Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros martā pievienoti pieci Administratīvo lietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēzes:
1. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 11.panta septītā daļa nav interpretējama tādējādi, ka jebkuri naudas līdzekļi, kuru izcelsmes legalitāte kredītiestādē vēl nav pārbaudīta, nevar tikt izmantoti kā kredītiestādes likvīdos aktīvus veidojošs elements ar mērķi stabilizēt kredītiestādes finansiālo situāciju. Minētā norma neparedz, ka visi kredītiestādes klientu līdzekļi to izpētes stadijā (vēl nav pārbaudīti vai par kuriem tiek veiktas pārbaudes) ir pielīdzināmi noziedzīgi iegūtajiem vai prezumējami par tādiem, kas izslēdzami no komerctiesiskās apgrozības un tādējādi būtu pakļaujami Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma noteiktajiem ierobežojumiem un naudas līdzekļu izslēgšanai no kredītiestādes bilances aktīviem, tostarp no likvīdo līdzekļu apmēra.

2. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 11.panta septītajā daļā noteiktais pienākums pārtraukt darījuma attiecības ar klientu rodas vienīgi tādā situācijā, kad kredītiestādei vispār nav iespējams pārliecināties par klienta līdzekļu izcelsmi, kā arī nav iespējams šādu izpēti pēc būtības veikt.

Tēzes:
1. Primāri aizgādņus mantojumam izrauga mantojuma lietā ieinteresētā persona. Ieinteresētā persona var lūgt, lai bāriņtiesa par mantojuma aizgādni ieceļ pašu ieinteresēto personu, vai ieteikt citu personu par aizgādni mantojumam. Vienlaikus no tiesību normām neizriet, ka ieinteresētajai personai jebkurā gadījumā noteikti par mantojuma aizgādni jāizvirza kāda konkrēta persona. Likumdevējs pats Civillikuma 661.pantā ir noregulējis situācijas, kad ieinteresētās personas neiesaka par aizgādni nevienu personu, – šādā gadījumā aizgādni ieceļ pati bāriņtiesa. Tādējādi tas vien, ka ieinteresētās personas, iebilstot pret bāriņtiesas ieceltajiem aizgādņiem, par mantojuma aizgādņiem nav izvirzījuši ne paši sevi, ne kādu citu konkrētu personu, nenozīmē, ka ieinteresētajām personām nav subjektīvo tiesību iebilst pret bāriņtiesas lēmumu par aizgādņu iecelšanu.

2. Mantojuma lietā ieinteresētās personas tiesiskā interese ir nodrošināt, lai mantojumu pārvaldītu un saglabātu atbilstoša persona, jo tikai tādā veidā var panākt, ka ieinteresētā persona, ja tā tiks apstiprināta par mantinieku, saņems mantojumu. Tieši tas pamato ieinteresētās personas subjektīvās tiesības iebilst pret bāriņtiesas iecelto mantojuma aizgādni, ja tam ir objektīvs pamats, kas norāda uz to, ka ieceltais mantojuma aizgādnis ir neatbilstošs vai darbojas veidā, kas nav vērsts uz mantojuma pienācīgu pārvaldīšanu un saglabāšanu. Tādējādi jautājumā par personas subjektīvajām tiesībām iebilst pret bāriņtiesas iecelto mantojuma aizgādni atbilstoši Civillikuma 661.pantam primāri nozīme ir tam, vai persona ir atzīstama par mantojuma lietā ieinteresēto personu, jo tikai tādai personai ir tiesiska interese uz mantojuma saglabāšanu un līdz ar to – arī tiesības iebilst pret iecelto mantojuma aizgādni, kura pienākums citstarp ir nodrošināt mantojuma saglabāšanu. Par mantojuma lietā ieinteresēto personu nešaubīgi ir atzīstami potenciālie mantinieki.

Tēzes:
Soda nauda kā līdzeklis negodīgas komercprakses apkarošanas sistēmas efektīvas funkcionēšanas nodrošināšanai

Soda nauda kā sankcija par negodīgu komercpraksi ir būtisks negodīgas komercprakses apkarošanas sistēmas elements, bez kura efektīva negodīgas komercprakses izbeigšana un izskaušana var būt neiespējama. Attiecīgi soda naudas piemērošanai arī ir jābūt efektīvai, kas citstarp nozīmē, ka pēc pārkāpuma konstatēšanas Patērētāju tiesību aizsardzības centram ir pienākums pēc iespējas ātrāk – bez liekas kavēšanās – pieņemt lēmumu par nepieciešamo sankciju piemērošanu. Ja pārkāpums ir pieļauts, bet soda nauda, lai arī nepieciešama, netiek ilgstoši piemērota, negodīgas komercprakses apkarošanas sistēma nevar efektīvi funkcionēt. Līdz ar to nav pieļaujama situācija, kurā pārkāpēja negodprātīgas rīcības dēļ soda naudas piemērošana tiek vilcināta, jo tas būtu tiešā pretrunā ar valsts pienākumu nodrošināt efektīvu patērētāju tiesību aizsardzību un efektīvu sankciju piemērošanu.

Lēmuma par negodīgu komercpraksi pieņemšanas termiņa pagarināšanas mērķis

Apstākli, ka komercprakses īstenotājs bez attaisnojoša iemesla nav nodrošinājis iestādei piekļuvi informācijai par pēdējā finanšu gada neto apgrozījumu, nevar uzskatīt par objektīvu iemeslu lēmuma par negodīgu komercpraksi pieņemšanas termiņa pagarināšanai Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15.panta divpadsmitās daļas izpratnē. Iespēja pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu likumā paredzēta tādēļ, lai nodrošinātu iespēju vispusīgi noskaidrot ar pārkāpumu saistītos apstākļus, nevis lai dotu iespēju negodprātīgam komercprakses īstenotājam vilcināt soda naudas piemērošanu.

Tēzes:
Jēdziena „ārpakalpojuma grāmatvedis” interpretācija

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 3.panta pirmās daļas 3.punktā ietvertais jēdziens „ārpakalpojuma grāmatvedis” atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 20.maija Direktīvas (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK 2.panta 1.punkta 3.apakšpunkta „a” punktā ietvertajam jēdzienam „ārštata grāmatvedis”, kas ir autonoms Eiropas Savienības tiesību jēdziens, kas attiecas uz fiziskajām vai juridiskajām personām, kas, veicot profesionālo darbību, trešajām personām neatkarīgi sniedz tādus grāmatvedības pakalpojumus kā kontu izveide, kārtošana vai kontrole. Šajā jēdzienā neietilpst juridiska persona, kura grāmatvedības pakalpojumus sniedz vienīgi savām saistītajām personām resursu optimizēšanas nolūkos, proti, sabiedrībām, kurām ir tie paši valdes locekļi, kapitāldaļu turētāji un patiesā labuma guvēji, lai ietaupītu resursus un katrai sabiedrībai nebūtu jāiegādājas atsevišķas grāmatvedības datorprogrammas licences.

Eiropas Savienības Tiesas sprieduma saistošais spēks un tajā sniegto tiesību normu interpretācijas obligātums

Eiropas Savienības Tiesas spriedumam ir saistošs spēks un tajā sniegtā tiesību normu interpretācija ir obligāta dalībvalstu tiesām. Tādā veidā tiek nodrošināta vienveidīga Eiropas Savienības tiesību normu interpretācija visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

 

Pievienots klasifikatoros tikai virsrakstu (bez tēzēm)