Svētdien, 17.martā, 80.gadskārta Latvijas valsts vēsturē nozīmīgam dokumentam – Latvijas Centrālās padomes Memorandam. Pieminam 188 Memoranda parakstītājus, tostarp astoņus Latvijas Senāta senatorus Voldemāru Zāmuelu, Pēteri Leitānu, Jāni Kalacu, Mintautu Čaksti, Pēteri Stērsti, Rūdolfu Jāni Alksni, Augustu Rumpēteru un Aleksandru Gubenu.

“Memoranda sastādītāji un parakstītāji apzinājās, ka dokuments tiks rādīts demokrātiskajām rietumvalstīm. Tāpēc arī parakstīšanās notika, ne tikai norādot parakstītāju vārdus un uzvārdus, bet arī amatus, lai Rietumos redzētu, ka par memoranda prasībām iestājas redzami Latvijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvji,” šodien intervijā Latvijas Vēstneša portālam saka senators un LU Juridiskās fakultātes docents Jānis Pleps.

Latvijas Centrālā padome bija nelegāls politisks centrs, kura mērķis bija koordinēt latviešu pretestības grupu darbību un cīnīties gan pret boļševikiem, gan pret nacistu okupācijas režīmu, bet galvenais ārpolitiskais mērķis – sadarboties ar rietumvalstīm un informēt pasauli par situāciju Latvijā. 1944.gada pavasarī Latvijas Centrālā padome izstrādāja politisku memorandu – deklarāciju par Latvijas Republikas faktiskās suverenitātes atjaunošanas nepieciešamību, kuru parakstīja gandrīz 200 Latvijas sabiedriskie un politiskie darbinieki un inteliģences pārstāvji.

“Tā bija nozīmīga pilsoniski politiska akcija ar nopietnām konstitucionālām un starptautiski tiesiskām sekām. Faktiski memorands ir vadošo Latvijas kultūras, sabiedrisko un politisko darbinieku parakstīts paziņojums, sava veida referendums, kurš apliecināja, ka Latvijas tauta neatzīst ne padomju, ne arī nacistiskās Vācijas okupācijas likumību, bet uztur prasību pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas,” saka Jānis Pleps.

Senators Jānis Pleps piektdien piedalās arī Latvijas Universitātes Muzeja rīkotajā paneļdiskusijā, kas veltīta Latvijas Centrālās padomes Memoranda 80. gadskārtai un tās priekšsēdētājam Latvijas Universitātes prof. Konstantīnam Čakstem.

Paneļdiskusiju vada LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Uldis Neiburgs. Diskusijā Jānis Pleps kopā ar Latvijas Vēstures institūta pētnieci Kristīni Beķeri, Latvijas Centrālās padomes Piemiņas fonda valdes locekli Ievu Kvāli, LU Muzeja krājuma glabātāju Rūdolfu Rubeni un LU Juridiskās fakultātes studentu Leonu Podbrezski diskutē par Latvijas Centrālās padomes lomu Latvijas valsts un LU vēsturē, par Memorandu kā Latvijas valstiskuma aktu un šī dokumenta pretrunīgo vērtējumu trimdas latviešu sabiedrībā.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211