Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros jūlijā pievienoti sešpadsmit Administratīvo lietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Vērtējot, vai likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1.punkts ir Eiropas Savienības tiesībās paredzētās brīvības veikt uzņēmējdarbību vai darba ņēmēju brīvas pārvietošanās ierobežojums, jāņem vērā, ka ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu netiek ieviesta kopēja sociālā nodrošinājuma shēma, bet gan tiek ļauts pastāvēt dažādām valstu shēmām. Proti, dalībvalstis saglabā kompetenci organizēt savas sociālā nodrošinājuma shēmas, un, tā kā Eiropas Savienības līmenī nav veikta saskaņošana, katrai dalībvalstij savos tiesību aktos tostarp jānosaka tiesību uz sociāliem pabalstiem iegūšanas nosacījumi. Īstenojot šo kompetenci, dalībvalstīm tomēr jāievēro Eiropas Savienības tiesības un it īpaši Līgumā par Eiropas Savienības darbību paredzētie noteikumi par visiem Savienības pilsoņiem atzītajām tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā. Tādējādi Latvijas likumdevēja kompetencē ir noteikt vecuma pensijas piešķiršanas noteikumus, vienlaikus ievērojot Eiropas Savienības tiesības.

Tēzes:
Vecāka, kurš dzīvo kopā ar bērnu, pienākums atturēties no darbībām, kas negatīvi iespaido bērna attiecības ar atsevišķi dzīvojošo vecāku

Personisku attiecību un tiešu kontaktu uzturēšana ar jebkuru no vecākiem ir bērna tiesības. Šādas tiesības ir arī bērnam, kurš nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem. Lai nodrošinātu bērna tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar vecākiem, jebkurai personai ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērna attiecības ar kādu no vecākiem. Tātad arī vecākam, kurš dzīvo kopā ar bērnu, jāatturas no jebkuras darbības, kas negatīvi iespaido bērna attiecības ar to vecāku, kurš dzīvo atsevišķi.

Bērna situācijas ilgtspējīgs risinājums tiesas spriedumā par aizgādības vai saskarsmes jautājumiem

Nosakot bērna labākās intereses, nepieciešams tiekties uz bērna situācijas ilgtspējīgu risinājumu, atbilstoši situācijai ņemot vērā, cik lielā mērā veicamie pasākumi nodrošina bērnam emocionāli tuvas, pastāvīgas, ģimeniskas attiecības. Tādējādi tiesa, izšķirot vecāku strīdu par aizgādības vai saskarsmes tiesībām, nosaka bērna labākās intereses un pieņem tādu nolēmumu, kas konkrētajā situācijā vislabāk nodrošina bērna situācijas ilgtspējīgu risinājumu.

Civillikuma 203.panta trešās daļas piemērošanas priekšnoteikumi; būtisks kaitējums šīs normas izpratnē 

Civillikuma 203.panta trešās daļas piemērošanai ir trīs tiesiskie priekšnoteikumi: 1) vecāks tieši aiz ļaunprātības (nevis aiz nezināšanas vai maldības) izmanto savas tiesības un nepilda tiesas nolēmumu, 2) šāda vecāka rīcība rada būtisku kaitējumu bērnam, 3) otram vecākam nav šķēršļu īstenot bērna aprūpi.

Šīs tiesību normas piemērošanā nav runa par nebūtiskiem vai objektīviem (no vecāka gribas un rīcības neatkarīgiem) tiesas nolēmuma nepildīšanas iemesliem. Minētā tiesību norma ir piemērojama tādos gadījumos, kad vecāks rīkojas ļaunprātīgi, lai mērķtiecīgi nepildītu tiesas nolēmumu, piemēram, nesadarbojas ar iestādēm vai otru vecāku, liek šķēršļus saskarsmes īstenošanai, tieši vai netieši ietekmē bērna viedokli, cenšas noskaņot bērnu pret vecāku, kurš dzīvo atsevišķi. Šīs tiesību normas izpratnē būtiskais kaitējums bērnam tiek radīts ar to, ka vecāka ļaunprātīgas rīcības dēļ bērns nevar uzturēt kontaktu un veidot bērna un vecāka attiecības ar to vecāku, kurš dzīvo atsevišķi, proti, tiek aizskartas bērna tiesības uz ģimenes dzīvi. Turklāt, ja īstermiņā bērnam, kas dzīvo pie vecāka, kurš tiesas nolēmumu nepilda, tūlītējs būtisks kaitējums var arī nerasties, tad ilgtermiņā, ja bērnam tiek liegta iespēja uzturēt tiešu kontaktu un attiecības ar atsevišķi dzīvojošo vecāku, nolēmuma nepildīšana var radīt pat neatgriezeniskas sekas.

