Satversmes sapulces sasaukšanas svētkos vairāki mediji uz sarunu aicinājuši Augstākās tiesas senatorus. Profesore Sanita Osipova intervijā LV portālam atzīst, ka 1.maijs kā Satversmes sapulces sanākšanas diena nācijas vēsturiskajā atmiņā pelnījusi tikpat nozīmīgu vietu kā 1918.gada 18.novembris. Savukārt asociētais profesors Jānis Pleps intervijā Latvijas Radio uzsver: “Galvenais nepazaudēt Satversmes ideju – tā grūtā brīdī aizsargā vājāko”.

Sanita Osipova uzsver: Satversmes sapulces sanākšanas diena – 1920. gada 1. maijs – ir ļoti nozīmīgs moments mūsu nācijas vēsturē, jo tieši ar to aizsākās demokrātiskas un tiesiskas Latvijas pastāvēšana. Satversmes sapulce kā pirmais tautas vēlētais parlaments lika mūsu valsts tiesiskos pamatus. Satversmes sapulce ķērās pie milzīga darba, lai ne tikai izstrādātu jaunās Latvijas valsts Satversmi, bet arī lai no Krievijas impērijas mantoto nevienlīdzīgo kārtu sabiedrību, kurā katrā teritorijā bija spēkā atšķirīgas privāttiesības, saliedētu vienotā tiesiskā, demokrātiskā un līdztiesīgā valstī.

Taču Satversmes sapulces nozīme nav pienācīgi novērtēta un 1.maijs kā demokrātijas un parlamentārisma diena ticis metodiski deldēts ārā no sabiedrības atmiņas. “Lai veidotu nacionālo identitāti, patriotisku sabiedrību, kas pārdzīvos visas krīzes, sabiedrības apziņā ir svarīgi nostiprināt to, kas bijis nācijas vēsturē, un mums visiem, tostarp valstij, pie tā ir krietni jāpiestrādā,” uzsver senatore.

 

Savukārt senators Jānis Pleps Latvijas Radio runā par to, kā un kāpēc vairāk nekā gadsimtu izkoptajā likumā vērtības vajag saglabāt, un vai Satversme joprojām ir aktuāla.

Senators uzsver: Satversme darbojas, un tā arī ir tā būtiskā ziņa. Satversme tiek piemērota tiesās – cilvēki nāk uz tiesu, atsaucas uz Satversmi, prasa aizsardzību, un tiesas spriedums dod šo aizsardzību. “Un galvenais ir nepazaudēt šo ideju, ka Satversme aizsargā vājāko grūtā brīdī un nebaidīties pašam iestāties, prasīt savu tiesību aizsardzību,” saka Jānis Pleps.

Jautāts, vai ir kāda formula, kā dažādu krīžu un apdraudējumu laikā nosargāt Satversmes vērtības, senators atbild, ka ir jābūt modriem: “Tas ir faktiski uzdevums pat vairāk tiesnešiem, politiķiem, ierēdņiem raudzīties Satversmē, meklēt šīs pareizās atbildes un nebaidīties arī būt drosmīgiem vai inovatīviem, ar iedvesmu atrodot tās atbildes, kas der šim laikam.” Un katram jāapzinās demokrātijas vērtība – ko nozīmē demokrātiska valsts, ko nozīmē neatkarīga valsts.

Par Satversmi izstrādāšanu un pieņemšanu 1922.gadā un tās darbības atjaunošanu pēc 50 okupācijas gadiem senators Jānis Pleps arī sarunā TV24 raidījumā "Dienas personība ar Veltu Puriņu". 

 

“Senāts lasa Satversmi”

Atgādinām arī par Satversmes simtgadē Augstākās tiesas izdoto grāmatu “Senāts lasa Satversmi”, kurā apkopotas gan starpkaru laika Latvijas Senāta, gan mūslaiku Senāta nolēmumu atziņas, kas interpretē un tālākveido Satversmi.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

Tālrunis: 67020396, 28652211, e-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv