Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros martā pievienoti deviņpadsmit Administratīvo lietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēzes:
Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma rašanās brīdis par izsoles ceļā iegūtu nekustamo īpašumu

Ja nekustamo īpašumu atsavina, maksātnespējas procesā vai vēršot piedziņu bezstrīda kārtībā, kā arī visos citos gadījumos, kad īpašums parāda piedziņas procesā piespiedu kārtā tiek atsavināts, nekustamā īpašuma maksāšanas pienākums rodas nākamajā mēnesī pēc tam, kad stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru apstiprināta nekustamā īpašuma izsole. Proti, nekustamā īpašuma maksāšanas pienākuma rašanās brīdis ir saistāms ar attiecīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanos, nevis īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Ja tiesiskais valdījums iegūts izsoles ceļā, kad nekustamais īpašums atsavināts, maksātnespējas procesā vai vēršot piedziņu bezstrīda kārtībā, privātpersonai ir pienākums paziņot pašvaldībai par tiesiskā valdījuma esības faktu.

Maksāšanas paziņojumā norādītā nekustamā īpašuma nodokļa samaksa kā administratīvā akta izpilde, kura sekas pavēršamas atpakaļ

Pēc administratīvā akta izpildes pamats prasījuma par šā akta atcelšanu precizēšanai uz prasījumu par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku pastāv vienīgi tajos gadījumos, kad administratīvais akts ir izpildīts tādējādi, ka administratīvajā procesā vairs nav iespējams pavērst atpakaļ tā izpildes sekas. Ja attiecīgā administratīvā akta izpildes sekas ir iespējams pavērst atpakaļ, tiesā joprojām pieļaujams prasījums par administratīvā akta atcelšanu.

Maksāšanas paziņojumā norādītā nekustamā īpašuma nodokļa samaksa nav atzīstama par administratīvā akta tāda veida izpildi, kuras sekas nav iespējams pavērst atpakaļ.

Tēzes:
Tiesai nav ierobežota kompetence lietās par atlīdzības izmaksu no Ārstniecības riska fonda

Tas, ka lietā noskaidrojamie fakti ir saistīti ar medicīnas jomu, neierobežo tiesas kompetenci noskaidrot šos faktus atbilstoši pieteikumā izteiktajiem iebildumiem pret iestādes lēmumu. Tiesas tiesības noteikt ekspertīzi dod iespēju noskaidrot medicīniska rakstura faktus ar lietpratēju palīdzību.

Iestādēm likumā paredzētā kompetence, noskaidrot šādus faktus un izdarīt secinājumus par kaitējumu un tā atlīdzību, nekādi neierobežo tiesas kompetenci pārbaudīt iestādes lēmuma tiesiskumu. Tiesības uz taisnīgu tiesu garantē personai iespēju savas tiesības aizsargāt kompetentā un neatkarīgā tiesā, tostarp pārbaudīt visus faktu un tiesību jautājumus, ciktāl šo tiesas kompetenci neierobežo konkrēti apstākļi.

Kriminālprocesā pieņemta ekspertu atzinuma kā pierādījuma pieļaujamība administratīvajā lietā

Kriminālprocesa un administratīvā procesa mērķi ir atšķirīgi – kriminālprocesa mērķis ir konstatēt noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, konstatēt vainīgo personu, kā arī sodīt vainīgo personu. Turpretim administratīvajā procesā, izskatot lietu par atlīdzības izmaksu no Ārstniecības riska fonda, jānoskaidro, vai pastāv pamats atlīdzināt kaitējumu, kas varētu būtu radīts ar ārstniecības personu darbību vai bezdarbību (nesaistot to ar konkrētu personu vainu un atbildību krimināltiesiskā vai administratīvo pārkāpumu izpratnē).

Arī tad, ja medicīniskajā dokumentācijā norādītie fakti nav pietiekami, lai konstatētu visas nepieciešamās noziedzīga nodarījuma pazīmes, šie fakti analizējami administratīvā procesa ietvaros, vērtējot pacientam nodarīto kaitējumu un tā atlīdzināšanas priekšnoteikumus. Tiesa, izskatot lietu, ņem vērā visus lietā esošos pierādījumus. Arī kriminālprocesā pieņemts ekspertu atzinums, kurā norādīti fakti par konkrētās personas ārstniecības procesa nepilnībām, var būt pierādījums administratīvajā procesā. Šādā situācijā tiesa jo īpaši vērtē, kāda ietekme varētu būt bijusi pierādījumos minētajiem trūkumiem ārstniecības procesā.

