Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros jūnijā pievienots divdesmit viens Administratīvo lietu departamenta nolēmums (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Ar parādu atgūšanas pakalpojumu sniegšanu ir tiesīgi nodarboties arī zvērināti advokāti savas profesionālās darbības ietvaros, bet tiem, atšķirībā no citām personām, nav jāsaņem atļauja (licence) šādai darbībai. Taču tas nemaina darbības būtību – savas profesionālās darbības ietvaros atgūt parādu kreditora vārdā vai uzdevumā. Patērētāju tiesību aizsardzības centram ir pienākums uzraudzīt, kā tiek ievērots Parādu ārpustiesas atgūšanas likums un tiesības pieprasīt informāciju šīs uzraudzības ietvaros, pat ja to veic persona, kurai nav nepieciešama licence, proti, zvērināts advokāts. Tādējādi Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 5. panta trešās daļas izņēmumā nav ielasāms, ka tas izslēdz Patērētāju tiesību aizsardzības centra tiesības veikt uzraudzību pār izņēmuma subjektiem, pārbaudot to, kā tie ievēro likuma prasības.

Tēze:
Likuma „Par valsts pensijām” 37. panta trešās daļas izriet, ka tieši pensijas saņēmēja nāves diena ir brīdis, no kura pārdzīvojušajam laulātajam rodas tiesības prasīt pabalstu, kā arī tas ir atskaites punkts procesuālā termiņa sākumam pieprasījuma iesniegšanai par pabalsta piešķiršanu.

Šajā tiesību normā minētais jēdziens „nāves diena” ietver arī gadījumu, kad persona ir izsludināta par mirušu ar tiesas spriedumu un tiesas spriedumā ir noteikta nāves diena. Tiesiskās sekas sakarā ar personas nāvi citām personām rodas tikai ar tiesību normās noteiktā kārtībā fiksētu personas nāves dienu. Proti, situācijā, kad persona tiek izsludināta par mirušu ar tiesas spriedumu, ir piemērojama tā tiesību norma, kas bija spēkā brīdī, kad persona tika izsludināta par mirušu, nevis, kad tika saņemtas ziņas par tās bezvēsts prombūtni.

Tēze:
Pašvaldības policijai, saņemot informāciju, kas norāda uz personas drošības iespējamu apdraudējumu, ir pienākums to pārbaudīt, kā arī nepieciešamības gadījumā veikt atbilstošus pasākumus apdraudējuma novēršanai. Šāds pienākums policijai ir arī tad, ja jautājuma risināšana pēc būtības ir citas iestādes kompetencē. Gadījumos, kad tiesisko attiecību noregulēšana pēc būtības ir citas iestādes kompetencē, informācija par konkrēto notikumu ir nododama attiecīgajai institūcijai vai amatpersonai.

Reaģējot uz personu drošības apdraudējumu, policijas darbībai ir jāatbilst samērīguma principam. Atbilstoši tam policijas pasākumiem apdraudējuma novēršanā ir jābūt nepieciešamiem, piemērotiem, vajadzīgiem un atbilstīgiem jeb samērīgiem.

Situācijā, kad pašvaldības policija ir saņēmusi iesniegumu par personas un tās bērnu atrašanos dzīvoklī, kas nav nodots ekspluatācijā, policijai ir pienākums uz šīm ziņām reaģēt. Tomēr pienākuma uzlikšana personai nekavējoties pārtraukt ekspluatēt šādu būvniecības objektu nav samērīgs, ja ēkas nodošanas ekspluatācijā pabeigšanai nepieciešams sakārtot būvniecības dokumentāciju nevis veikt kādus būvdarbus, kas būtu vērsti uz pastāvoša vai iespējama apdraudējuma novēšanu.

Tēze:
Ja sprieduma rezolutīvā daļa ir neskaidri formulēta un sprieduma motīvu daļā nav nekāda pamatojuma par attiecīgo pieteicēja prasījumu, tad lietā faktiski nav pilna tiesas sprieduma, kas, izskatot lietu kasācijas kārtībā, var būt pamats sprieduma atcelšanai un lietas nosūtīšanai jaunai izskatīšanai. Taču Administratīvā procesa likuma 261.pants dod iespēju novērst šādu sprieduma nepilnību, taisot papildspriedumu, ja tam nav objektīvu šķēršļu. Šāda iespēja tiesai ir jāizmanto, jo tas sekmē administratīvā procesa efektivitāti un nodrošina procesuālās ekonomijas principa ievērošanu.

