Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros janvārī pievienoti trīspadsmit Administratīvo lietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēzes:

„Pašaizsargājošās demokrātijas” jēdziens

Tiesiska un demokrātiska valsts ir institūcija, kuras pastāvēšanas viens no mērķiem ir cilvēka tiesību un brīvību aizsardzība. Tādēļ atsaukšanās uz cilvēktiesībām un brīvībām nav pieļaujama, lai iznīcinātu demokrātiju, lai vājinātu un iznīcinātu demokrātiskas sabiedrības ideālus un vērtības.

Demokrātiskas iekārtas stabilitāti un efektivitāti garantē „pašaizsargājošās demokrātijas” koncepcija, kas pastāv līdzās un ir līdzsvarojama ar cilvēku individuālajām tiesībām.

Pulcēšanās brīvības ierobežojuma pamatojums

Leģitīmie mērķi – valsts neatkarības, demokrātiskās iekārtas un valsts drošības aizsardzība, kas ir arī „pašaizsargājošās demokrātijas” koncepcijas pamatā, – var būt pamats pulcēšanās brīvības ierobežošanai.

Pulcēšanās brīvības mērķis un tās iespējamā ierobežošanas pamata novērtēšana

1. Sapulces, gājiena un piketa galvenais mērķis ir ļaut sabiedrībai pulcēties un kopīgi publiski paust savu viedokli vai uzskatus. Šo tiesību izmantošana uzskatāma par būtisku demokrātiskas sabiedrības elementu, kas nodrošina sabiedrības iespēju ietekmēt politiskos procesus, tostarp arī kritizējot valsts varu un protestējot pret valsts rīcību. Taču gan Latvijas Republikas Satversmes 103.pants, gan Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 11.pants ietver norādi uz to, ka aizsargāta tiek miermīlīgas pulcēšanās brīvība. Līdz ar to, vērtējot ierobežojumu šīs brīvības īstenošanai, vispirms ir jāvērtē, vai personas bija iecerējušas miermīlīgu pulcēšanos.

2. Pieteiktās pulcēšanās un tās iespējamā ierobežošanas pamata novērtēšanā ir jāņem vērā nevis formāli gājiena pieteikumā norādītie, bet gan patiesie apstākļi. Tikai tā ir iespējams novērtēt, kāds varētu būt pieteiktās pulcēšanās mērķis un iespējamais apdraudējums aizsargātām interesēm. Valsts iestādēm gan pulcēšanās brīvības nodrošināšanai, gan citu aizsargāto tiesību un brīvību nodrošināšanai un samērošanai ir jācenšas objektīvi noskaidrot gan pieteiktās pulcēšanās mērķis, gan ar to saistītais apdraudējums, tikai tad pieņemtais lēmums un iespējamā tālākā rīcība (piemēram, atbilstoši kārtības nodrošināšanas pasākumi) būs objektīvi pamatoti un tātad arī tiesiski.

Pulcēšanās brīvības ierobežojums Latvijas politiskajā un ģeopolitiskajā kontekstā

Darbība, kura saskan ar Krievijas agresīvās politikas interesēm un tās ietvaros izmantotajiem instrumentiem, var paaugstināt Latvijas valsts suverenitātes, teritoriālās neaizskaramības un demokrātiskās iekārtas apdraudējumu – gan veicinot sabiedrības šķelšanos, gan palielinot varbūtību tautiešu politikas izmantošanai valsts suverenitātes, teritoriālās neaizskaramības un demokrātiskās iekārtas apdraudējuma gadījumā. Apstākļos, kad Krievija realizē agresiju pret citām valstīm, Latvijai savas valsts suverenitātes, teritoriālās integritātes un demokrātiskas iekārtas saglabāšanai ir īpaši rūpīgi jāattiecas pret to, ka varētu tikt radīta augsne līdzīgiem agresiju pamatojošiem viedokļiem vai citādi veicināta agresijas atbalstīšana.