Tiesas nolēmumu nekavējoša izpilde lietās, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām

No bērnu tiesību prioritātes principa izriet, ka iesniegumi un sūdzības, kas saistītas ar bērna tiesību aizsardzību, jāizskata nekavējoties. Minētais princips attiecināms arī uz tiesas nolēmumu izpildi. Tiesas nolēmuma izpildes ātrumam ir tieša un būtiska ietekme uz bērna interešu nodrošināšanu. Tiesas nolēmumu izpilde bez kavēšanās lietās, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, ir būtiska arī neatgriezenisko seku dēļ, ko aizkavēšanās var nodarīt bērna interesēm un ģimeniskajām attiecībām ar vecākiem.

Nekavējoties izpildāmiem spriedumiem ir piešķirts sevišķs nozīmīgums, lai lietas dalībnieku tiesības un intereses tiktu reāli un tūlītēji īstenotas dzīvē. Tas nozīmē: ja tiesa ar spriedumu ir noteikusi sprieduma nekavējošu izpildi, tiesa ir uzskatījusi par nepieciešamu un nozīmīgu, lai bērna un vecāka, kuram spriedums ir labvēlīgs, tiesības tiktu īstenotas uzreiz, negaidot sprieduma spēkā stāšanos vispārējā kārtībā.

Tēze:
No tiesībām uz veselību un dzīvību neizriet valsts pienākums nodrošināt ikvienam nepieciešamās zāles bez maksas. Veselības aprūpei atvēlētie resursi ir jāizmanto efektīvi un taisnīgi, nodrošinot veselības aprūpes pieejamību pēc iespējas lielākai sabiedrības daļai. Tas savukārt nozīmē, ka valstij vispārīgi ir tiesības noteikt ierobežotu kārtību medikamentu kompensēšanā no valsts budžeta līdzekļiem, liedzot kompensāciju kādai personu grupai, ja tādējādi tiek nodrošināts taisnīgs līdzsvars veselības aprūpei atvēlēto resursu sadalē un kompensējamo medikamentu pieejamība iespējami plašākam personu lokam.

Valsts, domājot par kompensējamo medikamentu pieejamību iespējami plašākam personu lokam un meklējot līdzsvaru veselības aprūpei atvēlēto resursu sadalē starp vispārējo kompensācijas kārtību un individuālās kompensācijas kārtību, līdz ar 2012. gada 9. oktobra grozījumiem Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumu Nr. 899 „Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība” 92.2. apakšpunktā, apzināti atkāpusies no tāda zāļu iegādes izdevumu kompensācijas mehānisma individuālā kārtībā, kad zāļu iegādes izdevumi personai tiek kompensēti, ja tai nav piemērotas nevienas no kompensējamo zāļu sarakstā iekļautajām zālēm.

Valsts, atkāpjoties no iepriekš nodibinātās individuālās kompensācijas kārtības, ir apzinājusies, ka var izveidoties situācijas, kad personai nav piemērotas kompensējamās zāles un ierobežoto resursu dēļ valsts nevar kompensēt šai personai citu zāļu iegādes izdevumus, tāpēc var būt gadījumi, kad var nākties atteikt zāļu iegādes izdevumu kompensāciju. Iespējamais risinājums šīs situācijas uzlabošanai ir, ja izvēlēto zāļu lietošanas izmaksas būs samērojamas ar kompensācijai piešķirtajiem līdzekļiem, tās tiks iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā.

Tēze:
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbība kopumā ir vērsta uz sabiedrisko pakalpojumu lietotāju interešu aizsardzību, kā arī šo pakalpojumu sniedzēju attīstību.

Arī tarifu noteikšanas procesa mērķis ir līdzsvarot lietotāju intereses (pamatā – saņemt kvalitatīvu pakalpojumu pēc iespējas lētāk) un sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja intereses (pamatā saimnieciska interese – saimnieciskās darbības attīstība un peļņas gūšana).

