Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros augustā pievienoti deviņi Administratīvo lietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēzes:
1. Aizliegums izceļot no valsts ir Nacionālās drošības likumā paredzēts individuāls un preventīvs mehānisms nacionālās drošības interešu aizsardzībai. Likumdevējs šo mehānismu paredzējis kā galējo atturošo līdzekli gadījumā, kad valsts drošības iestāde konstatējusi, ka kāda persona ārvalstīs plāno iesaistīties darbībās, kas var apdraudēt valsts nacionālo drošību. Šādā gadījumā, nosakot personai aizliegumu izceļot no Latvijas, preventīvi var samazināt potenciālo apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai.

2. Nacionālās drošības likuma 18.1panta otrajā daļā skaidri paredzēts, ka aizliegums izceļot no Latvijas Republikas var tikt noteikts tikai nacionālās drošības interesēs, kad personas plānotā darbība var būt vērsta pret tām un radīt nacionālās drošības apdraudējumu. Tāpat tiesību norma skaidri un nepārprotami paredz tiesiskās sekas, kas var iestāties, ja persona pārkāpj tajā noteiktos pienākumus, proti, tai var tikt noteikts izceļošanas aizliegums. Tādējādi nav šaubu, ka no tiesību normas formulējuma un tās izstrādes materiāliem normas adresāti var izprast pienākuma apjomu un attiecīgi izvērtēt savas plānotās rīcības saderību ar regulējuma mērķi un jēgu.

3. Nacionālās drošības jomā no likumdevēja nevar prasīt kazuistisku, detalizētu vai izsmeļošu regulējumu, jo nacionālās drošības interešu aizsardzībai var būt nepieciešami arī preventīvi pasākumi, kas balstīti konstatēto drošības risku izvērtējumā un piesardzības apsvērumos. Valstij ir tiesības rūpēties par tās ārējo un iekšējo drošību, tajā skaitā veikt nepieciešamos izlūkošanas, pretizlūkošanas un operatīvos pasākumus, kuru mērķis ir vākt un analizēt informāciju par tādām personām, par kurām ir pamats uzskatīt, ka tās ar savām darbībām rada draudus nacionālajai drošībai. Valsts var izraudzīties metodes un paņēmienus, kā šo informāciju vākt, ievērojot noteiktas tiesību normas un nepārkāpjot cilvēktiesības.

Tēze:
Cilvēka cieņa noteic to, ka pēc cilvēka nāves viņš ir jāapbedī, un šis pienākums visupirms gulstas uz mirušā radiniekiem. Situācijā, kad mirušajam ir radinieki, tomēr tie atsakās mirušo personu apglabāt vai nepamatoti vilcinās ar attiecīgu darbību izpildi, pašvaldībai ir pienākums apglabāt mirstīgās atliekas. Lai arī tiesību normās nav noteikts konkrēts termiņš, kādā piederīgajiem ir jāapbedī mirusī persona, tomēr šim termiņam ir jābūt saprātīgam.

Ja nav nevienas personas, kas uzņemas šo vispārcilvēciskajās vērtībās balstīto pienākumu, tad ir konstatējams, ka Ministru kabineta 2007. gada 27. marta noteikumu Nr. 215 „Kārtība, kādā veicama smadzeņu un bioloģiskās nāves fakta konstatēšana un miruša cilvēka nodošana apbedīšanai”18.1.apakšpunkta izpratnē viņam nav piederīgo.

Tēze:
Gadījumos, kad persona valsts (vai pašvaldības) pārvaldes iestādē vēršas ar tādu informācijas pieprasījumu, kas ir saistīts ar valsts vai pašvaldības darbību privāto tiesību jomā, uz šādu informācijas pieprasījumu pēc jēgas Informācijas atklātības likuma regulējums ir attiecināms tikai tad, ja personas pieprasītā informācija ir sabiedrībai nozīmīga.

Tēze:
Netipisks gadījums paģēr netipisku risinājumu. Tāpēc šādos gadījumos risinājums meklējams nevis tipiskajiem gadījumiem paredzētajās tiesību normās, bet gan vispārējos tiesību principos un pamattiesībās.

Tas vien, ka tiesību normas, kas reglamentē piesārņojošās darbības atļaujas izsniegšanu, neparedz iespēju šādā atļaujā noteiktu nosacījumu izpildi uzdot kādai iestādei (publiskai personai), neizslēdz, ka situācijā, kurā rūpnieciskās apbūves teritorijā un turklāt vēl speciālajā ekonomiskajā zonā atrodas dzīvojamā māja, tiesības prasīt pašvaldības iesaistīšanu šādu nosacījumu izpildē var tikt atvasinātas no taisnīguma principa un tiesību uz īpašumu aizsardzības.

Tēze:
Meža likumā 8. panta pirmajā daļā ietvertais deleģējums dod tiesības Ministru kabinetam izdot noteikumus par koku ciršanas kārtību. Uz minētā deleģējuma pamata izdoto Ministru kabineta 2012.gada 2.maija noteikumu Nr. 309 „Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” 22.punkts savukārt piešķir pašvaldības domei kompetenci izdot saistošos noteikumus par koku ciršanu ārpus meža. Tādējādi Jūrmalas pilsētas domei bija tiesisks pamats izdot Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 22.novembra saistošos noteikumus Nr. 46 „Jūrmalas pilsētas apstādījumu apsaimniekošana un aizsardzība”.

Tēze:
Sociālais risks, kas noteic nepieciešamību personai saņemt sociālās apdrošināšanas izmaksu – slimības pabalstu –, ir personas slimība, kuras dēļ persona nevar strādāt un gūt darba ienākumus. Jeb citiem vārdiem, noteicošais priekšnoteikums, lai personai rastos tiesības uz slimības pabalstu, ir minētā sociālā riska iestāšanās, ko savukārt raksturo vienlaicīgi pastāvoši divi apstākļi – darba nespēja slimības dēļ un ienākumu zaudējums minētās darba nespējas dēļ.

Ja kapitālsabiedrības valdes loceklis pienākumus kapitālsabiedrībā veic bez atlīdzības, tad nepastāv viens no priekšnoteikumiem slimības pabalsta piešķiršanai – nav konstatējams ienākumu zaudējums darbnespējas dēļ. Attiecīgi šāda persona, kas faktiski nesaņem ienākumus, nav tiesīga saņemt īslaicīgus sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, piemēram, slimības pabalstu.

Tēze:
Lai atzītu, ka Valsts ieņēmumu dienests ir kļūdījies un pārsūdzētais lēmums daļā par soda naudas apmēru ir prettiesisks, tiesai pašai ir jāpārbauda, vai pastāv likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta septītajā daļā norādītie apstākļi. Tiesai ir jāpārbauda, vai, nosakot pieteicējam soda naudu, Valsts ieņēmumu dienestam vajadzēja piemērot minēto tiesību normu (proti, vai vajadzēja atbilstoši šai normai samazināt pieteicējam soda naudu uz pusi). To pārbaudot, tiesai pašai jāizvērtē, vai pieteicēja gadījumā bija izpildījušies normā paredzētie priekšnoteikumi (proti, vai pieteicējs godprātīgi pildījis normā noteiktos nodokļu maksātāja pienākumus).

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)