Tādējādi var būt samērīgi ierobežot pulcēšanās brīvību, ja nerodas šaubas, ka pieteiktais gājiens sniegtu platformu sabiedrību šķeļošu un Krievijas agresiju vai to pamatojošo naratīvu atbalstošu viedokļu paušanai.

Tēzes:

1. Grūtībās nonākuša uzņēmuma kritērija vērtēšana situācijā, kad persona ir pieteikusies atbalstam par Natura 2000 teritoriju, nepārkāpj ne tiesības uz īpašumu, ne samērīguma un vienlīdzības principu.

2. Vērtējot personas atbilstību grūtībās nonākuša uzņēmuma definīcijai, vērā nav ņemami uz atbalstu pretendējošā uzņēmuma saistīto uzņēmumu finansiālie dati. Uz atbalstu pretendējošais uzņēmums var tikt vērtēts kopsakarā ar saistītajiem uzņēmumiem tad, ja atbalsta piešķiršanai būtu tādas sekas, ka šo atbalstu pilnā apmērā vai daļēji iegūst cits uzņēmums, kas kāda iemesla dēļ nav tiesīgs saņemt šādu atbalstu. Proti, ja tiktu radīti mākslīgi apstākļi atbalsta saņemšanai.

Tēzes:
Sprieduma izpildes rezultātā izdota administratīvā akta pārsūdzēšanas iespējas

Administratīvā procesa likums paredz gan tādas situācijas, kad tiesa, pati pārbaudījusi visus nozīmīgos tiesiskos un faktiskos apstākļus, uzdod iestādei izdot konkrēta satura administratīvo aktu, gan tādas situācijas, kad tiesa ar spriedumu uzdod iestādei izdot administratīvo aktu, nenosakot konkrētu izdodamā administratīvā akta saturu.

Gadījumā, ja tiesa, izskatījusi lietu par administratīvā akta izdošanu, ar spriedumu uzdod iestādei izdot konkrēta satura administratīvo aktu, saskaņā ar res judicata principu šāda akta pārsūdzība nav pieļaujama. Savukārt gadījumā, ja, izpildot tiesas spriedumu par administratīvā akta izdošanu, iestādei pašai vēl jāpārbauda kādi apstākļi vai jāizdara kādi apsvērumi attiecībā uz administratīvā akta saturu, šādu administratīvo aktu var pārsūdzēt tiesā, jo tiesas kontrole pār attiecīgo apstākļu vērtējumu un lietderības apsvērumiem vēl nav notikusi.

Administratīvā procesa uzsākšana no jauna kā veids samērīguma principa ievērošanas nodrošināšanā situācijā, kad vairs nepastāv tiesiskais apstāklis, kas bija pamatā nelabvēlīga administratīvā akta izdošanai

Praksē ir iespējamas situācijas, kurās iestāde, izpildot tiesas spriedumu, izdod privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu, kas balstīts uz tiesas nospriesto, ka tiesiskais regulējums nepieļauj citu attiecīgās situācijas noregulējumu, bet pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās attiecīgais tiesiskais regulējums tiek mainīts un vairs nepastāv tas tiesiskais apstāklis, kuru tiesa spriedumā saskatīja kā pamatu privātpersonai nelabvēlīga administratīvā akta izdošanai. Ja šāds spriedums attiecas uz ilgstoša rakstura situāciju, nevar izslēgt, ka var būt gadījumi, kad būtu pamats apsvērt, vai ir samērīgi turpināt ar tiesas spriedumu noteiktās tiesiskās sekas apstākļos, kuros tiesiskais regulējums ir mainījies. Šādā situācijā iestāde pēc attiecīgās privātpersonas iesnieguma var lemt par procesa uzsākšanu no jauna. Tādējādi samērīguma apsvērumi šādā situācijā varētu tikt izdarīti, izmantojot administratīvā procesa uzsākšanas no jauna instrumentu un lemjot par jau izdotā administratīvā akta atcelšanu un aizstāšanu ar jaunajam tiesiskajam regulējumam atbilstošu administratīvo aktu.