Kaitējums, kura cēlonis ir apstākļi ārstniecības laikā, ir atlīdzināms no Ārstniecības riska fonda

Atlīdzināms ir ne tikai tāds kaitējums, kura cēlonis ir ārstējošās personas neprofesionalitāte, bet arī tāds kaitējums, kura cēlonis ir apstākļi ārstniecības laikā. 

Uz apstākļiem ārstniecības laikā būtu jālūkojas tieši tāpat kā uz ārstniecības personu profesionalitāti: nepienācīgi nodrošināti apstākļi var būt pamats kaitējuma atlīdzināšanai, ja pienācīga nodrošinājuma apstākļos no kaitējuma varētu izvairīties. Kā atskaites punktu tam, kādi apstākļi obligāti būtu jānodrošina ārstniecībā konkrētā ārstniecības iestādē, var izmantot normatīvajos aktos noteiktās prasības ārstniecības iestādēm.

Situācijā, kad konkrētajā medicīnas iestādē nav iespējams veikt datortomogrāfiju,  iespējams, būtu jāpārbauda arī tas, vai atbilstoši neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes novērtējumam pacientu pēc polittraumas būtu bijis uzreiz jānogādā ārstniecības iestādē, kurā ir pieejams datortomogrāfa izmeklējums, un vai neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde varēja tam atbilstoši izvēlēties pacienta tālāko nogādāšanu ārstniecības iestādē. Respektīvi, ārstniecība un apstākļi ārstniecības laikā ietver visu sniegto medicīnisko aprūpi, ieskaitot pareizu ārstniecības iestādes izvēli tālākai medicīniskās palīdzības sniegšanai un pienācīgu izmeklējumu veikšanu.

Tēze:
Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums, ar kuru pasūtītājam aizliegts slēgt līgumu ar noteikto uzvarētāju un uzdots atkārtoti izvērtēt piedāvājumus, netiek galīgi izpildīts un nezaudē spēku, iekams iepirkuma procedūra pēc atkārtotas piedāvājumu izvērtēšanas nav noslēgusies ar iepirkuma līgumu. Tādējādi šāda biroja lēmuma pārsūdzības gadījumā ir iespējams piemērot pagaidu aizsardzības līdzekļus, ja iepirkuma procedūrā nav noslēgts iepirkuma līgums.

Ja pasūtītāja lēmums, ar kuru atkārtoti noteikts uzvarētājs, vēl nav izpildīts, noslēdzot iepirkuma līgumu, par efektīvu pagaidu aizsardzības līdzekli atzīstams tāds pagaidu noregulējums, kas aptur tālāku no biroja lēmuma izrietošu iepirkuma norisi un noteic konkrētus aizliegumus (līguma noslēgšanu) tiesvedības laikā. Šāds līdzeklis nepārsniedz prasījuma robežas, jo biroja lēmums attiecas uz visu turpmāko iepirkuma norisi līdz tās pabeigšanai ar pasūtītāja lēmuma izpildi (līguma noslēgšanu).

Ja pasūtītājs pēc biroja lēmuma ir pieņēmis jaunu lēmumu par iepirkuma uzvarētāju, galīgais administratīvā akta noformējums, par kuru tiesā veicama kontrole, ir pasūtītāja atkārtoti pieņemtais lēmums par iepirkuma uzvarētāju. Nav būtiski, ka pieteicējs minēto pasūtītāja lēmumu nav apstrīdējis birojā, jo apstrīdēšanas gadījumā birojam nāktos izvērtēt tos pašus apstākļus, kuri jau ir izvērtēti tajā biroja lēmumā, ar kuru pasūtītājam aizliegts slēgt līgumu ar sākotnēji noteikto uzvarētāju.

Tēzes:
Mazumtirgotāju loma aizliegtas vienošanās izpildē kā apstāklis, kas liedz konstatēt ražotāja vienpusēju rīcību

Attiecībā uz jebkuru vienošanos, kas novērtējama Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas kontekstā, nozīme ir tam, ka tirgus dalībnieki ir izteikuši savu kopīgo gribu noteiktā veidā rīkoties tirgū. Par aizliegtu vienošanos nevar uzskatīt ražotāja vienpusēju rīcību, ja vien nepierāda pārējo iesaistīto tirgotāju tieši izteiktu vai klusu piekrišanu. Tam, kurš ir bijis aizliegtās vienošanās iniciators, nav izšķirošas nozīmes apsverot, vai konkrētajā gadījumā ir konstatējama vienpusēja rīcība.