Tēze:
Lietās par priekšnodokļa atskaitīšanu saistībā ar reprezentatīvo automašīnu iegādi, kas tiek izmantoti nomas pakalpojumu sniegšanai, nomas darījumi ir jāvērtē atbilstoši to patiesajai ekonomiskajai būtībai. Proti, ir jāvērtē, vai darījumi nav mākslīgi veidoti nolūkā ļaunprātīgi izmantot nodokļu sistēmu fiskālo priekšrocību gūšanai. Šādu vērtējumu veic, lai noskaidrotu, vai reprezentatīvie automobiļi patiesībā netiek lietoti nodokļu maksātāja pašpatēriņam.

Tēze:
Ja kredīta atmaksai izmantoti naudas līdzekļi, kas iegūti, atsavinot nekustamo īpašumu, kura iegādei aizņēmums izdarīts, tad ienākums neveidojas aizdevuma (kredīta) saistību samazināšanas vai dzēšanas rezultātā likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 35.1 punkta izpratnē un tas ir apliekams ar nodokli atbilstoši likuma 8. panta trešās daļas 11. punktam. Nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā saņemtā ienākuma izlietošanas veids neietekmē secinājumu, ka ienākumi ir gūti nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā, nevis aizdevumu saistību samazināšanas vai dzēšanas rezultātā.

Tēze:
Personai, kas vēlas iegūt bezvalstnieka statusu, ir pienākums būt patiesai un jāsniedz kompetentajām iestādēm pilnīga informācija par sevi, kā arī jāiesniedz visi saprātīgi iespējamie pierādījumi. Arī iestādei ir jāiegūst visi saprātīgi iespējamie pierādījumi, lai objektīvi noteiktu personas statusu. Personu apliecinoša dokumenta vai pierādījumu, kas apliecina personas identifikācijas datus, iegūšana primāri ir pašas personas ziņā un interesēs, lai tā varētu pretendēt uz bezvalstnieka statusu un attiecīgi īstenot tiesības, ko bezvalstniekam garantē Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par bezvalstnieka statusu. Tikai pašai personai, kurai ir bijusi saikne ar kādu valsti, tostarp pilngadību sasniegušā vecumā, ir vislabāk zināms, kur vērsties ziņu par sevi un savu tiesisko statusu noskaidrošanai. Citai valstij iespēja konstatēt personas piederību pilsoņu kopumam var būt tikai tad, ja persona ir norādījusi patiesus savas identitātes datus. Turklāt personas identitātes noskaidrošana ir valsts drošības jautājums. Atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai par bezvalstnieka statusu, bezvalstnieks bauda gan tiesības iegūt ceļošanas dokumentus, lai ceļotu uz citu valsti, gan tiesības naturalizēties, kas tālāk personai piešķir tiesības, kādas ir naturalizācijas valsts pilsoņiem. Pastāvot dubultai personas identitātei, var tikt apgrūtināta saziņa ar personu un personas atrašana. Tādējādi tikai tad, ja nav šaubu, ka persona, kura pretendē uz bezvalstnieka statusu, ir tā, par kuru sevi dēvē, ir iespējams pārbaudīt, vai persona ir vai nav kādas citas valsts pilsonis.

Lai jautājumu par bezvalstnieka statusa atzīšanu varētu vērtēt pēc būtības, tiesai ir nepieciešams noskaidrot, vai personai objektīvi nav dokumentu, kas apliecina viņas identifikācijas datus, un attiecīgi izslēgtu šaubas, ka persona izvairās tādus iesniegt, iespējams, slēpjot patieso identitāti.

Tēze:
Pieteikums (populārsūdzība) tiesā saskaņā ar Vides aizsardzības likuma 9.panta trešo daļu var būt pamatots ar pieteicēja (privātpersonas) bažām par konkrētiem kaitējuma draudiem konkrētām aizsargājamām sugām un biotopiem, kuru aizsardzībai normatīvais regulējums paredz mikroliegumu izveidi.