Tēze:
Maksātnespējas likuma 13.panta otrās daļas 3.punkts, kas noteic, ka par administratoru nevar būt persona, kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pret kuru izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz personu nereabilitējoša pamata, ar Satversmes tiesas spriedumu lieta Nr. 2023-44-01 atzīts par neatbilstošu Satversmei, ciktāl tas nosaka aizliegumu personai, attiecībā uz kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz personu nereabilitējoša pamata, ieņemt maksātnespējas administratora amatu.

Lai nodrošinātu, ka no maksātnespējas administratoru loka tiek izslēgtas tikai tādas personas, kuras apdraud sabiedrības uzticēšanos maksātnespējas jomai un administratora profesijai, tiesai individuāli jāvērtē riski, kas saistīti ar attiecīgās personas atrašanos administratora amatā, un šai nolūkā tieši jāpiemēro Latvijas Republikas Satversme un Satversmes tiesas spriedumā ietvertās atziņas, proti, jāveic individuāls vērtējums, kurā tiek ņemts vērā gan nodarījuma smagums, gan nereabilitējošie apstākļi, gan arī laiks, kas pagājis pēc nodarījuma, un pašas personas attieksme un uzvedība pēc nodarījuma izdarīšanas.

Tēze:
Negodīgas komercprakses aizlieguma likums nepiešķir administratīvajai tiesai tiesības pašai noteikt to, kāds būtu piemērotākais sods par privātpersonas pieļautajiem pārkāpumiem. Tāpēc, pārbaudot Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumu, ar kuru privātpersonai noteikts sods par minētā likuma pārkāpumiem, tiesai jāpārliecinās par to, vai lēmuma pamatojums attaisno personai piemēroto sodu un vai lēmums atbilst tiesību normu prasībām. Minētais attiecīgi nozīmē, ka arī gadījumā, ja centrs privātpersonai par vairākiem pārkāpumiem ir noteicis vienu sodu, taču tiesvedības gaitā viens pārkāpums ir izslēgts no konstatēto pārkāpumu loka, tiesai ir jāvērtē no pārsūdzētā lēmuma izrietošie soda noteikšanas apsvērumi un tiesa nevar pati iestāties centra vietā un lemt par to, kāda apmēra sods privātpersonai ir piemērojams šādā situācijā.

Tēzes:
1. Lietas par atlīdzības izmaksu no Ārstniecības riska fonda ir cieši saistītas ar Latvijas Republikas Satversmē garantētu cilvēktiesību īstenošanu. Tāpēc, ja Pacientu tiesību likuma 16.panta piektajā daļā noteiktā termiņa nokavējums atlīdzības prasījuma iesniegšanai nav saistīts ar pašas personas rīcību, personai nedrīkst liegt tiesības uz atbilstošu atlīdzinājumu.

2. Lai ievērotu un efektīvi nodrošinātu Pacientu tiesību likuma 16.panta pirmajā daļā paredzētās tiesības, gadījumos, kad atklājas jauna informācija, kas liecina par nepieciešamību paplašināt vērtējamo ārstēšanas periodu un kuras konstatēšanai bijušas nepieciešamas padziļinātas profesionālas zināšanas medicīnā, ārpustiesas izskatīšanas kārtības neievērošana nav šķērslis pieteikuma papildinājumu pieņemšanai. Tiesai ir tiesības un pienākums pašai, paplašinot vērtējamo ārstēšanas periodu, pēc būtības rast efektīvu risinājumu iespējamā pārkāpuma izvērtēšanai tā patiesajā apmērā, nepieciešamības gadījumā prasot arī iestādes aktīvu līdzdarbību faktisko apstākļu novērtēšanā atbilstoši jauniegūtajai informācijai.

Tēze:
Gan personas datu apstrādes noteikumus, gan atlīdzinājuma piešķiršanu par prettiesisku datu apstrādi paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa Regulā (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK.