Situācijā, kad no pierādījumiem izriet konstatējumi par to, ka mazumtirgotāji ir akceptējuši un pieņēmuši ražotāja izveidoto sistēmu par sekošanu tālākpārdošanas cenām vertikālā līmenī un cenu līmeņa fiksēšanu arī horizontālā līmenī, un ieņēmuši aktīvu lomu tās izpildē, jo tā bija abpusēji ekonomiski izdevīga, nav pamata atzīt, ka ir konstatējama ražotāja vienpusēja rīcība. 

Netiešu un fragmentāru pierādījumu pieļaujamības izmantošana lietā par aizliegtas vienošanās pastāvēšanas konstatēšanu

Ņemot vērā pret konkurenci vērstu nolīgumu noslēgšanas aizlieguma nepārprotamo raksturu un sekas, kas var iestāties, aizliegtas vienošanās visbiežāk ir slēptas. Tāpēc nav sagaidāms, ka tirgus dalībnieki atstās uzskatāmus pierādījumus par to. Nodoms fiksēt cenu līmeni un ievērot šo noteikto cenu līmeni reti ir izteikts tiešā veidā ar dokumentāriem pierādījumiem. Šādos gadījumos konkurenci uzraugošajai iestādei nākas vairāk analizēt fragmentārus un izsētus faktus un bieži rekonstruēt noteikta notikuma detaļas dedukcijas slēdziena ceļā.

Svarīgi ir tas, ka konkurences lietās pārkāpumu var pierādīt ne tikai ar tiešiem un nepārprotamiem pierādījumiem, kas ir lietā apkopoti, bet arī ar netiešām norādēm, ar nosacījumu, ka tās ir objektīvas un savstarpēji saskanīgas. Proti, pret konkurenci vērstas darbības vai nolīguma pastāvēšana var tikt secināta no noteikta to sakritību un norāžu daudzuma, kas, izvērtētas kopā, var tikt uzskatītas par pierādījumu konkurences tiesību normu pārkāpumam, ja nav cita loģiska izskaidrojuma. Līdz ar to lietās par aizliegtas vienošanās konstatēšanu iegūtie pierādījumi, lai gan to nav daudz un tie ir fragmentāri, ir vērtējami savstarpējā kopsakarā.

Konkurences ierobežojums „pēc mērķa”

Jebkāda informācijas apmaiņa nolūkā ierobežot konkurenci tirgū, tiks uzskatīta par tādu, kas satur konkurences ierobežojumu „pēc mērķa”. Arī vienošanās par cenām parasti tiek pieskaitītas pie tādām, kuras pašas par sevi jau liecina, ka to mērķis ir ierobežot konkurenci.

Epizodiska atkāpšanās no aizliegtās vienošanās izpildes pati par sevi nevar liecināt par neatkarīgu cenu noteikšanu

Mazumtirgotāja rīcība, īslaicīgi atkāpjoties no vienošanās vai nosakot faktiskās plaukta cenas nedaudz zemākas par ražotāja noteiktajām, pati par sevi nenozīmē, ka cenu noteikšana ir notikusi neatkarīgi, jo šāda rīcība var raksturot aizliegto vienošanos. Minētais jāvērtē kopsakarā ar to, vai mazumtirgotājs ir pietiekami skaidri paudis savu attieksmi nepiedalīties konkurences tiesību pārkāpumos un vai citu tirgus dalībnieku vidū pastāvēja kopīga izpratne par to, ka konkrētais mazumtirgotājs nav vienošanās dalībnieks.

Nav pamata neatzīt pārkāpumu tikai tāpēc, ka atsevišķam vienošanās dalībniekam ir izdevies maldināt citus dalībniekus un izmantot vienošanos savās komerciālajās interesēs, pilnībā neievērojot ražotāja noteiktās cenas. 