Tēze:
Funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšana notiek saskaņā ar dzīvojamo māju privatizācijas procesu regulējošām tiesību normām un ietekmē gan dzīvojamās ēkas kopīpašniekus (iespējamos īpašniekus), gan arī zemes īpašnieku.

Strīda izskatīšana par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanu saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 85.pantu ietilpst pašvaldības kompetencē. Ja minētais pants paredz pašvaldības kompetenci administratīvā procesa kārtībā pārskatīt dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, tad pašvaldības kompetencē ir arī lemt par šāda zemesgabala noteikšanu situācijās, kad privatizācijas procesā tas nav noteikts. Šāds pašvaldības lēmums tiek pieņemts publisko tiesību jomā, ņemot vērā privatizācijas procesu regulējošās tiesību normas, un ir pārsūdzams administratīvā procesa kārtībā.

Tēze:
Likumdevējs sabiedrības intereses uz drošu un stabilu finanšu sistēmas darbību ir atzinis par svarīgākām, salīdzinot ar administratīvā akta, kas vērsts uz šo sabiedrības interešu aizsardzību, adresāta interesēm. Tāpēc, lai būtu pamats atzīt, ka pagaidu aizsardzības piemērošana ir būtiskāka iepretim visas sabiedrības interesēm uz drošu un stabilu finanšu sistēmu, administratīvā akta adresātam, lūdzot piemērot pagaidu aizsardzību pret lēmumu, kas pieņemts, lai nodrošinātu stabilu finanšu sistēmas darbību, jo īpaši ir jāpamato steidzama risinājuma nepieciešamība un kaitējuma (zaudējumu) jeb subjektīvā kritērija esība.

Tēze:
Antenas maršrutēšanas aparātiem, kas tiek konfigurēti saziņai lokālajos tīklos (LAN) un/vai teritoriālajos tīklos (WAN), ciktāl šīs antenas nav pielīdzināmas antenām radiotelegrāfa vai radiotelefona aparātiem, klasificējamas kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 8517 70 19.

Tēze:
Dienestā Valsts policijā drīkst atrasties tikai tādas personas, kuru veselības stāvoklis un psiholoģiskās īpašības atzītas par atbilstošām dienestam, proti, par atbilstošām Ministru kabineta noteiktajām prasībām. Šāda prasība ir pamatota, lai būtu iespējams izpildīt tiesību normās noteiktos Valsts policijas uzdevumus un lai netiktu apdraudētas ne citu cilvēku tiesības, ne pašas amatpersonas un tās kolēģu veselība un dzīvība, ne sabiedriskā kārtība un drošība.

Atzinuma par amatpersonas veselības stāvokli sniegšanas atlikšana pēc būtības nozīmē, ka nav konstatēta amatpersonas veselības stāvokļa atbilstība dienestam. Līdz ar to tāda amatpersona, attiecībā uz kuras veselības stāvokli ilgstoši nav iespējams konstatēt, ka tas atbilst dienestam, nevar neierobežotu laiku turpināt pildīt dienestu. Proti, Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumu Nr. 970 „Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un amatpersonu amata kandidātiem nepieciešamo veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām un veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes kārtību” 3. pielikuma 85.3. apakšpunktā minētās veselības problēmas var būt pamats amatpersonas atvaļināšanai no dienesta.

Tēze:
Pārbaudot valsts iestādes lēmumu par civildienesta ierēdņa rotāciju, ar kuru ierēdnis tiek pārcelts uz citu amata pienākumu pildīšanas vietu, tiesa izvērtē pārcelšanas tiesiskumu arī attiecībā uz ierēdņa tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi kontekstā ar tiesībām uz atpūtu.

Ceļā uz darbu vietu un no darba vietas pavadītais laiks parasti netiek uzskatīts par darba laiku. Personai ir iespēja savu dzīvesvietu pielāgot darba vietas atrašanās vietai un līdz ar to arī pašam nodrošināt pietiekamu laiku kvalitatīvai atpūtai.