Vienlaikus no tiesību normām neizriet Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pienākums pēc siltumenerģijas ražotāja pieprasījuma lemt par tiesiskajām attiecībām starp siltumenerģijas ražotāju un siltumenerģijas apgādes sistēmas operatoru, kā arī aizsargāt siltumenerģijas ražotāju intereses. Tādējādi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai nav tiesību izšķirt privāttiesiskus strīdus starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un siltumenerģijas ražotāju, kā rezultātā varētu nonākt pie secinājuma, ka pakalpojumu sniedzējam ir jānoslēdz līgums ar neatkarīgo ražotāju par siltumenerģijas iepirkšanu.

Tēze:
Administratīvā procesa likuma 278.panta 7.punkta – pieteikums atstājams bez izskatīšanas, ja pieteicējs lietā, kas izskatāma rakstveida procesā, atkārtoti neatbild uz tiesas pieprasījumiem – mērķis ir efektivizēt administratīvo lietu iztiesāšanu un disciplinēt procesa dalībniekus jeb motivēt tos atbildīgi pildīt savus no likuma izrietošos pienākumus. Tādējādi ikvienai personai, kura vēršas tiesā, ir jāapzinās, ka tai kā procesa dalībniekam tiesvedības gaitā ir godprātīgi jāpilda savi procesuālie pienākumi, un jārēķinās, ka pienākumu atkārtotas neizpildes gadījumā tiesa pieteikumu atstās bez izskatīšanas.

Godprātīga pienākumu izpilde prasa, lai procesa dalībnieks respektē tiesas lēmumu attiecībā uz laiku, kad ir plānota lietas izskatīšana, un no savas puses pieliek visas pūles, lai tā pienākumi būtu izpildīti noteiktajos termiņos. Procesa dalībnieka pienākums ir arī pielikt visas pūles, lai laikus atbildētu uz tiesas pieprasījumiem.

Tēzes:
Patiesā labuma guvēja noskaidrošana augsta riska klientam

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteikto nepieciešamo pasākumu īstenošanai, lai pārliecinātos, ka noskaidrotais patiesais labuma guvējs ir klienta patiesais labuma guvējs, jābalstās uz likuma subjekta veikto savu klientu risku novērtējumu. Proti, likuma subjekta veiktais klientu riska novērtējums ietekmē īstenojamo pasākumu apjomu, kas konkrētajā situācijā nepieciešams, lai noskaidrotu un pārliecinātos par klienta patieso labuma guvēju. Attiecīgi klientam ar augstāku risku nepieciešami plašāki pārbaudes pasākumi, lai izslēgtu šaubas par patiesā labuma guvēja atbilstību. Ja klientu risks ir novērtēts kā augsts, likuma subjektam ir pienākums ar īpašu rūpību noskaidrot un pārliecināties par savu klientu patieso labuma guvēju atbilstību. Kā arī dokumentēt attiecīgos pasākumus, lai uzraugošajai iestādei būtu iespēja pārliecināties par likuma subjekta īstenoto klientu izpēti un lai likuma subjektam būtu iespēja pierādīt, ka tas ir izpildījis likumā noteikto pienākumu saistībā ar klienta izpētes veikšanu un patiesā labuma guvēja noskaidrošanu. 

Likuma subjekta pienākums noskaidrot sava klienta patieso labuma guvēju

Juridiskās personas patiesais labuma guvējs var būt gan dalībnieks, gan arī cita fiziskā persona, kas īsteno kontroli pār uzņēmumu, pieņemot lēmumus un gūstot labumu no šīs juridiskās personas. Tieši šā iemesla dēļ minētā likuma subjektam ir pienākums noskaidrot un pārliecināties par katra sava klienta patieso labuma guvēju, noskaidrojot nevis formālo, bet patieso jeb reālo labuma guvēju.

Tēze:
Objektīva grupējuma princips nozīmē, ka atšķirīgu nodokļa likmju piemērošanas gadījumā pašvaldībai ir pienākums grupēt nodokļa maksātājus pēc objektīvi konstatējama kritērija. Deklarētas dzīvesvietas esība ir kritērijs, kas ir objektīvi konstatējams un tā piemērošana nepārkāpj tiesiskās vienlīdzības principu.

Objektīva grupējuma principa pārkāpums nav saskatāms arī apstāklī, ka dārza mājām un vasarnīcām ar kopējo platību līdz 40 kvadrātmetriem samazinātā nodokļu likme tiek piemērota neatkarīgi no dzīvesvietas deklarēšanas. Arī šis kritērijs ir objektīvi konstatējams, tādējādi netiek pārkāpts objektīva grupējuma princips.