Personai, kas lūdz nemateriālā kaitējuma atlīdzinājumu saskaņā ar minētās regulas 82.panta 1.punktu, jāpierāda ne tikai šīs regulas normu pārkāpums, bet arī tas, ka pārkāpuma dēļ tai patiešām ir nodarīts kaitējums.

Nosakot kaitējuma atlīdzinājuma apmēru prettiesiskas datu apstrādes gadījumā, jāņem vērā tikai datu subjektam faktiski nodarītais kaitējums un tā smagums, jo atlīdzinājums šādās situācijā kalpo vienīgi kā kompensācija par datu subjektam nodarīto kaitējumu.

Tēzes:
Nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojumu un atvieglojumu sistēma

Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” atbrīvojumu un atvieglojumu sistēma pamatā vērsta uz noteiktu nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategoriju, kas atbilst identificējamiem kritērijiem, ņemot vērā nekustamā īpašuma lietošanas veidu (atvieglojumi, kuriem ir personīgs raksturs). Vienlaikus atsevišķos gadījumos likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” paredzētie atbrīvojumi un atvieglojumi attiecināmi arī uz konkrētiem nodokļa objektiem vai to lietošanas veidu (atvieglojumi, kuriem nav personīgs raksturs).

Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība kopīpašumā

1. Visi kopīpašnieki, neskatoties uz kopīpašnieku vienošanos par nekustamā īpašuma lietošanas kārtību, nes nodokļu nastu un bauda tos atvieglojumus, kam nav personīga rakstura, proporcionāli katra kopīpašnieka domājamai daļai kopīpašumā (vispārējais regulējums par nodokļa un atvieglojumu aprēķināšanu).

Situācijā, kad nekustamā īpašuma daļu lieto sabiedriskā labuma organizācija, nodokļa atvieglojums piešķirams visiem kopīpašniekiem no viņiem aprēķinātās nodokļa summas proporcionāli katra kopīpašnieka domājamai daļai kopīpašumā.

2. Ja nodokļa atvieglojumam ir personīgs raksturs, tad tas aprēķināms konkrētajam kopīpašniekam (izņēmums no vispārējā regulējuma).

Tēze:
Ja valsts pārvaldes iestādes rīcību ietekmē informācijas saņemšana no personas, kuras rīcība neietilpst valsts pārvaldes jomā, valsts pārvaldes iestādes rīcības pareizība novērtējama tajos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos, kādi pastāvēja attiecīgajā brīdī, personas rīcību pieņemot kā faktu.

Proti, situācijā, kad ieslodzījuma vieta nav no kriminālprocesa virzītāja saņēmusi informāciju par ieslodzītā aizstāvi, tikšanās liegšanas tiesiskuma izvērtējumā administratīvajā procesā šāda procesa virzītāja rīcība jāpieņem kā fakts. Jautājums par procesa virzītāja pienākuma neizpildi risināms kriminālprocesa regulējuma ietvaros.

Tēze:
Informācija par to, kā tika izpildīts kriminālprocesa virzītāja lēmums realizēt personas kontā arestētos virtuālās valūtas līdzekļus, proti, kā arestētie līdzekļi tika saņemti realizācijai, kā un kur realizēti un kāda naudas summa realizācijas rezultātā iegūta, ir uzskatāma par ar kriminālprocesu saistīto informāciju Kriminālprocesa likuma 375.panta pirmās daļas izpratnē.

Kriminālprocesa virzītājs, saņemot personas lūgumu iepazīties ar konkrētu informāciju, izvērtē, vai ir objektīvs pamats konkrēto informāciju neizsniegt vai izsniegt. Kriminālprocesa virzītāja lēmuma pārsūdzēšana notiek Kriminālprocesa likuma 24.nodaļas kārtībā.

Tēzes:
Atbilstīga atlīdzība par pacienta veselībai nodarīto kaitējumu

Iestāde un tiesa, lemjot par kaitējuma atlīdzināšanu no Ārstniecības riska fonda, noskaidro kaitējumu (kas ir cēloņsakarībā ar tiesību aizskārumu) un nosaka tam atbilstošu atlīdzinājumu. Šāda lēmuma izdošanā lietderības apsvērumi nav izdarāmi.

