Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros novembrī pievienoti astoņi Administratīvo lietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēzes:
Kritērija „zinātnisks instruments” interpretācija

Zivsaimniecības zīmītēm pašām par sevi nav tādu „objektīvu tehnisku īpašību”, kas tās padara par „zinātniskiem instrumentiem” Padomes 2009.gada 16.novembra Regulas (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, 46.panta „a” punkta izpratnē.

Lai atzītu, ka prece (konkrēti – ievestās zivsaimniecības zīmītes) ir kvalificējamas par zinātniskiem instrumentiem 46.panta „a” punkta izpratnē, pārbaudāms, vai tām ir tādas objektīvas tehniskas īpašības, kas tās padara piemērotas zinātnisku darbību veikšanai, un vai tās ir vienīgi un galvenokārt piemērotas zinātniskam darbam. Proti, vai tās ir vienīgi un galvenokārt piemērotas zinātnisko atziņu iegūšanai un padziļināšanai, vai tomēr, lai arī otršķirīgi, citiem mērķiem, piemēram, rūpnieciskai vai komerciālai izmantošanai, un tādējādi nav kvalificējamas par zinātniskiem instrumentiem.

Kombinētās nomenklatūras interpretācija attiecībā uz zivsaimniecības pētniecības zīmītēm

Tiesai skaidrojot, pēc kura kombinētās nomenklatūras koda klasificējamas zivsaimniecības zīmītes, nepieciešams pārbaudīt šo zīmīšu materiālu, sastāvu, to, vai „streamer tag” tipa zīmītēm ir nosmailinātais metāla gals un vai šis metāla gals ir domāts vienīgi tam, lai tās piestiprinātu zivs ķermenim. Ja tas tā ir, tad jāatzīst, ka polietilēna loksne, no kuras izgatavotas šīs zīmītes, piešķir tām to pamatīpašības un tādējādi saskaņā ar vispārīgā kombinētās nomenklatūras interpretācijas 3.noteikuma „b” punktu minētās zīmītes būtu jāklasificē kombinētās nomenklatūras pozīcijā 3926. Atzīstot, ka zīmītes jāklasificē kombinētās nomenklatūras pozīcijā 3926, tālāk jāpārbauda, kurā kombinētās nomenklatūras pozīcijas 3926 apakšpozīcijā zīmītes var tikt klasificētas, ņemot vērā to objektīvās īpašības un pazīmes.

Bez zivsaimniecības zīmīšu objektīvo īpašību un pazīmju novērtēšanas kombinētās nomenklatūras izpratnē, kā arī bez vērtējuma, vai ievestajām „streamer tag” tipa zīmītēm ir nosmailinātais metāla gals un vai tas ir domāts vienīgi tam, lai tās piestiprinātu zivs ķermenim, nav iespējams noteikt pēc kura kombinētās nomenklatūras koda klasificējamas zivsaimniecības pētniecības zīmītes.

Tēzes:
1. Lai noskaidrotu, vai notikusi personas nepamatota aizturēšana, primāri jāpārbauda, vai vispār ir notikusi personas brīvības atņemšana. Viens no vērtējamiem kritērijiem ir konkrētā pasākuma veids. Šis vērtējums aptver arī tiesisko regulējumu, kas attiecas uz konkrēto pasākumu, jo neviena iestādes darbība nedrīkst būt patvaļīga, tai jābalstās tiesību normās.

2. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas ir pilnvarotas pārbaudīt skaidras naudas deklarāciju, pārbaudot gan deklarētās skaidras naudas daudzuma atbilstību faktiskajam daudzumam, gan arī pārējās skaidras naudas deklarācijā norādītās informācijas patiesumu. Tiesību normas arī paredz, ka no vienas puses deklarētājam ir tiesības būt klāt pārbaudē, taču no otras puses deklarētājam ir šāds pienākums, ja muitas dienesti objektīvu iemeslu dēļ to pieprasa.

3. Ja persona nepilda tiesību normās paredzēto pienākumu pēc muitas amatpersonas uzaicinājuma piedalīties skaidras naudas kontrolē, iestāde var apsvērt jautājumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu sakarā ar amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu un tā ietvaros lemt par nepieciešamību aizturēt personu. Savukārt, ja persona tiesību normās paredzēto pienākumu ir izpildījusi, tad ir pamats noskaidrot, vai iestāde nav veikusi faktisko rīcību, aizturot personu pēc attiecīgās pārbaudes pabeigšanas.

4. Pienākums būt klāt deklarētās skaidrās naudas pārbaudē pats par sevi nav pielīdzināms personas aizturēšanai Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5.panta izpratnē. Arī personas aizturēšana pati par sevi nenozīmē, ka ir pārkāpts 5.pants. Minētā norma neaizliedz personas brīvības atņemšanu vai ierobežošanu vispār, bet gan aizliedz to veikt bez tiesiska pamata. Izņēmumi, kad ir pieļaujama personas brīvības atņemšana, paredzēti minētās konvencijas 5.panta 1.punktā. Vērtējot, vai ir notikusi personas aizturēšana minētās normas izpratnē, jāņem vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē minētie kritēriji (piespiedu elements, telpa, drošības pasākumi, uzraudzība, ilgums u.c.). No Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām izriet, ka tās noteiktie kritēriji nav kumulatīvi. Gadījumos, kad izpildās vairāki no kritērijiem, iespējamība, ka konkrētā situācija varētu tikt uzskatīta par brīvības atņemšanu, pieaug.