Tēzes:
Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 22.2panta trešās daļas 8.punktā paredzētā jēdziena “tūlīt” interpretācija

Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 22.2panta trešās daļas 8.punktu viena no pazīmēm, kas liecina, ka darījums ir aizdomīgs nodokļu jomā, ir tas, ka nauda tiek debetēta no konta tūlīt pēc tā kreditēšanas. Tas, ka likumdevējs minētajā normā ir lietojis formulējumu „tūlīt”, jau pats par sevi liecina par likumdevēja mērķi nenoteikt konkrētu laika rāmi, kurā debetētie naudas līdzekļi uz konkrēto darījumu liktu raudzīties kā uz aizdomīgu. Konkrēta laika rāmja noteikšana tiesību normā pieļautu tiesiskā regulējuma ļaunprātīgu izmantošanu. Tāpēc likumdevējs, apzināti nenosakot konkrētu laiku, bet gan lietojot apstākļa vārdu „tūlīt”, paredzējis, ka šā jēdziena saturu konkretizē tiesību normas piemērotājs katrā konkrētajā gadījumā, vērtējot šā gadījuma individuālo apstākļu kopumu.

Juridiskas personas pienākums sniegt savu apgalvojumu apstiprinošus paskaidrojumus un pierādījumus  par sava klienta saimnieciskās darbības specifiku

Attiecībā uz faktiem, kas veicina personai labvēlīga lēmuma pieņemšanu, ir dabiski un atbilstoši pierādījumu nastu uzlikt privātpersonai, nevis iestādei. Turklāt katram procesa dalībniekam ir pienākums pierādīt savus apsvērumus. Tādējādi tieši juridiskās personas interesēs, kā grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējai, ir sniegt paskaidrojumus un pierādījumus par sava klienta saimnieciskās darbības specifiku, kas atbilstoši tās apgalvotajam izskaidro konkrēto maksājumu veidu. Ja juridiska perona uzskata, ka Valsts ieņēmumu dienesta un tiesas secinājumi attiecībā uz tās klienta darījumiem nav pareizi vai neatbilst faktiskajiem apstākļiem, ir pamatoti sagaidīt, ka tā sniegs plašāku un detalizētāku skaidrojumu savam apgalvojumam, atspēkojot dienesta konstatētos apstākļus un izdarītos secinājumus. Ja persona nevar šādu skaidrojumu sniegt, tad tā nevar atsaukties uz klienta saimnieciskās darbības specifiku. Tiesai nav par katru cenu jāmeklē personas apgalvojumu apstiprinoši pierādījumi. Tiesas pienākums nav arī meklēt pierādījumus par labu vienam vai otram procesa dalībniekam. Tiesas pienākums ir novērtēt dalībnieku apgalvojumus un to apstiprinošus pierādījumus. Personas deklaratīvi un bez plašāka skaidrojuma izteikti apgalvojumi nevar būt pamats tiesas secinājumu apšaubīšanai.

Soda naudas noteikšana juridiskajai personai par būtiskiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma pārkāpumiem

Juridiskai personai, kā grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējai, jāapzinās, ka tās saimnieciskajā darbībā pastāv augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks. Līdz ar to šajā nozarē strādājošajiem komersantiem jāpievērš īpaša vērība Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasību izpildei. Minētā likuma subjekta pienākums izpētīt un uzraudzīt klientus ir būtiska noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomas sastāvdaļa. Nedokumentējot klientu izpētes pasākumus, uzraudzības un kontroles institūcijai nav iespējams pārliecināties, vai likuma subjekts vispār ir izpētījis un uzraudzījis klientu. Tas ir atzīstams par būtisku minētā likuma pārkāpumu. Pārkāpuma atzīšanā par būtisku ir jāņem vērā arī pieļautā pārkāpuma ilgums un sistemātiskums, kā arī paša komersanta atbildība par izdarīto pārkāpumu.