Vērtējot, vai mazumtirgotājs ir atbildīgs par konkurences tiesību pārkāpumu, būtisks ir konstatējums, ka tas cenu ražotāja precēm noteica deformētas konkurences apstākļos. Jebkura rīcība, kas vērsta uz konkurences ierobežošanu, pieļauj vienošanās dalībniekiem gūt ekonomisko labumu samazinātas konkurences dēļ, salīdzinājumā ar situāciju, ja šāda rīcība netiktu veikta un aizliegta vienošanās nepastāvētu.

Aizliegtas horizontālās vienošanās konstatēšana gadījumos, kad nav konstatējama tieša informācijas apmaiņa

Tirgus dalībnieku neatkarīgas darbības princips strikti iestājas pret jebkādu tiešu vai netiešu kontaktu esību starp tirgus dalībniekiem, kur šādu kontaktu rezultāts vai efekts ir tādu saimnieciskās sāncensības noteikumu izveide, kuri neatbilst parastiem noteikumiem tirgū, ievērojot piedāvāto pakalpojumu vai preču dabu, uzņēmumu lielumu un skaitu un tirgus apmēru. Ja horizontālā līmenī mazumtirgotāju starpā nav notikusi tieša informācijas apmaiņa, bet gan izmantojot starpnieku (piemēram, ražotāju), tad vērtējot, vai šāda tirgus dalībnieku rīcība kvalificējama kā aizliegta horizontāla vienošanās, jāņem vērā vispārējais konteksts, kāpēc sensitīvā informācija trešajai personai nodota. Ir būtiski konstatēt, ka tirgus dalībnieks ir apzinājies, ka trešajai personai nodotā informācija tiks nodota arī tālāk konkurentam un attiecīgi ietekmēs konkurentu cenu veidošanās politiku. Proti, jākonstatē, ka informācija nodota, apzinoties šīs rīcības raksturu un mērķi – ierobežot konkurenci horizontālā līmenī.

Aizliegtās vienošanās dalībnieka dominējošā stāvokļa un tirgus varas ietekme uz aizliegtās vienošanās konstatēšanu un citu vienošanās dalībnieku darbības konstatēto pārkāpumu atbildības un soda apmēru

Tirgus varas elements pats par sevi neizslēdz citu aizliegtās vienošanās dalībnieku atbildību. Lai konstatētu aizliegtu vienošanos, tirgus dalībnieku varas sadalījumam nav jābūt līdzvērtīgam. Arī uz uzņēmumu izdarīts spiediens neatbrīvo no atbildības par dalību pārkāpumā. Tomēr šaubu gadījumā par vienas puses tirgus varas nospiedošu ietekmi nepieciešams izvērtēt, vai citiem aizliegtās vienošanās dalībniekiem bija iespēja nepakļauties izveidotajai sistēmai, neievērot norādes un attiecīgi nepiedalīties aizliegtā vienošanās. Tādu apstākļu konstatēšana potenciāli varētu ietekmēt citu vienošanās dalībnieku darbībās konstatēto pārkāpumu atbildības un soda apmēru.

Vienota turpināta konkurences pārkāpuma konstatēšana

Vienota turpināta konkurences pārkāpuma konstatēšanu neietekmē pierādījumu trūkums par pārkāpuma esību noteiktos laika periodos, ciktāl lietas dalībnieka atbildība tiek konstatēta par tiem periodiem, attiecībā uz kuriem iestādes rīcībā ir pierādījumi par šī lietas dalībnieka darbību kopumā. Tādējādi iestādei šādās situācijās, ir pienākums pierādīt vispārēju lietas dalībnieka plānu ierobežot konkurenci. Proti, būtiski ir tas, ka visi lietā konstatētie secīgie notikumi iezīmē vienotu tendenci, kas vērsta uz vienota mērķa sasniegšanu.

Tēzes:
Zaudējumu apmēra noteikšana par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu

Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 30.panta otrajā daļā ietvertajā formulā, kā novērtēt valsts pārvaldības kārtībai nodarīto kaitējumu, noteikts, ka šis kaitējums ir proporcionāls aizliegtā veidā gūtu ienākumu, mantisko labumu un īpašuma vai mantas pieauguma vērtībai.

Tādēļ, lai noskaidrotu, kādi tieši ienākumi ir atzīstami par aizliegtiem jeb ierobežojumu pārkāpuma rezultātā gūtiem, jānoskaidro, kādas darbības konkrētajā gadījumā veidojušas minētā likuma pārkāpumu.

