Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros oktobrī pievienoti pieci Administratīvo lietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Ārkārtas situācijas dēļ valstī tika ierobežota saimnieciskā darbība un iespēja gūt ieņēmumus, tāpēc likumdevējs paredzēja dažādus atbalsta veidus noteiktām nodokļu maksātāju grupām, tostarp darba devējiem. Viens no darba devēju atbalsta mehānismiem ir atbalsts darbinieka dīkstāves periodā, kompensējot darbinieka atlīdzību, lai tādējādi Covid-19 izplatības ierobežošanas apstākļos nodrošinātu sabiedrības ekonomiskās situācijas uzlabošanos un veicinātu valsts tautsaimniecības stabilitāti.

Tiesiskais regulējums skaidri paredz, ka uz atbalstu par dīkstāvi var pieteikties tieši darba devēji, kā arī noteic, kādi dokumenti darba devējam ir jāiesniedz nodokļu administrācijai, lai tā varētu izvērtēt, vai darba devējs ir ievērojis likumdevēja noteiktos kritērijus, kuriem ir jāizpildās, lai saņemtu valsts atbalstu dīkstāvē esošu darbinieku atlīdzības kompensēšanas veidā. Tiesību normās nav paredzēts, ka atbalstu par dīkstāvi var pieprasīt darba devēja dīkstāvē esošs darbinieks. Proti, privātpersonai kā darbiniekam nav subjektīvo tiesību vērsties tiesā ar prasījumu par dīkstāves pabalsta izmaksāšanu. Privātpersonas finansiālas intereses un vispārēja ekonomiska interese nav pietiekama subjektīvo tiesību vērsties tiesā pamatošanai.

Likumdevējs tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt administratīvo aktu, ar kuru atteikts piešķirt atbalstu, ir paredzējis administratīvā akta adresātam.  Tā kā dīkstāves atbalstu var pieprasīt pats darba devējs, tad tieši darba devējs ir tā administratīvā akta adresāts, ar kuru atteikts piešķirt dīkstāves atbalstu. Proti, atteikumu piešķirt atbalstu par dīkstāvi ir tiesīgs pārsūdzēt tieši darba devējs kā administratīvā akta adresāts.

Tēze:
Dzīvojamās mājas pārvaldnieks atbild par ugunsdrošību atsevišķā dzīvoklī tikai tad, ja tas tieši paredzēts pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa elektroinstalācija nav dzīvojamās mājas kopīpašuma daļa, kas atrodas atsevišķā īpašumā, bet gan atsevišķā īpašuma elements. No tiesību normām neizriet dzīvojamās mājas pārvaldnieka pienākums apsekot atsevišķā dzīvokļa īpašumā esošās iekārtas un inženierkomunikācijas, ja tās nav kopīpašuma daļa.

Tēzes:
Ārstniecības personas rīcības atzīšana par neprofesionālu un kaitējuma atzīšana par novēršamu

Jebkuru neveiksmīgu ārstniecību var veicināt vairāki faktori, tostarp pacienta ķermeņa īpatnības, organisma reakcijas un veselības stāvoklis kopumā. Līdz ar to praksē var nākties sastapties ar objektīvām grūtībām noteikt, vai kaitējums radies neatkarīgi no ārstniecības personas darbību kvalitātes vai arī ir tieši atkarīgs no tās. Šādu šaubu gadījumā tiesai ir nepieciešams vērtēt, vai kaitējums objektīvi ir bijis novēršams. Arī gadījumā, ja ir konstatējams, ka kaitējuma cēlonis ir tieša ārstniecības personas darbība, lai secinātu, vai ārstniecības personas darbība bijusi profesionāla, nepieciešams vērtēt, vai kaitējums objektīvi ir bijis novēršams.

Kaitējums par novēršamu ir atzīstams, ja pieredzējis speciālists būtu varējis attiecīgo darbību izpildīt bez kļūdām un attiecīgo kaitējumu nepieļaut. Ja ir atzīstams, ka pieredzējis speciālists šādu kaitējumu būtu varējis nepieļaut, attiecīgā ārstniecības personas darbība Ministru kabineta 2013.gada 5.novembra noteikumu Nr. 1268 „Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi” 12.2.apakšpunkta izpratnē ir atzīstama par neprofesionālu un personai, kurai kaitējums nodarīts, ir tiesības uz atlīdzinājumu.

Attaisnojama profesionālā riska rezultātā radušais kaitējums nav atlīdzināms

Attaisnojama profesionālā riska gadījumā nav konstatējama ārstniecības personas neprofesionalitāte (pretējā gadījumā tas nebūtu attaisnots) un nav arī konstatējams, ka kaitējums objektīvi bija novēršams. Proti, tiesību normās par attaisnojama profesionālā riska rezultātā radušos kaitējumu atlīdzinājums no Ārstniecības riska fonda nav paredzēts.

Tēzes:
Saimniecības ekonomiskā lieluma standarta izlaides vērtības noteikšana

Ar ražošanas resursiem standarta izlaides vērtībā saprotami tādi ražošanas resursi, kas reāli tiek izmantoti tieši to lauksaimniecības produktu ražošanai, ar kuru tirdzniecību saimniecība nodarbojas, tādējādi gūstot ekonomisko labumu.

Darījumdarbības plāns, tā izvērtēšana un apstiprināšana

1. Lauku atbalsta dienestam ir tiesības pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas pārbaudīt atbalsta pretendenta projekta iesniegumā norādīto ziņu patiesumu un atbilstību tiesību aktos noteiktajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Apliecinājums tam, ka saimniecība ir ekonomiski dzīvotspējīga, ir tas, ka projekta iesniegšanas gadā un visos darījumdarbības plāna īstenošanas gados naudas plūsma ir bijusi pozitīva.

2. Lauku saimniecību attīstības finansēšanas pasākumā darījumdarbības plāna izvērtēšana attiecībā par tā ekonomisko dzīvotspēju ir būtiska un ir pakļauta dienesta kontrolei pirms projekta apstiprināšanas, lai nepieļautu un turpmāk mazinātu iespēju atbalstu saņemt tiem projekta iesniedzējiem, kuri nākotnē nespētu pildīt projekta ietvaros uzņemtās saistības.

3. Lauku atbalsta dienestam ir tiesības izvērtēt, vai atbalsta pretendenta saņemtais publiskais finansējums ir samērīgs ar darījumdarbības plānā noteiktajiem sasniedzamajiem mērķiem. Vērtējot samērīgumu, iestādei ir jāņem vērā pareizas finanšu pārvaldības princips. Pareizas finanšu pārvaldības principu veido saimnieciskuma princips, kurš saistīts ar to, lai resursi, ko atbalsta pretendents lieto savas darbības nodrošināšanai, būtu pieejami noteiktā laikā, pienācīgā apmērā un par labāko cenu; lietderības princips, kurš saistīts ar labāko attiecību starp izmantotajiem resursiem un gūto rezultātu; efektivitātes princips, kurš saistīts ar konkrētu izvirzīto mērķu un paredzēto rezultātu sasniegšanu.

 

Pievienots klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)