Soda naudas noteikšanā par izdarīto pārkāpumu ir ņemami vērā visi būtiskie apstākļi, tostarp Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 77.panta trešajā daļā norādītie. Tomēr minētajā likumā paredzētais būtisko apstākļu uzskaitījums nav izsmeļošs. Tas nozīmē, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības ņemt vērā arī citus apstākļus, kas konkrētajā gadījumā atzīstami par būtiskiem soda naudas noteikšanai. Turklāt apstāklis, ka komersants iepriekš nav izdarījis līdzīgus pārkāpumus, lai arī ir viens no izvērtējamiem kritērijiem, pats par sevi nav izšķirošs pamats soda naudas noteikšanai un nevar tikt ņemts vērā atrauti no citiem būtiskiem apstākļiem.

Samērīgs soda naudas apmērs ir izvērtējams un nosakāms katrā konkrētajā gadījumā iepretim juridiskās personas finansiālajam stāvoklim. Komersanta finansiālais stāvoklis tiek vērtēts tikai no tāda viedokļa, lai piemērotā soda nauda neradītu maksātnespējas situāciju. Tas, ka uzliktā soda nauda personai rada finansiālu slogu, neliecina par maksātnespējas situāciju. Ja soda naudas apmērs neradītu likuma subjektam nekādu finansiālu slogu, attiecīgā sankcija nesasniegtu savu sodīšanas un prevencijas mērķi.

Tēzes:
Bērna interešu un tiesību prioritāte, izlemjot jautājumu par bērna pilsonību

Tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, prioritāri ir nodrošināmas bērna tiesības un intereses – arī bērna tiesības kļūt par Latvijas pilsoni. Pārbaudot jebkura lēmuma, kas pieņemts attiecībā uz bērnu, tiesiskumu, tas jāvērtē caur bērna labāko interešu prizmu. Tostarp tas nozīmē, ka formāli apsvērumi nav pamats liegt bērnam Latvijas pilsonību.

Ja bērns atrodas valsts aizbildniecībā un par viņa personiskajām un mantiskajām tiesībām (to aizstāvību) ir atbildīga bāriņtiesa, tieši bāriņtiesai, īstenojot bērna tiesības uz pilsonības iegūšanu, ir jāvēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ar attiecīgu iesniegumu.

Bērna adopcija neietekmē viņa tiesisko saikni ar valsti un pilsonību

Saskaņā ar Civillikuma 173.pants pantu adopcija izbeidz bērna radniecības attiecības ar vecākiem un no tām izrietošās savstarpējās tiesības un pienākumus, tomēr adopcija automātiski neietekmē (izbeidz vai groza) personas tiesisko saikni ar valsti. Tiesības kļūt par Latvijas pilsoni un šo tiesību īstenošana ir pašas personas un valsts savstarpējo tiesisko attiecību jautājums, kurš izlemjams, ievērojot katra gadījuma individuālos apstākļus un iesaistītās personas tiesības un intereses. Adopcija neietekmē jautājuma par personas tiesībām kļūt par Latvijas pilsoni izlemšanu.

Tēze:
Piedāvājuma nodrošinājuma mērķis ir veicināt nopietnu un pārdomātu piedāvājumu iesniegšanu un samazināt pasūtītāja risku, ka pretendents iepirkuma procedūras laikā no sava piedāvājuma varētu atkāpties. Piedāvājuma nodrošinājuma institūts ir vērsts uz efektīvu konkrētās publiskā iepirkuma procedūras mērķu sasniegšanu.

No Publisko iepirkumu likuma 50.panta piektās un septītās daļas izriet, ka likums piedāvājuma nodrošinājuma spēkā esību aprobežo ar konkrēta termiņa vai nosacījuma iestāšanos atkarībā no tā, kas konkrētā iepirkuma procedūrā iestājas pirmais. Izņēmumu šajā ziņā likums paredz attiecībā uz situāciju, kurā pasūtītājs iepirkuma nolikumā ir paredzējis, ka saistību izpildes nodrošinājums iesniedzams pēc iepirkuma līguma noslēgšanas. Tad pretendenta, kura piedāvājums ir izraudzīts saskaņā ar piedāvājuma izvēles kritēriju, nodrošinājums ir spēkā līdz brīdim, kad minētais ir izdarīts vai, citiem vārdiem sakot, – kad vienu nodrošinājumu ir aizstājis cits.