Ja interešu konflikta rezultātā amatpersona vienlaikus ieņem tādu amatu, kas nav savienojams ar valsts amatpersonas statusu, secināms, ka likuma pārkāpumu veido tieši amata, kas nav savienojams ar valsts amatpersonas statusu, ieņemšana. Līdz ar to tieši tie ienākumi, kas gūti, veicot amata, kas nav savienojams ar valsts amatpersonas statusu, pienākumus, ir atzīstami par prettiesiski gūtiem un secīgi izmantojami atlīdzinājuma aprēķinā.

Pienākums ievērot samērīgumu zaudējumu apmēra noteikšanā par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu

Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 30.panta 2.1daļa tekstuāli ir konstruēta tā, ka, pastāvot tajā noteiktajam priekšnoteikumam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir pienākums (nevis tiesības) pilnībā vai daļēji atbrīvot personu no zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma. Proti, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir piešķirta rīcības brīvība katrā gadījumā noteikt, kāds ir samērīgs atlīdzinājuma apmērs. Vienlaikus šajā tiesību normā ir ietverti arī noteikumi piešķirtās rīcības brīvības izmantošanai. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam jāņem vērā personai uzliktais atmaksas pienākums (personas tiesību ierobežojums) un pārkāpuma rezultātā radītais kaitējums valsts pārvaldes kārtībai un, pēc abu šo kritēriju konkretizēšanas, tie jāsamēro, nosakot, kāds konkrētajā gadījumā būtu saprātīgs līdzsvars starp pārkāpumu izdarījušās amatpersonas un sabiedrības interesēm.

Tiesai ir pienākums pārbaudīt, vai attiecībā uz amatpersonu, kas ir pieļāvusi konkrētos pārkāpumus, ticis ievērots samērīguma princips, nosakot valstij atlīdzināmo zaudējumu apmēru.

Tēze:
Pašvaldības deputāta tiesības saņemt informāciju pamatā regulē Pašvaldības domes deputāta statusa likums, kura normas nosaka Informācijas atklātības likuma normu piemērošanas gadījumus.

Informācijas atklātības likuma normas deputāta informācijas pieprasījuma gadījumā piemērojamas, vērtējot pieprasītās informācijas tiesisko dabu (vai tā ir ierobežotas pieejamības vai vispārpieejama informācija). Deputāta pienākums pamatot nepieciešamību saņemt ierobežotas pieejamības informāciju izriet no Pašvaldības domes deputāta statusa likuma normām, kas paredz deputāta tiesības prasīt informāciju, ja tā nepieciešama deputāta pilnvaru īstenošanai. Deputātam, pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, jāpamato, kādu deputāta pilnvaru īstenošanai pieprasītā informācija ir nepieciešama.

Ja deputāts ir pieprasījis ierobežotas pieejamības informāciju – iepirkumā iesniegtus pretendentu piedāvājumus, kas satur komercnoslēpumu –, iestādei un tiesai jāvērtē pieprasījuma mērķis, lai līdzsvarotu deputāta intereses ar pieprasītās informācijas aizsardzības interesēm. Tādējādi šāda pieprasījuma izvērtēšanas metodoloģija ir līdzīga tai, kas jāievēro, izlemjot ierobežotas pieejamības informācijas pieprasījumu atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām. Proti, vispirms jānoskaidro, vai pieprasītā informācija tiešām ir ierobežotas pieejamības informācija un vai tās izsniegšana radītu konkrētu interešu aizskārumu, pēc tam jānoskaidro, vai informācijas pieprasītājs pamatojis, kāpēc viņam nepieciešama ierobežotās pieejamības informācija, un tad jāizsver, kurai no interesēm dodama priekšroka.

Tēze:
Ministru kabineta 2015.gada 14.jūlija noteikumos Nr. 395 „Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam” nebija tiesību normas, kas būtu formulēta tādējādi, ka komersants var pieteikties obligātā iepirkuma komponentes samazinājumam līdz noteiktam datumam. Tomēr tas nenozīmē, ka noteikumi vispār neparedzēja termiņu, kādā komersantiem bija tiesības pretendēt uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu.

No minēto noteikumu normām izriet, ka obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu bija paredzēts piemērot par iepriekšējo kalendāra gadu. Tas nozīmē arī to, ka samazinājums nebija piemērojams par vienu vai vairākiem gadiem, kas bija senāk, pirms esošā gada. No tā izriet arī termiņš, kādā personai, ja tā vēlējās pretendēt uz šādu samazinājumu, jāiesniedz iesniegums atbildīgajā iestādē. Proti, ir secināms, ka Ministru kabineta 2015.gada 14.jūlija noteikumu Nr. 395 „Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam” normas laika ziņā ierobežoja komersantu tiesības un obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu.   

