Pagājušajā gadā Senāta Krimināllietu departamenta vadību uzņēmās Aivars Uminskis, turpinot izaicinājumu organizēt departamenta darbu tā, lai nodrošinātu lietu ātrāku izskatīšanu, saglabājot darba kvalitāti.

2025. gadā departamentā saņemtas 450 lietas, izskatīta 431. Izskatīto lietu koeficients ir 96%, kas nozīmē, ka nedaudz – par 19 lietām – ir palielinājies atlikumā palikušo lietu uzkrājums. No neizskatīto lietu skaita 11 lietas ir 2024. gadā saņemtas.

Lietas izskatīšanas vidējais termiņš ir 4,7 mēneši. Par kasācijas tiesvedības ierosināšanu 2025. gadā izlemts vidēji 2,9 mēnešos, bet kasācijas kārtībā lietas izskatītas vidēji 11,6 mēnešos.

Skatoties iepriekšējo triju gadu griezumā, Krimināllietu departamentā saņemto un izskatīto lietu skaits samazinājies apmēram par piektdaļu. Departamenta priekšsēdētājs ziņojumā minēja iepriekšējā gada izaicinājumus, kas ietekmēja darba rezultātus.

Pirmkārt, senatoru maiņa – darbu beidza divi ilggadēji senatori, pagāja laiks, kamēr aizpildītas vakantās vietas, pietiekami ilgstoši departaments strādāja nepilnā sastāvā.

Tāpat spēju nodrošināt ātrāku lietū izskatīšanu ietekmēja departamenta lietvedībā esošās komplicētās un apjomīgās lietas, kuru izskatīšanā tiek piesaistīti nozīmīgi departamenta resursi, kas tādējādi atstāja iespaidu uz citu lietu izskatīšanas termiņu un senatoru noslodzi. Piemēram, tā dēvētajā Lemberga un citu apsūdzēto lietā ir 349 sējumi, katrs 250 lapas, pirmās instances tiesas spriedums uz 1924 lapām, apelācijas instances tiesas spriedums – uz 579 lapām. Lietā iesniegts prokurora protests un 15 kasācijas sūdzības, kopumā uz 1021 lapas. Turpinās arī viena no tā dēvētām digitālajām lietām, kuras apjoms ir 41 sējums, deviņi apsūdzētie, lietā iesniegtais kasācijas protests ar papildinājumiem, kopumā uz 71 lapas, savukārt apelācijas instances tiesas nolēmums – uz 222 lapām. Papildu tam šajā lietā ir iepriekš tiesu praksē nepētīts komplicēts tiesību jautājums par to, vai par viltus izpausmi atzīstamas tādas personas darbības, ar kurām persona panāca labvēlīgu normatīva akta pieņemšanu, lai pretendentu atlasē varētu izvēlēties konkrētu komersantu kā pakalpojuma sniedzēju.

Runājot par 2025. gada judikatūru, priekšsēdētājs atzīmēja departamenta iesaisti trīs tiesu prakses apkopojumu veidošanā. Apspriežot vienu no šiem apkopojumiem – par ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, departamenta senatoru kopsapulce pieņēma lēmumu, kurā sniegts cēloņsakarības skaidrojums, ja sekas ir nodarījuši divi vai vairāki transportlīdzekļa vadītāji, un to, vai apsūdzētās personas pieļauto pārkāpumu, kas ir cēloniskā sakarā ar sekām, ietekmē cietušā rīcība ceļu satiksmes negadījumā.

Tāpat priekšsēdētājs minēja vairākus departamenta lēmumus, kuros paustas nozīmīgas Senāta atziņas – par zādzības pabeigtības brīdi, par daļēja ieraksta kā pierādījuma vērtējumu, par rīcību ar mirušas personas bankas kontā esošajiem naudas līdzekļiem, par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai.

Aivars Uminskis norādīja, ka departamenta veidotā judikatūra un dialogs ar zemāko instanču tiesām sekmējis tiesu nolēmumu kvalitāti. Par to liecina statistika par departamenta atteikumiem ierosināt kasācijas tiesvedību un zemāku instanču tiesu atceltajiem un grozītajiem lēmumiem – 2025. gadā kasācijas tiesvedība ierosināta tikai katrā ceturtajā lietā, no tām trīs ceturtdaļā lietu zemāku instanču tiesas nolēmumi ir atcelti vai grozīti.

Tāpat priekšsēdētājs norādīja, ka saņemto lietu samazinājums ir saistīts arī ar iepriekšējos gados departamenta nozīmīgo darbu judikatūras stiprināšanā un tam sekojošiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā, ar kuriem tika nostiprināts, ka apelācijas instances tiesas lēmums ir galīgs lietās, kuras tiek izskatītas bez pierādījumu pārbaudes.

 

Runājot par 2026. gada uzdevumiem, departamenta priekšsēdētājs minēja plānotos tiesu prakses apkopojumus, ņemot vērā jautājumu aktualitāti. Plānoti apkopojumi par iznīcinātās vai bojātas mantas vērtības noteikšanu, par pamatojumu lēmumiem par kratīšanas izdarīšanu, par tiesas tiesībām atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus vai juridisko kvalifikāciju. Tāpat pabeidzams iepriekšējā gadā iesāktais tiesu prakses apkopojums lietās par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu.

Lai sekmētu ātrāku kriminālprocesa pabeigšanu, Krimināllietu departaments apņēmies aktualizēt nepieciešamos grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas ļautu kasācijas instances tiesai, atceļot apelācijas instances tiesas nolēmumu, pieņemt lēmumu atstāt negrozītu pirmās instances tiesas nolēmumu.  

  • Aivara Uminska ziņojums par Senāta Krimināllietu departamenta darbu 2025. gadā tiks publicēts Augstākās Tiesas Biļetena nākamajā numurā.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211