Pasūtītāja loma piedāvājuma nodrošinājuma derīguma pārbaudē nav pašam pareizi izšķirt hipotētisko strīdu, kas varētu rasties saistībā ar šī dokumenta spēkā esību, bet saņemt to drošību, kuru sniedz atbilstoši iepirkuma nolikuma prasībām sagatavots piedāvājuma nodrošinājums. Tā kā pasūtītāja interese ir pēc iespējas izvairīties no hipotētiskā strīda par bankas garantijas spēkā esību, tad nav nozīmes, vai bankas garantijas interpretācija varētu novest pie pasūtītājam labvēlīga secinājuma. Nozīme ir tam, vai bankas garantija tās sākotnējā redakcijā ļauj vispār izvairīties no iespējamiem strīdiem par garantijas spēkā esību, neieslīgstot diskusijā par garantijas interpretāciju.

Pasūtītāja mērķa – saņemt derīgu un drošu apliecinājumu piedāvājuma spēkā esībai noteiktos apstākļos – sasniegšanai izšķiroša nozīme ir tam, vai piedāvājumam pievienotais nodrošinājuma dokuments pēc savas būtības jau sākotnēji atbilda iepirkuma nolikumā paredzētajam.

Tēzes:
Pacienta veselības aprūpes izvērtējumā pārbaudāmā informācija

Izvērtējot, vai pieredzējis speciālists būtu varējis kaitējumu novērst, būtisks ir vērā ņemamais informācijas apjoms. Tā kā Latvijas tiesību normas neparedz, ka, lai izvērtētu to, vai pacienta veselībai vai dzīvībai ir nodarīts kaitējums, tiktu veikta situācijas retrospektīva izvērtēšana, tad izskatot strīdus par to, vai pacienta veselības aprūpē ir konstatējams atlīdzināms kaitējums, vērā ņemama ir tikai tā informācija, kas ārstniecības personai bija pieejama konkrētās ārstniecības laikā.

Ārstu profesionālās biedrības atzinuma statuss administratīvajā procesā

Ārstu profesionālās biedrības atzinums, kas sniegts Administratīvā procesa likuma 30.panta trešās daļas kārtībā, var sekmēt lietas apstākļu vispusīgāku noskaidrošanu un lietas pareizāku izskatīšanu. Tas ir institūcijas viedoklis par tiesas uzdotajiem jautājumiem, kas var palīdzēt paraudzīties uz lietas apstākļiem plašākā kontekstā. Var būt arī situācijas, kad tas palīdz tiesai saprast, tieši kādi apstākļi varētu būt nozīmīgi konkrētā strīda izšķiršanai. Tomēr šāds atzinums nevar aizstāt ekspertīzi. Tādēļ gadījumos, kad lietā nozīmīgu faktu noskaidrošanai ir nepieciešamas speciālas zināšanas kādā nozarē, tiesai ir jāapsver ekspertīzes noteikšana.

Tēze:
Konkurences lietās iegūtās informācijas konfidenciālā rakstura dēļ jautājums par konkrētu lietas materiālu un informācijas pieejamību konkrētiem procesa dalībniekiem ir viens no būtiskākajiem procesā risināmajiem jautājumiem, ar ko tiesa saskaras, gan izskatot lietu par Konkurences padomes lēmumu tiesiskumu, gan par konkurences tiesību pārkāpumu rezultātā radīto zaudējumu piedziņu. Tiesai abos gadījumos ir jāvērtē gan informācijas aizsardzības un līdz ar to ierobežojumu iepazīties mērķis un aizsardzības robežas, gan to personu intereses, kuras vēlas ar informāciju iepazīties un to izmantot, atsaucoties uz savu tiesību aizsardzības nepieciešamību. Tas arī nozīmē, ka tieši tiesa, kas izskata pamatlietu, vienīgā ir tajā situācijā, kas var patiesi šīs intereses novērtēt un samērot, jo vienīgā redz visu lietas kontekstu un katra pierādījuma un informācijas nozīmi, zinot to, kādi apstākļi pamatlietā ir nozīmīgi. Tas attaisno Civilprocesa likumā ietvertā regulējuma kā izsmeļoša speciālā regulējuma piemērošanu gadījumos, kad persona, kas ceļ zaudējumu atlīdzināšanas prasību par konkurences tiesību pārkāpumu, vēlas panākt pierādījumu iegūšanu no Konkurences padomes lietas. Konkurences padomes noteiktais ierobežojums personai izsniegtos pierādījumus izmantot tālāk, ir adresēts vienīgi pašai personai un nevar ierobežot civillietu izskatošās tiesas kompetenci izlemt jautājumu par pierādījumu izprasīšanu brīvi un atbilstoši Civilprocesa likuma regulējumam.