Šāds ierobežojums nesamērīgi neierobežo komersantu tiesības vai tiesiskās intereses, jo laika posms, kādā komersanti varēja pieteikties obligātā iepirkuma komponentes samazinājumam, bija gads. Tas ir pietiekami ilgs laiks, lai komersants pagūtu pienācīgi izvērtēt savu atbilstību obligātā iepirkuma komponentes samazinājuma saņemšanai un iesniegt ministrijā nepieciešamos dokumentus.

Tēze:
Nav pamata uzskatīt, ka Iesniegumu likuma kārtībā privātpersona nevarētu prasīt nekādu iestādes viedokli par tās kompetencē esošu jautājumu. Ar viedokli var saprast arī iestādes vērtējumu vai skaidrojumu par to, kā ir interpretējama kāda tiesību norma. Tāpat viedoklis var būt iestādes vērtējums vai skaidrojums par to, vai noteikta iestādes vai amatpersonas rīcība atbilst tiesību normām, vai ir sasniegti politikas plānošanas dokumentos noteiktie mērķi, vai kāda iestādes plānotā darbība atbilst šiem mērķiem u.tml. Šādus viedokļus privātpersona noteikti var prasīt iestādei sniegt Iesniegumu likuma kārtībā.

Privātpersona nevar Iesniegumu likuma kārtībā iestādei uzdot tādu jautājumu, kas pēc būtības prasa iestādei sniegt atbildi, kas būtu pamatota ar tās subjektīvajiem ieskatiem, nevis ar objektīviem apsvērumiem, kas ir balstīti uz faktiem vai tiesību normām.

Apstāklis, ka no uzdotajiem jautājumiem un iesnieguma satura kopumā ir konstatējama personas neapmierinātība ar iestādes rīcību, pats par sevi nav pietiekams pamats atzīt, ka iestāde uz jautājumiem nevarētu sniegt ar faktiem pamatotu atbildi. Iesniegumu likumā ir noteiktas privātpersonu tiesības vērsties iestādē arī ar sūdzību. Sūdzība ir tāds iesnieguma veids, kurā privātpersona var izteikt savu negatīvo attieksmi un neapmierinātību par kādas iestādes vai amatpersonas rīcību.

Tēze:
Tiesneša centieni izprast personas patieso mērķi un atbilstoši tam formulēt pieteikuma priekšmetu vispārīgi atbilst administratīvo tiesu judikatūrā no privātpersonas tiesību ievērošanas principa atvasinātajam saprātīgā pieteicēja principam. Tomēr, šādi rīkojoties, tiesnesim (tiesai) vienmēr jāapzinās, ka tiesas interpretācijai par pieteicēja prasījumu jāatbilst personas mērķim pēc būtības un tā nedrīkst nonākt pretrunā ar personas gribu.

Tāpēc tiesai, ja tā pieteikuma ierosināšanas stadijā pārformulējusi personas prasījumu, tālākā tiesvedības gaitā jāraugās, vai personas mērķis bija izprasts pareizi, un nepieciešamības gadījumā atkal jāpārformulē lietā izskatāmais pieteikuma priekšmets. Proti, tas vien, ka lēmumā par lietas ierosināšanu pieteikuma priekšmets ir noformulēts vienā veidā, nav šķērslis tālākā tiesvedības gaitā to koriģēt, ja tiesvedības gaitā noskaidrojas, ka personas mērķis sākotnēji konstatēts kļūdaini vai nepilnīgi, tiesai tas jāņem vērā.

Tēze:
Atbilstoši likumdevēja izveidotajai sistēmai ārzemnieka tiesības uzturēties Latvijā ir īstenojamas, vispirms izsmeļot Imigrācijas likuma 23.panta pirmajā daļā paredzētās uzturēšanās atļaujas iespējas, ciktāl konkrētā gadījumā objektīvi pastāv apstākļi, kas ļauj pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar kādu no panta pirmajā daļā paredzētajiem pamatiem. Tikai tad, ja konkrētā ārzemnieka gadījumā nav konstatējami tādi apstākļi, kas dod tiesības pieprasīt uzturēšanās atļauju saskaņā ar panta pirmo daļu, ir pamats apsvērt termiņuzturēšanās atļauju atbilstoši panta trešajai daļai. Šāds tiesiskais regulējums nodrošina ārzemniekam iespēju uzturēties Latvijā apstākļos, kad tam pastāv objektīvs pamats.

