4.aprīlī, sveicot Rīgas apgabaltiesu atjaunošanas 30.gadadienā, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs uzsvēra 1995.gada būtisko lomu Latvijas tiesu sistēmai – martā atjaunoja apgabaltiesas, oktobrī Senātu un Tiesu palātas. Reāli sāka darboties trīspakāpju tiesu sistēma, kas bija nepieciešams solis Latvijas kā demokrātiskas un tiesiskas valsts ceļam uz Eiropas Savienību.

Aigars Strupišs atgādināja, ka Latvijai pēc neatkarības atjaunošanas tiesu sistēma nebija jāveido no nulles, jo bija Latvijas brīvvalsts pirmā laika mantojums – gan struktūra, gan tiesu prakse. Kā norādīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs, šajā ziņā apgabaltiesas, salīdzinot ar rajona tiesām un Augstāko tiesu, bija pat nosacīti labākā situācijā: “Tā kā padomju tiesu sistēmā apgabaltiesu nebija, tad tagad tās bija jāveido no jauna, balstoties tikai brīvvalsts laika mantojumā, nevelkot līdzi arī kaut ko no padomju laika tradīcijām un paražu tiesībām. Tā bija laba iespēja izvēlēties visprogresīvākos cilvēkus apgabaltiesu vadībā, savukārt viņiem bija iespēja tiesās veidot pilnīgi jaunu tiesnešu komandu, jaunas darba metodes un darba organizāciju. Vai tas tika izmantots un vai izdevās – to tagad varam izvērtēt jau ar vienas tiesnešu paaudzes laika distanci”.

 

Savukārt senators Jānis Pleps Rīgas apgabaltiesas pasākumā sniedza priekšlasījumu par apgabaltiesu darbības atjaunošanu valsts nepārtrauktības principa kontekstā.  

Senators uzsvēra, ka ar likumu “Par tiesu varu” tika paredzēta ne tikai pamatīga tiesu reforma – pakāpeniska Senāta, tiesu palātu un apgabaltiesu atjaunošana, bet atjaunota arī tiesvedības filozofija un procesuālā domāšana ar apelācijas un kasācijas iespēju tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanā. Tā nebija tikai formāla institūciju atjaunošana, bet tiesas spriešanas izpratnes un procesuālas struktūras atjaunošana. “Tiesu darbības atjaunošana nav tikai likuma grozījums vai tehniska nosaukumu maiņa. Tas prasa arī juridiskās domāšanas un tiesību kultūras atjaunošanu, iepriekšējās pieredzes apzināšanu un veidošanu tālāk vienā nepārtrauktā taisnīguma asī,” sacīja Jānis Pleps.

Senators uzsvēra, ka valsts institūciju konstitucionālā sistēma, valsts iekārta ir viens no valsts elementiem, kurā jābūt nodrošinātai un skaidri redzamai valsts nepārtrauktībai. Valsts nepārtrauktība nosaka ietvaru arī tiesu varas organizācijai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. “Apgabaltiesu un reizē apelācijas instances tiesas darbības atjaunošana apstiprināja un vizualizēja valsts nepārtrauktību, ka arī tiesu sistēmu mēs atjaunojam, nevis saglabājam okupācijas laika rāmi vai veidojam pilnīgi no jauna, uz Latvijas tiesību tradīcijai svešiem pamatiem,” uzsvēra Jānis Pleps. Ir pareizi apzināties, ka tiesas vēsture ir ne vien daļa no Latvijas tiesiskās sistēmas vēstures, bet vienlaikus arī būtiska Latvijas vēstures daļa.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211

Foto: Rīgas apgabaltiesa