Senāta Civillietu departaments 2024.gadā lietas izskatījis ar atzīstamu efektivitāti, noslēdzot gadu ar lietu izskatīšanas koeficientu 107% un samazinot lietu atlikumu par 54 lietām. Lietas izskatīšanas vidējais termiņš departamentā bija 4,5 mēneši – par 12% ātrāk nekā 2023.gadā.

Departamenta priekšsēdētājs Normunds Salenieks gada atskaites plēnumā norādīja, ka turpināts likt uzsvaru uz to, lai iespējami ātri tiktu izlemts, vai ir ierosināma kasācijas tiesvedība. Atteikumi ierosināt kasācijas tiesvedību ir sniegti vidēji 3,2 mēnešu laikā. Arī blakus sūdzību lietās uzsvars tiek likts uz to, lai ātri izlemtu, vai ierosināma blakus sūdzības tiesvedība. Lēmums atteikt izskatīt blakus sūdzību tiek pieņemts vidēji 1,5 mēneša laikā.

Par departamenta darba efektivitāti liecina arī ierosināto kasācijas tiesvedību iznākums, jo pārsūdzētie spriedumi atstāti negrozīti tikai 8% gadījumu, kas ir līdzīgs rādītājs kā 2023.gadā, taču ievērojami labāks nekā 2019.gadā, kad pārsūdzētie spriedumi tika atstāti negrozīti 28% gadījumu. Departamenta priekšsēdētājs norādīja, ka tas nozīmē, ka liels uzsvars tiek likts uz lietas un tajā risināmo tiesību jautājumu izpēti, pirms senatori izlemj, vai ierosināma kasācijas tiesvedība. Vienlaikus jāņem vērā, ka šis rādītājs nevar būt vēl ievērojami zemāks, jo ir gadījumi, kad kasācijas tiesvedība ir ierosināma nevis tādēļ, ka pārsūdzētais spriedums būtu nepareizs, bet gan tādēļ, ka vienotas tiesu prakses nodrošināšanai ir būtiski izspriest lietu ar Senāta spriedumu.

2024.gadā departamentā izskatīta 881 lieta, katrs senators vidēji izskatīja 63 lietas, ko varētu uzskatīt par optimālu viena tiesneša izskatāmo lietu skaitu kasācijas instancē. Taču, mainoties senatoru sastāvam, departaments ilgstoši strādāja bez trīs senatoriem, kas ir piektā daļa no departamenta sastāva, un tas ietekmēja izskatīto lietu skaitu kopumā, proti, salīdzinājumā ar 2023. gadu departamentā izskatītas par 129 lietām mazāk. Jāņem arī vērā, ka civillietas kļūst arvien sarežģītākas. Kā vēl vienu faktoru mazākam izskatīto lietu skaitam departamenta priekšsēdētājs minēja senatoru papildu slodzi, pildot pienākumus dažādu koleģiālu institūciju darbā. Priekšsēdētājs uzskata, ka tā nav vēlama prakse, it īpaši, ja šādu institūciju pieņemtie lēmumi var tikt pārsūdzēti tiesā.

Civillietu departamentā 85% no lietu atlikuma veidojušas lietas, kas saņemtas iepriekšējā gadā, bet 12% – 2023.gadā. Tikai septiņas lietas departamentā atrodas ilgāk par diviem gadiem, un vairākās no tām ir nozīmēta spriedumu pieejamība jau janvārī. Divas lietas ir apturētas, jo departaments vērsies Eiropas Savienības Tiesā.

Normunds Salenieks atzīmēja: “Katrā ziņā jāturpina tiekties uz īsākiem termiņiem, kuros tiek taisīti spriedumi. 2024.gadā departamenta senatori spriedumus sagatavoja vidēji 15,4 mēnešos, kas izskaidrojams ar to, ka daudzās no šīm tiesvedībām ir īpaši sarežģīti tiesību jautājumi, kuru risinājumiem ir sistēmiska un būtiska nozīme daudzās civillietās”.

2024.gadā Civillietu departaments vienu reizi izmantoja likumā „Par tiesu varu” paredzēto departamenta senatoru kopsapulci kā instrumentu vienveidīgas tiesību normu piemērošanas nodrošināšanai. Reaģējot uz atšķirīgu tiesu praksi jautājumā par lietas dalībnieku tiesībām iesniegt rakstveida paskaidrojumu par blakus sūdzību, departamenta senatoru kopsapulce izdarīja sistēmiski nozīmīgas atziņas saistībā ar personu tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Tiesu dialogs

Lai efektīvi nodrošinātu kasācijas instances galveno funkciju – vienotas tiesu prakses nodrošināšanu un tiesību tālākveidošanu, būtiska ir iedarbīga tiesu dialoga veidošana ar pirmās un otrās instances tiesām.  

Viena no dialoga formām ir departamenta priekšsēdētāja tikšanās ar tiesu apgabalu pirmās un otrās instances tiesu tiesnešiem. Tiekoties ar Zemgales, Kurzemes un Latgales apgabaltiesu un rajona (pilsētas) tiesu tiesnešiem, aktualizēts, piemēram, jautājums par vienotas tiesu prakses nodrošināšanu vienkāršotās procedūras lietās, kurās apgabaltiesu spriedumus nevar pārsūdzēt kasācijas kārtībā. Tāpat pārrunāts, kā vēl efektīvāk ierobežot procesuālo tiesību negodprātīgu izmantošanu un kā nodrošināt iespēju tiesām pēc savas iniciatīvas saņemt lietpratēju viedokļus par lietu izspriešanai nozīmīgiem jautājumiem, kur nepieciešamas speciālās zināšanas. Šīs tikšanās un kolēģu uzdotie jautājumi sniedz vērtīgu atgriezenisko saiti arī departamenta senatoriem, palīdz identificēt tiesību jautājumus, kuri risināmi Senāta judikatūras veidā vai, iespējams, ar departamenta senatoru kopsapulču lēmumiem.

Departamenta priekšsēdētājs uzsvēra arī apjomīgo darbu, ko departamenta senatori un padomnieki iegulda tiesnešu mācību un semināru organizēšanā un vadīšanā.

Dialogā ar Satversmes tiesu pagājušajā gadā Satversmes tiesa pieņēma lēmumu Civillietu departamenta pieteikumā par to, kā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem tiek noteikti daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iemītnieku maksājumi par ūdens patēriņa starpību. Satversmes tiesa apstiprināja departamenta šaubas un apstrīdēto tiesību normu atzina par neatbilstošu Satversmei.

2024.gadā Civillietu departaments vērsās ar lūgumu Eiropas Savienības Tiesai sniegt prejudiciālu nolēmumu saistībā ar ierobežojošiem pasākumiem darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.

Līdzdarbība likumdošanas procesā

2024. gadā Civillietu departaments ir aktīvi līdzdarbojies vairākās likumdošanas iniciatīvās. Departamenta priekšsēdētājs minēja saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā regulējumu, tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanas kārtības pilnveidošanu lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, pagaidu aizsardzības pret vardarbību regulējuma efektivitātes paaugstināšanu, pētījumu par amicus curiae institūta ietveršanu Civilprocesa likumā, vienkāršotās procedūras lietu izskatīšanas kārtības pilnveidošanu.

  • Pilns Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja Normunda Salenieka ziņojums tiks publicēts nākamajā “Augstākās Tiesas Biļetena” numurā

 

Vairāk par Augstākās tiesas gada atskaites plēnumu:

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211