Civildienesta ierēdnim (muitas kontroles punkta muitas uzraugam), kuram dienesta pienākumi jāpilda vairākās noteiktās vietās (muitas kontroles punktos), iespēja savu dzīvesvietu pielāgot darba vietu atrašanās vietām un līdz ar to arī pašam nodrošināt pietiekamu laiku kvalitatīvai atpūtai, ir atkarīgs no šādiem apstākļiem: pirmkārt, cik tālu šīs vairākās darba vietas atrodas viena no otras, otrkārt, cik paredzama ir darba vietas maiņa, cik bieži tās tiek mainītas un vai darbiniekam ir iepriekš zināms, cik ilgi viņam būs jāstrādā konkrētajā darba vietā, kā arī, nozīme ir arī tam, vai darba devējs īsteno kādus kompensējošus pasākumus (nodrošina aizvešanu līdz darba vietai, naktsmītni), kas palielina darbiniekam iespējas atpūsties, esot ceļā, vai atpūsties darba devēja nodrošinātā naktsmītnē.

Ja laiks ceļā uz konkrēto amata pienākumu izpildes vietu ir ieskaitāms ierēdņa darba laikā, tas var nozīmēt, ka ir pamats transporta izdevumu kompensēšanai, kas radušies dienesta pienākumu izpildes laikā.

Tēze:
Citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegtas reģistrācijas apliecības neatzīšana ir pamatota, ja izsniegtajā reģistrācijas apliecībā trūkst kādu obligāti norādāmu ziņu, vai tajā norādītās ziņas neatbilst minētajam transportlīdzeklim vai šo transportlīdzekli nav iespējams pēc šīs apliecības identificēt. Šādā gadījumā ir pamatota Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr.1080 „Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi” 39.1.8.apakšpunktā ietvertā prasība iesniegt atbilstības apliecinājumu.

Tēzes:
Pašvaldības saistošo noteikumu atbilstība augstāka juridiskā spēka tiesību normām

Pašvaldības saistošie noteikumi ir uzskatāmi par atbilstošiem augstāka juridiskā spēka tiesību normām, ja vienlaikus izpildās divi kumulatīvi kritēriji: 1) saistošie noteikumi ir izdoti likumdevēja noteiktā pilnvarojuma robežās jeb, citiem vārdiem, tie ir izdoti, ievērojot ultra vires doktrīnu; un 2) saistošie noteikumi saturiski atbilst Satversmes un citām augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Līdz ar to, vērtējot, vai pašvaldības saistošie noteikumi atbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normām, nepietiek vienīgi ar konstatējumu, ka noteikumi ir izdoti likumdevēja noteiktā pilnvarojuma robežās. Ir nepieciešams konstatēt, ka noteikumi arī saturiski atbilst augstāka juridiskā spēka normām.

Pirmsskolas izglītības pieejamības ierobežojuma, kas noteikts kā avansa maksājums par ēdināšanas pakalpojumu, samērīguma izvērtējums

Latvijā bērniem jau no agrīna vecuma ir jānodrošina no Satversmes 112.panta panta izrietošās tiesības pilnvērtīgi izmantot visas iespējas, ko sniedz izglītības sistēma.

Ja valsts un pašvaldība vispār ir izveidojusi pirmsskolas izglītības iegūšanas sistēmu, kas ietver pirmsskolas izglītības iestādes apmeklēšanu arī vasaras periodā, tad nosacījumi pirmsskolas izglītības iestādes apmeklēšanai nedrīkst būt tādi, kas nesamērīgi ierobežo piekļuvi šim publiskajam pakalpojumam.

Tēze:
Lai piespiedu kārtā izpildītu administratīvo aktu, kas uzliek adresātam pienākumu samaksāt noteiktu naudas summu, ir nepieciešams izpildrīkojums (izpildu dokuments). Izpildrīkojumu izdod iestāde, kas izdevusi administratīvo aktu. Attiecīgi arī šī iestāde ir uzskatāma par izpildiestādi, jo izpildrīkojuma izdošana ir darbība izpildu procesā, kas ir vērsta uz administratīvā akta piespiedu izpildi.

Sūdzību par izpildrīkojumu var iesniegt Administratīvā procesa likuma 363.panta kārtībā.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)