Tēze:
Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 6.panta trešajā daļā ietvertais starpniecības aizliegums politisko organizāciju (partiju) finansēšanai ir viens no šajā likumā ietvertiem instrumentiem, kas sekmē likuma mērķu sasniegšanu. Proti, nodrošina atklātu, likumīgu un parlamentārās demokrātijas sistēmai atbilstošu politisko organizāciju (partiju) finansēšanas sistēmu. Normā ietvertais starpniecības aizliegums nodrošina to, ka fiziska persona politisko organizāciju (partiju) finansē atklāti, savā paša vārdā ziedojot tai savus finanšu līdzekļus un ievērojot likumā noteiktos ierobežojumus. Tādējādi arī netiek pieļauta nelikumīga politisko organizāciju (partiju) finansēšana, pārkāpjot vienai fiziskai personai maksimāli noteikto ziedojumu apmēru vai apejot aizliegumu politiskajām organizācijām (partijām) saņemt juridisku personu ziedojumus.

Tēze:
Iestādei piešķirta plaša rīcības brīvība par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma pārkāpumiem katrā konkrētajā gadījumā noteikt likuma subjektam piemērojamo sankciju vai uzraudzības pasākumu veidu un apmēru, pirms tam apsverot piemērotās sankcijas un tās apmēra lietderīgumu un samērīgumu. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums paredz, ka iestādei, īstenojot attiecīgo rīcības brīvību, jāizvērtē visi būtiskie, tostarp likuma 77.panta trešajā daļā ietvertie apstākļi. Savukārt tiesai, piemērojot minētā likuma 77. un 78.panta normas, jānoskaidro, vai iestāde ir atpazinusi tai piešķirto rīcības brīvību, vai tā nav pārkāpusi rīcības brīvības robežas, un vai tā pareizi izmantojusi piešķirto rīcības brīvību.

Tēze:
Eiropas Savienības tiesībās vienošanās, kad ražotājs tiek izmantots kā starpnieks ziņošanai par citu mazumtirgotāju atkāpšanos no ieteiktajām tālākpārdošanas cenām, tiek dēvētas par „hub-and-spoke”. Tās ir tādas vienošanās, kad horizontālā līmenī nav notikusi tieša informācijas apmaiņa mazumtirgotāju starpā, bet gan izmantojot vertikālu elementu – trešo personu, piemēram, ražotāju.

Tas vien, ka „hub-and-spoke” vienošanās gadījumā dalībnieki kopīgo gribu vienoties īsteno nevis tieši, bet gan izmantojot trešo personu, neliedz personu darbības, kas vērstas uz cenu līmeņa vienādošanu konkurentu vidū, kvalificēt kā karteli.

Tēze:
Energoefektivitātes nodevas maksāšanas pienākums ir balstīts uz prezumpciju: ja uzņēmums, uz kuru attiecas lielā elektroenerģijas patērētāja kritērijs, ir ievērojis likumā noteiktās prasības, tiek pieņemts, ka tas turpmāk savā darbībā energoresursus izmantos efektīvi vai vismaz tam ir rīcības plāns to efektīvākai izmantošanai. Savukārt, ja lielais elektroenerģijas patērētājs nav izpildījis likumā noteiktās prasības un netiek uzlabota energoefektivitāte, kā arī netiek panākts energoresursu ietaupījums, tad patērētājam tiek aprēķināts maksājamais nodevas apmērs. Šāda nodeva ir instruments, lai lielo elektroenerģijas patērētāju mudinātu īstenot konkrētus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus ar mērķi samazināt tā kopējo elektroenerģijas patēriņu. Līdz ar to šī sistēma ir vērsta uz komersanta uzvedības maiņu nākotnē.

Tas nozīmē, ka situācijā, ja komersantam vispār vairs nav elektroenerģijas pieslēguma, tas attiecīgi nevar arī koriģēt savu uzvedību tā, lai patērētu elektroenerģiju vēl efektīvāk. Tāpēc prasība maksāt energoefektivitātes nodevu tādam patērētājam, kurš izbeidz līgumsaistības par elektroenerģijas iegādi pirms likumā noteiktā termiņa prasību izpildei, neatbilstu likumā ietvertās sistēmas mērķim.