„Informēta piekrišana” ārstniecībai

Lai varētu uzskatīt, ka pacienta vai pacienta likumisko pārstāvju piekrišana ir bijusi „informēta piekrišana”, ārstniecības personai ir pacientam vai viņa likumiskajiem pārstāvjiem jāizskaidro arī ārstniecības riski. Tas nozīmē, ka jāsniedz informācija arī par tādām iespējamām negatīvām ārstniecības sekām, kuru iestāšanās nav neizbēgama, bet tikai varbūtēja. Turklāt likums nešķiro riskus ar lielāku īstenošanās varbūtību vai mazāku.

Tēzes:
Publiskais iepirkums radoša rakstura darbiem

1. Radoša rakstura darbu iepirkuma nolikumā ir pieļaujams noteikt vērtēšanas kritērijus, nosakot piešķiramo punktu diapazonus par noteiktiem kritērijiem, vienlaikus nenosakot sīkākus kritērijus konkrētu punktu piešķiršanai diapazonu ietvaros.

2. Situācijā, kad pasūtāmie darbi raksturojami kā radoši un to rezultātu pasūtītājam iepriekš nav iespējams precīzi paredzēt un konkretizēt, katra vērtētāja vērtējums par tiem, ievērojot individuālo izpratni, zināšanas un citus apstākļus, var atšķirties, nepastāvot iespējai šo vērtējumu pilnīgi precīzi sasaistīt ar konkrētiem raksturlielumiem un kvalitātes pazīmēm. Šāda atšķirība, kaut arī rodas katra vērtētāja subjektīvo apsvērumu dēļ, nav uzskatāma par nepareizu vai negodīgu attieksmi pret vērtējamo, kas kropļo konkurenci, bet gan ir saistīta ar iepirkuma priekšmeta kā radoša rakstura darba specifiku. Tas nozīmē, ka iepirkuma procedūra un tās galarezultātā pieņemtais lēmums nav atzīstams par neobjektīvu un prettiesisku tikai tādēļ, ka piedāvājumu vērtēšana notiek pēc kritērijiem, kuros nav pilnībā izslēgta subjektīva novērtējuma iespēja. Tas, vai būtu bijis jābūt subjektivitāti mazāk pieļaujošiem kritērijiem un to novērtēšanas kārtībai, ir vērtējams katrā konkrētā gadījumā.

3. Tas, ka iepirkumu komisija sastāv no vairākiem locekļiem, palielina iespēju, ka vērtējums kopā veidos pēc iespējas objektīvāku iznākumu arī tad, ja vērtēšana ietver zināmu subjektivitātes elementu.

4.  Pārbaudot iepirkuma procedūras tiesiskumu, vērtēšanas kritēriju piemērošana jāskata kopumā, tostarp jāņem vērā tie instrumenti objektivitātes nodrošināšanai, kādi iestrādāti  nolikumā, piemēram, atsevišķu vērtēšanas kritēriju identificēšana, vērtību diapazonu un to robežu noteikšana, individuālā vērtējuma pamatojuma sniegšana, ekspertu pieaicināšana.

„Mazā” iepirkuma nolikuma prasību detalizācijas prasības

Ievērojot likumdevēja mērķi mazāk nozīmīgos iepirkumos piemērot vienkāršākas procedūras prasības, iepirkuma, uz kuru tā zemās līgumcenas dēļ attiecas mazāk striktas iepirkumu procedūras prasības, tiesiskuma vērtējumā jāatturas prasīt tik sarežģītu un detalizētu nolikuma prasību izstrādi, kas padarītu iepirkuma procedūru nesamērīgi apgrūtinošu iepretim iepērkamā pakalpojuma vērtībai.

