Pagājušajā nedēļā Augstākās tiesas senatori un darbinieki piedalījās ikgadējā juridiskajā domapmaiņā Bīriņu konstitucionālās tiesībpolitikas semināra pasākumos – vasaras skolā, tiesu priekšsēdētāju sarunā, tiesnešu meistarklasē, diskusijā par labu likumdošanu un sarunā ar studentiem.

Seminārs jau astoto gadu sākās ar Bīriņu vasaras skolu, kurā diskutēja par tiesiskās sistēmas izaicinājumiem un tiesībām 21.gadsimtā. Sarunu moderēja Augstākās tiesas zinātniski analītiskā padomniece Elīna Grigore-Bāra, ar priekšlasījums “Konstitucionālā struktūra nedrošos laikos” uzstājās senators Jānis Pleps.

Senators atzīmēja, ka vēstures notikumos ne vienmēr demokrātijas tikušas atzītas kā universāli pareizākais valsts pārvaldes modelis. Demokrātijas iekšēji vājina partiju bažas par kārtējo vēlēšanu rezultātiem, un dažādas krīzes mazina iespēju nodrošināt sabiedrībai nepieciešamo drošību un stabilitāti. Jānis Pleps uzsvēra cilvēktiesību būtiskumu un tiešu piemērojamību demokrātijas aizsardzībai. Primāri cilvēktiesību jēga būtu tieši aizstāvēt mazākuma intereses, lai gan nereti sabiedrības vairākuma attieksme ir vērsta uz mazākuma marginalizēšanu.

Tiesu priekšsēdētāju saruna vadīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs un Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele. Sarunā piedalījās visu līmeņu tiesu priekšsēdētāji, arī Senāta departamentu priekšsēdētāji Normunds Salenieks, Anita Poļakova un Veronika Krūmiņa, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājas vietniece senatore Rudīte Vīduša un Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietniece senatore Dzintra Balta

Otrajā dienā tiesnešu meistarklases “Vispārēju tiesību principu tvērums” ievadā par tiesiskas valsts principa elementiem runāja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa referēja par pamatošanas pienākumu kā vienu no demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatelementiem. Pamatojuma mērķis ir, pirmkārt, parādīt, kādēļ konkrētajos faktiskajos apstākļos ir jāiestājas tiesību normā minētajām tiesiskajām sekām. Otrkārt, nodrošināt kontroles iespējas pār nolēmuma tiesiskumu. Treškārt, nepieļaut tiesas patvaļu. Tieši ar pamatojuma palīdzību tiesa demonstrē savu profesionalitāti atrisināt konkrēto strīdu, pamatojoties uz likumu un tiesībām un pielietojot juridisko metodi. Taču, kā uzsvēra Veronika Krūmiņa – tiesiskā strīda risināšana nav matemātikas uzdevums, kurā matemātiskās likumsakarības ir nemainīgas. Tiesnesim jāizšķir strīds, redzot sabiedrības apdraudējumus, vērtību trauslumu, kā arī neļaujot izmantot tiesības negodprātīgi. Senatore citēja bijušo Izraēlas Augstākās tiesas priekšsēdētāju Aronu Baraku: “Labi tiesneši paceļ acis un redz tiesību sistēmu ar visām tās niansēm, vērtībām un pamatiem. Labs tiesnesis atrod teksta nozīmi šajā vispārējā kontekstā. Patiešām, labs tiesnesis neapstājas tikai ar likuma zināšanām. Viņam jāzina sabiedrība, tās problēmas un centienus.”

Senatore Anita Kovaļevska runāja par tiesību negodprātīgas izmantošanas aizlieguma principu. Viņa norādīja, ka tas ir vispārējs tiesību princips, kuru ir svarīgi piemērot, lai nodrošinātu taisnīgumu un godīgumu tiesiskajās attiecībās. Taču, to piemērojot, skaidri jāpasaka, ka princips tiek izmantots, lai varētu saprast, kāpēc konkrētā gadījumā tiesību norma ir tā interpretēta vai kādas tiesības liegtas.

Senatora Jāņa Plepa priekšlasījums bija par pašaizsargājošās demokrātijas principu Latvijas tiesiskajā sistēmā. Tiesību piemērotājiem ir pienākums aizsargāt demokrātisko valsts iekārtu un novērst tās apdraudējumus, un pašaizsargājošās demokrātijas princips ir viens no instrumentiem šā uzdevuma izpildei. Senators atzina, ka regulāra pašaizsargājošās demokrātijas principa piemērošana faktiski ir atkāpe no normalitātes, un šādas situācijas ilgstoša uzturēšana ir sarežģīts konstitucionāls izaicinājums.

Vakara sarunās par labas likumdošanas principu piedalījās senatori Veronika Krūmiņa, Normunds Salenieks, Anita Poļakova un Jānis Pleps. Sarunās tika aktualizēts arī jautājums par Senāta blakus lēmumiem, kuros vērsta uzmanība uz nepilnībām tiesiskajā regulējumā un izpildē, kā arī par Civilprocesa likuma un Kriminālprocesa likuma pastāvīgo darba grupas veidošanas principiem un darba efektivitāti.

Diskusija turpinājās par likumdošanas kvalitāti. Jānis Pleps atzina, ka Latvijā likuma adresāts ir tik tuvu likuma pieņēmējam kā nekur citur. Ar vienu ierakstu Twitter vai Facebook var panākt likuma grozīšanu, efektīvi darbojas arī manabalss.lv un citi petīciju rīki. No vienas puses, tas ir labi, bet no otras – ne vienmēr garantē kvalitāti. Problēma likumdošanas procesā ir arī ekspertu izvēle – bieži vien apzināti tiek pieaicināti tādi eksperti, kas tikai apstiprina lēmumu pieņēmēju politiskās vēlmes, nevis dod objektīvu atzinumu. Jānis Pleps uzsvēra tiesību piemērotāju lomu tiesību sistēmas kvalitātes nodrošināšanā: pēc Satversmes tiesas sprieduma tieši tiesību piemērotājiem ir jānodrošina sprieduma atziņu ieviešana tiesiskajā sistēmā un, pat ja likumdevējs vilcinās ar tam nepieciešamajiem grozījumiem, tiesību piemērotāji nedrīkst piemērot antikonstitucionālas normas.

Semināra laikā tika demonstrētas Augstākās tiesas animācijas filmiņas, kas domātas skolēniem. Darba grupas locekle zinātniski analītiskā padomniece Kristīne Zemīte īsi pastāstīja, kāpēc tapušas šādas animācijas, kā arī par Augstākās tiesas pasākumiem skolēnu izglītošanā un tiesību stundām, ko tiesa piedāvā skolām jau vairāk nekā 10 gadus.

Bīriņu semināra noslēguma daļā senatori Anita Kovaļevska un Jānis Pleps piedalījās sarunās ar studentiem.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211

Foto: Kristīne Bunka