Tēzes:
Tiesas kontroles mērķis, vērtējot lēmuma par publiskā iepirkuma procedūras pārtraukšanu tiesiskumu

Tiesas kontroles mērķis, pēc ieinteresētās personas pieteikuma vērtējot iepirkuma procedūras pārtraukšanu, ir pārbaudīt to, vai pasūtītāja lēmums nav patvaļīgs un vai tas nepārkāpj publiskā iepirkuma tiesību normas, jo īpaši – šo tiesību pamatprincipus.

Tas vien, ka pasūtītāja norādītais iepirkuma pārtraukšanas iemesls ir objektīvs tādā nozīmē, ka tas ir balstīts objektīvos faktos, ne vienmēr ir pietiekami, lai atzītu, ka lēmums ir tiesisks. Ja pretendenta sūdzībā ir argumentēts, ka iepirkuma pārtraukšana tomēr pārkāpj publisko iepirkumu tiesību pamatprincipus, tiesai tas ir jāpārbauda. Tādējādi tas, kādi apstākļi tiesai ir jāpārbauda, ir atkarīgs no pasūtītāja sniegtā iepirkuma pārtraukšanas pamatojuma un personas izteiktajiem iebildumiem pret šo lēmumu.

Pasūtītāja pienākums, lemjot par publiskā iepirkuma procedūras pārtraukšanu, apsvērt iepirkuma procedūras pārtraukšanas ietekmi uz netraucētu konkurenci

Lai arī pasūtītājam vispārīgi ir tiesības atteikties no iepirkuma procedūras turpināšanas, lemjot par iepirkuma procedūras pārtraukšanu, pasūtītājam ir jāņem vērā konkrētās iepirkuma procedūras stadija un ar to saistītie apstākļi un jāapsver iepirkuma procedūras pārtraukšanas ietekme uz netraucētu konkurenci.

Pasūtītājam, apsverot iepirkuma pārtraukšanas nepieciešamību, ir jāapzinās, ka vieni un tie paši apstākļi var būt un var nebūt objektīvs pamats iepirkuma pārtraukšanai atkarībā no tā, kādā iepirkuma stadijā pārtraukšana notiktu.

Lēmuma pārtraukt vai nepārtraukt iepirkumu pieņemšanā ir nozīme tam, cik būtiski ir iepirkuma dokumentācijā identificētie trūkumi un kāda objektīvi varētu būt to ietekme uz pretendentu loku un spēju piedāvājumus objektīvi salīdzināt. Situācijā, kad ne tikai atvērti piedāvājumi, bet jau publiskota pretendentu piedāvātā cena, minētie apsvērumi izdarāmi, vienlaikus izsverot arī to, kādu ietekmi šādos apstākļos uz netraucētu konkurenci radītu iepirkuma procedūras pārtraukšana. Lēmuma pieņemšanā ir jānovērtē, kurš no risinājumiem radīs mazāku apdraudējumu ar publisko iepirkumu tiesību principiem aizsargātajām interesēm.

Saskatāms būtisks konkurences apdraudējuma risks, ja, pārtraucot vienu iepirkumu un tūlīt rīkojot tādu pašu iepirkumu atkārtoti, būtiski nemainot sākotnēji noteiktās prasības, pretendentiem tiek darītas zināmas citu pretendentu pirmajā iepirkumā piedāvātās cenas.

Tēzes:
Pašvaldības, izdodot saistošos noteikumus, var darboties tikai sev ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem piešķirtās kompetences ietvaros.

Ja likumā „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamajām mājām” 5. panta 1.1daļā ir noteikts, ka tiesības uz sociālo dzīvokli ir visām personām ar invaliditāti, tad personām ar invaliditāti šādas tiesības ir nodrošināmas. Šādā gadījumā pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem nevar ierobežot šo personu tiesību īstenošanu, paredzot vēl kādus likumā neminētus papildu kritērijus, un attiecīgi noteikt, ka tiesības ir nodrošināmas šaurākam personu ar invaliditāti lokam, vienlaikus sašaurinot arī likuma normas iedarbību.

 

Pievienots klasifikatoros tikai virsrakstu (bez tēzēm)