Latvijā līdz šim interešu pārstāvība, dēvēta arī par lobismu, ieguvusi negatīvu nokrāsu, bet grāmata “Interešu pārstāvības process” pierāda pretējo. Pareizi izprasta un izmantota, interešu pārstāvība var veicināt plašāku sabiedrības iesaisti politiskajos procesos, tā uzlabojot likumdošanas procesa kvalitāti.

Pēc ilgām debatēm 2022.gada nogalē Saeima pieņēma Interešu pārstāvības atklātības likumu. Likuma mērķis ir nodrošināt interešu procesa atklātību, veicināt uzticību, kā arī visām personām dot tiesības piedalīties interešu pārstāvības procesā. Grāmata “Interešu pārstāvības process” ir kā izvērsts komentārs jaunajam likumam, vienlaikus sniedzot daudz plašāku ieskatu interešu pārstāvības institūtā.   

Autori skaidro, kas ir interešu pārstāvība un kā tā darbojas. Pierādījumiem izmantoti zinātniski pamatojumi un citu valstu pieredze.

Katra no grāmatas 19 nodaļām atklāj interešu pārstāvību, raugoties no visdažādākajiem skatpunktiem. Tā aplūko plašu jautājumu loku, skaidrojot interešu pārstāvības būtību un starpdisciplinaritāti.

Grāmatas zinātniskie redaktori ir tiesību zinātņu doktori profesori, senatori Jānis Pleps un Sanita Osipova. Starp grāmatas 22 autoriem arī senatore Veronika Krūmiņa, kura uzrakstījusi nodaļu par tiesību normu izstrādes materiāliem un to nozīmi tiesību normu interpretācijā. Savukārt Senāta zinātniski analītiskā padomniece Viktorija Soņeca ir autore nodaļai par interešu pārstāvību Eiropas Savienības tiesību kontekstā un tās ietekmi uz nacionālo tiesību sistēmu.

Viktorija ir arī grāmatas juridiskā redaktore un izdošanas iniciatore. Grāmatas pirmsākumi meklējami pētījumā "Lobēšanas regulējuma nepieciešamība Latvijā kā demokrātiskā tiesiskā valstī", kurš tika uzsākts, pateicoties zvērinātu advokātu biroja "Eversheds Sutherland Bitāns" piešķirtajai stipendijai "Mūsdienu izaicinājumi tiesību piemērošanas teorijai un praksei Latvijā". Tieši šis pētījums bija pirmais solis Viktorijas idejai par grāmatu.

Grāmatu izdevusi Tiesu namu aģentūra. Nopirkt grāmatu var Tiesu namu aģentūras tirdzniecības vietās un e-grāmatnīcā.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211