Tiesiskais regulējums par pierādījumu izprasīšanu no Konkurences padomes lietas materiāliem ir līdzvērtīgi piemērojams neatkarīgi no tā, vai zaudējumi radīti ar Eiropas Savienības tiesību, vai ar Latvijas tiesību pārkāpumu, un Eiropas Savienības tiesību piemērošana notiek līdzvērtīgi Latvijas tiesībām.

Tēze:
Piekritīgo zemes platību ir pamatoti aprēķināt proporcionāli dzīvojamās mājas domājamai daļai vai dzīvokļa platībai tad, ja ir runa par vienotu nekustamo īpašumu, proti, kad katram dzīvojamās mājas kopīpašniekam vai dzīvokļa īpašniekam pieder arī noteikta domājamā daļa no zemes.

Situācija ir atšķirīga dalītā īpašuma gadījumā, kad starp dzīvojamās mājas kopīpašnieku vai dzīvokļa īpašnieku un zemesgabala īpašnieku pastāv piespiedu nomas attiecības.

Dalītā īpašuma gadījumā uz likuma pamata radušos piespiedu nomas tiesisko attiecību saturu, arī dzīvojamās mājas daļai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platību, nosaka tiesa vai puses, savstarpēji vienojoties. Tādējādi, nosakot dzīvojamās mājas daļai piekritīgo zemi dalītā īpašuma gadījumā nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojuma apmēra aprēķināšanai, ir jāņem vērā dzīvojamās mājas vai tās daļas īpašnieka un zemesgabala īpašnieka piespiedu nomas tiesisko attiecību ietvaros noslēgtā vienošanās par dzīvojamās mājas daļai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu.

Tēzes:
Citā dalībvalstī reģistrēta pievienotās vērtības nodokļa maksātāja tiesības uz pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksu par preces importa darījumu

Ar Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 194.pantu dalībvalstīm ir piešķirtas tiesības noteikt, ka par nodokļa samaksu ir atbildīgs preču vai pakalpojumu saņēmējs, ja ar nodokli apliekamu preču piegādi nodrošina vai pakalpojumus sniedz nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību tajā dalībvalstī, kurā ir maksājams nodoklis. Šādos gadījumos citas dalībvalsts nodokļa maksātājam, kurš neveic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kurā viņi iegādājas preces un saņem pakalpojumus vai veic preču importu, kam uzlikts pievienotās vērtības nodoklis, ir tiesības uz pievienotās vērtības nodokļa atmaksu.

Izlemjot jautājumu par citas dalībvalsts nodokļa maksātāja, kas Latvijas teritorijā neveic saimniecisko darbību, tiesībām saņemt nodokļa atmaksu par importa darījumu un iekšzemē saņemtajiem pakalpojumiem, nav pietiekami formāli pārbaudīt tikai personas reģistrēšanās nodokļu maksātāju reģistrā faktu, bet ir jāpārbauda arī tas, kādām personām un kādu darījumu nodrošināšanai persona ir izmantojusi importēto preci vai saņemtos pakalpojumus. Tas ir tāpēc, ka citas dalībvalsts nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties

Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja tas veic tādu preču piegādi vai tādu pakalpojumu sniegšanu, par ko nodokli valsts budžetā maksā preču vai pakalpojumu saņēmējs.

Ja nodokļa maksātājs, kas veic saimniecisko darbību citā dalībvalstī, ievēro tiesību normās paredzētās prasības un kritērijus, kuriem izpildoties pievienotās vērtības nodoklis par attiecīgo preču un pakalpojumu iegādi vai arī importu ir atmaksājams, nodokļa maksātājam nevar liegt tiesības saņemt nodokļa atmaksu tikai tāpēc, ka tas ir reģistrējies atmaksas dalībvalsts pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

Saimnieciskās darbības neveikšana iekšzemē kā priekšnoteikums citā dalībvalstī reģistrēta pievienotās vērtības nodokļa maksātāja tiesībām uz nodokļa atmaksāšanu

Lai izslēgtu tiesības uz pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanu atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 113.panta pirmās daļas 2.punkta nosacījumam, ir jākonstatē faktiska ar nodokli apliekamo darījumu veikšana iekšzemē, nevis tikai citā dalībvalstī reģistrētā nodokļu maksātāja vai tā filiāles spēja veikt šādas darbības.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai virsrakstu (bez tēzēm)