Tēzes:
Pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšana un priekšnodokļa atskaitīšana nomaksas pirkuma (līzinga) līguma gadījumā

Ja nomaksas pirkuma (līzinga) līgums ietver visus nosacījumus, kas ļauj to atzīt par preču piegādi Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta 13.punkta izpratnē, secīgi, šis darījums ir ar pievienotās vērtības nodokli apliekams darījums. Tas līzinga devējam uzliek pienākumu izsniegt nodokļa rēķinu, uzrādīt nodokli deklarācijā un iemaksāt to budžetā, bet līzinga ņēmējam – dod tiesības atskaitīt priekšnodokli.

Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 97.panta pirmajai daļai, 120.panta pirmajai daļai un 119.panta pirmajai daļai nodokļa aprēķināšana, deklarēšana un samaksa ir saistīta ar preču piegādes brīdi (ja vien atlīdzība nav veikta pirms preču piegādes), kā arī ņemot vērā to, ka attiecībā uz nomaksas pirkuma līgumiem nav paredzēti izņēmumi šai kārtībā, tad nomaksas pirkuma līguma gadījumā pievienotās vērtības nodoklis ir aprēķināms un priekšnodoklis ir atskaitāms tad, kad līzinga objekts faktiski tiek nodots līzinga ņēmējam. Savukārt par nodokļa bāzi atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 34.panta astotajai daļai kalpo piegādes cena.

Lai arī nomaksas pirkuma līguma gadījumā pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanas pienākums un priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības rodas ar preču faktiskās piegādes brīdi, tomēr īpašuma tiesības uz līzinga objektu saglabājas līzinga devējam, bet līzinga ņēmējs ir līzinga objekta turētājs. Īpašuma tiesības uz līzinga objektu parastos apstākļos – kad nomaksas pirkuma līgums tiek pildīts atbilstoši tam, kā tas ir noteikts līgumā – tiek nodotas tikai pēc līguma termiņa beigām.

Līzinga līguma izbeigšana līzinga devējam un līzinga ņēmējam rada attiecīgi tiesības vai pienākumu koriģēt sākotnēji aprēķināto pievienotās vērtības nodokli vai atskaitīto priekšnodokli.

Līzinga līguma izbeigšana kā pamats koriģēt priekšnodokli sakarā ar darījuma anulēšanu

Ja līzinga līguma saistības netiek pildītas un tāpēc līzinga līgums tiek izbeigts, līzinga ņēmējs neiegūst īpašuma tiesības uz līzinga objektu. Šāda situācija, kad līzinga ņēmējam līzinga objekts ir jāatdod atpakaļ līzinga devējam, atbilst Pievienotās vērtības nodokļa likuma 106.panta pirmajā daļā noregulētajam dzīves gadījumam (noteic, ka priekšnodokļa korekcija veicama, ja mainās atskaitītā priekšnodokļa apmērs (piemēram, anulēti pirkumi vai saņemtas atlaides)), kad līzinga devējam un līzinga ņēmējam rodas pamats koriģēt priekšnodokli sakarā ar darījuma anulēšanu. Proti, situācijā, kas ir izveidojusies līzinga darījuma ietvaros, līzinga ņēmējam neizpildot līguma saistības un līzinga devējam izbeidzot līgumu un pieprasot atdot līzinga objektu, nenotiek preču piegāde Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta 20.punkta un 5.panta pirmās daļas 1.punkta izpratnē, bet gan līzinga objekta atdošana, attiecīgi koriģējot priekšnodokli.

Nodokļa maksātāja tiesības atgūt iepriekš samaksāto pievienotās vērtības nodokli nav cedējamas

Nodokļu maksātājs ar cesijas darījumu nevar pārņemt cita nodokļa maksātāja tiesības atgūt (koriģēt) iepriekš samaksāto pievienotās vērtības nodokli. Prasījums, kas kvalificējams kā pārmaksātā nodokļa atmaksa, pieder vienīgi noteiktam nodokļu maksātājam, jo izriet no konkrētām ar nodokļu samaksu saistītām tiesiskām attiecībām.