Administratīvo lietu departamenta judikatūra un tiesu prakse: februārī klasifikatoros pievienoti nolēmumi

Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros februārī pievienoti trīs Administratīvo lietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

• SKA-191/2024 “Pilsonības likuma 8.¹ panta tvērums un piemērošanas nosacījumi” (Naturalizācija, pilsonības piešķiršana, uzturēšanās atļauju piešķiršana, ārzemnieku iekļaušana to personu sarakstā, kurām aizliegta ieceļošana Latvijas Republikā, remigrācija, aizliegums personai izceļot no valsts)

Tēze:
Likumdevējs Pilsonības likuma 8.¹pantā ir ietvēris vairākus kritērijus, kuriem jāizpildās vienlaicīgi, lai persona būtu tiesīga reģistrēties par Latvijas pilsoni. Attiecīgie kritēriji uzskatāmi par kumulatīviem, proti, neatbilstība jebkuram no tiem nozīmē, ka attiecīgajai personai nav tiesību reģistrēties par Latvijas pilsoni, pamatojoties uz Pilsonības likuma 8.¹pantu.

Pilsonības likuma 8.¹pants atspoguļo likumdevēja tiesībpolitisku izšķiršanos par iespēju reģistrēties par Latvijas pilsoni, vienlaikus saglabājot jebkuras citas valsts pilsonību, kas iegūta Latvijas okupācijas laikā. Minētā norma nav iztulkojama paplašināti un nav arī tālākveidojama, lai aptvertu arī tos gadījumus, kuri palikuši ārpus likumdevēja formulētā tiesību normas tvēruma.

• SKA-327/2024 “Pilsonības esība kā šķērslis bezvalstnieka statusa piešķiršanai” (Naturalizācija, pilsonības piešķiršana, uzturēšanās atļauju piešķiršana, ārzemnieku iekļaušana to personu sarakstā, kurām aizliegta ieceļošana Latvijas Republikā, remigrācija, aizliegums personai izceļot no valsts)

Tēze:
Kādas valsts pilsonība ir patstāvīgs šķērslis bezvalstnieka statusa piešķiršanai. Turklāt ne starptautiskās, ne nacionālās tiesību normas neprasa, lemjot par bezvalstnieka statusa piešķiršanu, vērtēt pilsonības saiknes kvalitāti, personas saistību ar savu pilsonības valsti vai atteikšanās iespējas no pilsonības. Lai persona tikta atzīta par bezvalstnieku, jākonstatē negatīvs fakts – piederības citai valstij neesība (persona nav citas valsts pilsonis vai viņai netiek garantēta šīs citas valsts pilsonība).

Tiesības mainīt pilsonību ir nošķiramas no tiesībām uz bezvalstniecību. Latvijai saistošais starptautiskais regulējums ir vērsts ne tikai uz personu, kas ir bezvalstnieki, aizsardzību, bet arī uz bezvalstniecības gadījumu skaita samazināšanu. Tādējādi, lai gan katrai personai pēc iespējas jānodrošina piederība kādai valstij, kā arī tiesības šo piederību mainīt, tomēr šīs tiesības nav pielīdzināmas personas tiesībām kļūt par bezvalstnieku.

Pievienots klasifikatoros tikai virsrakstu (bez tēzēm)

• SKA-182/2023 “Tiesai ir piešķirti pietiekami procesuālie instrumenti, lai līdzsvarotu personai noteikto tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojumu un nodrošinātu valsts noslēpumu saturoša dokumenta pārbaudi neatkarīgā un objektīvā tiesā” (Administratīvais process/ Administratīvais process tiesā; Administratīvais process/ Tiesības uz taisnīgu tiesu)