Personas aizturēšana ir tiesiski attaisnojama, ja ir pamatotas aizdomas, ka šī persona, iespējams, ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Apstākļi, kas apstiprina pamatotu aizdomu esību, jānorāda iestādei.

Tēzes:
1. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs, kas ienākumu gūst no saimnieciskās darbības, taksācijas gada laikā maksā nodokļa avansa maksājumus, taču nodokli nodokļa maksātājs maksā rezumējošā kārtībā atbilstoši gada ienākumu deklarācijai.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa gadījumā nodokļa avanss ir iepriekšēja nodokļa samaksa par fiziskās personas saimnieciskās darbības ienākumiem, kas tiek noteikti uz prognozes pamata, ievērojot iepriekšējā taksācijas gadā gūto ienākumu apmēru. Tā kā nodokļa avanss ir nesaraujami saistīts ar pašu nodokli, tad, skaidrojot, vai nodokļa maksātājam ir izveidojies nodokļa parāds, jāpievēršas ne tikai kārtībai, kādā tiek aprēķināts un maksāts nodokļa avanss, bet arī kārtībai, kādā tiek aprēķināts un maksāts nodoklis.

2. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis var tikt aprēķināts tikai par faktiski gūtajiem ienākumiem. Ja ienākumi nav gūti, nodokļa samaksas pienākums nerodas.

3. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds rodas, ja rezumējošā kārtībā aprēķinātā nodokļa summa ir lielāka par avansā samaksātā (ieturētā) nodokļa summu un nodokļa maksātājs nodokļa piemaksu nav veicis likumā noteiktajā termiņā un pilnā apmērā. Savukārt, ja rezumējošā kārtībā aprēķinātā nodokļa summa ir mazāka par nodokļa avansu, nodokļa maksātājam izveidojas nodokļa pārmaksa.

Tēze:
Brīdinājums par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu ir starplēmums, kas pats par sevi skar būtiskas nodokļu maksātāja tiesības un tiesiskās intereses, jo brīdinājumā norādīto pārkāpumu nenovēršana acīmredzami noved pie nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanas, kas attiecīgi nodokļu maksātājam – komersantam – liedz nodarboties ar tā pamatmērķi – veikt saimniecisko darbību peļņas gūšanas nolūkā.

Tēzes:
Reabilitētās personas tiesību un saistību pārņēmējiem nav tiesības prasīt atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts mirušajai personai kriminālprocesā pirms tās nāves

Likumdevējs ne Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā, ne arī kādā citā normatīvajā aktā nav paredzējis, ka reabilitētās personas tiesību un saistību pārņēmējiem pēc reabilitētās personas nāves ir tiesības prasīt atlīdzināt reabilitētajai personai nodarīto kaitējumu, kas ir nodarīts šai mirušajai personai kriminālprocesā pirms tās nāves. Iekams likumdevējs konceptuāli neizšķiras par šādu tiesību paredzēšanu normatīvajos aktos, no Satversmes 92.panta tieši un nepastarpināti šādu tiesību esību nevar atvasināt.

Tādējādi nepastāv tiesisks pamats pieņemt personas pieteikumu par citai, lai arī tuvai personai nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu un šādu pieteikumu ir jāatsaka pieņemt.

Personas tiesības uz atlīdzību par kriminālprocesā izņemtu un kriminālprocesā sabojātu mantu

Ja kriminālprocesā personai tiek izņemta manta un pēc tam, kad tā tiek atdota, tiek konstatēts, ka kriminālprocesā šī manta ir sabojāta, tad personai ir tiesības lūgt zaudējumu atlīdzināšanu, pamatojoties uz Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 2.panta otro daļu. Turklāt persona, kurai ir tiesības lūgt atlīdzināt zaudējumus, kas nodarīti ar kriminālprocesā izņemtās un pēc tam atdotās mantas sabojāšanu, var arī nebūt tā persona, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess. Tā var būt jebkura persona, kurai kriminālprocesā tiek izņemta un sabojāta manta. Proti, tā var būt arī persona, kas iestājusies kriminālprocesā sev tuvas personas reabilitēšanai un tādējādi bauda no likuma izrietošās tiesības. Šā iemesla dēļ uz šīm personas tiesībām prasīt šo zaudējumu atlīdzināšanu jāraugās atšķirīgi iepretim tiesībām prasīt atlīdzināt citai personai kriminālprocesā nodarīto kaitējumu.

Tiesas kļūda nedrīkst liegt personai iespēju pieprasīt atlīdzinājumu par zaudējumiem

Tiesas kļūda nedrīkst radīt tādu situāciju, ka personai tiek liegta iespēja pieprasīt atlīdzinājumu par zaudējumiem, kas tai varētu būt nodarīti ar iestādes rīcību. Šāda situācija tiesiskā valstī nav pieļaujama un rada nepieciešamību rast taisnīgu un pēc iespējas efektīvu risinājumu. Pretējā gadījumā tiesas rīcības dēļ personai tiek liegtas likumā garantētās tiesības vērsties tiesā ar prasījumu atlīdzināt iestādes rīcības rezultātā nodarītos zaudējumus.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai virsrakstu (bez tēzēm)