Civillietu departamentā ieviesti vairāki uzlabojumi lietu izskatīšanas procesos. Pilnveidota lietu izskatīšanas kārtība paplašinātā sastāvā, turpināta vienveidīgu lietu identificēšana un protesta lietu pirmapstrāde, ieviesta lietu elektroniskā uzskaite un zinātniski analītisko padomnieku darba uzdevumu pārraudzības elektroniskais rīks.

“Šādi organizatoriskie pasākumi ir viens no faktoriem, kas ir palīdzējis sasniegt atzīstamus departamenta darba efektivitātes rādītājus,” atskaites ziņojumā norādīja departamenta priekšsēdētājs Normunds Salenieks. 2023.gadā senatori izskatījuši vairāk lietu, nekā departamentā saņemts, kas ļāvis samazināt neizskatīto lietu uzkrājumu līdz 315 lietām. Savukārt vidējais lietu izskatīšanas termiņš salīdzinājumā ar 2022.gadu samazinājās par 12,5% un ir 154 dienas jeb 5,1 mēnesis.

Šie pasākumi arī palīdz nodrošināt departamenta darba stabilitāti, kas ir izaicinājums laikā, kad departamentā aktīvi turpinās senatoru paaudžu maiņa. Tāpat nozīmīga loma darba stabilitātes un efektivitātes nodrošināšanā ir senatoru atbalsta personāls. Palīgi un departamenta zinātniski analītiskie padomnieki palīdz senatoriem sagatavot kvalitatīvus, tiesību jautājumu padziļinātā izpētē balstītus nolēmumus. Turklāt uzsvars tiek likts uz lietas un tiesību jautājumu izpēti, pirms senatori izlemj, vai ierosināma kasācijas tiesvedība. 2023.gadā tikai 12 lietās jeb 8,3% kasācijas tiesvedībā skatīto lietu pārsūdzētais spriedums atstāts negrozīts.

Attiecībā uz tiesību jautājumu izpēti attīstīts darbības modelis, ka padomnieku izpētes rezultāts nereti ir atzinums, nevis sprieduma projekts. Šādā veidā var analizēt konkrētās tiesiskās attiecības plašāk par izskatāmajā lietā atbildamo tiesību jautājumu, kas palīdz arī senatoriem paraudzīties uz šīm tiesiskajām attiecībām sistēmiskā kontekstā un efektīvāk veidot saskaņotu judikatūru attiecīgajā tiesību nozarē.

Būtisku atbalstu departamentam sniegusi Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa, sagatavojot pētījumus, kas nepieciešami konkrētu civillietu izspriešanai, kā arī apkopojot departamenta judikatūru lietās par negodīgas konkurences aizliegumu un zaudējumu, kas nodarīti ar konkurences pārkāpumu, atlīdzināšanu un lietās par ārpusģimenes aprūpi un adopciju. Noderīgs palīgavots ir apkopojumi par Senāta un tiesību zinātnieku starpkaru laikā paustajām atziņām par prasības institūtu un sprieduma saistošo spēku.

Departamenta priekšsēdētājs atzinīgi novērtēja sadarbību ar citiem Senāta departamentiem, apmainoties ar viedokļiem un atzinumiem par starpdisciplināriem tiesību jautājumiem, un Senāta padomnieku regulārās kopīgās diskusijas. Kā veiksmīgs sadarbības projekts vērtējama kasācijas sūdzības sagatavošanas vadlīniju izstrāde.

 

Dialogs ar pirmās un otrās instances tiesām

Aktīvi turpinās dialogs ar pirmās un otrās instances tiesām. Departamenta priekšsēdētājs ticies ar Zemgales, Latgales un Kurzemes apgabala pirmās un otrās instances tiesu tiesnešiem, lai pārrunātu aktualitātes departamenta judikatūrā. Ņemot vērā būtisko judikatūras attīstību attiecībā uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas jautājumiem, padomnieks Rihards Gulbis ar referātu par šo tēmu piedalījās Kurzemes apgabaltiesas un Kurzemes rajona tiesas tiesnešu seminārā, Rīgas pilsētas tiesas tiesnešu sapulcē, kā arī vadīja nodarbības Latvijas Tiesnešu mācību centrā.

Departamenta priekšsēdētājs uzsvēra vēl divus nozīmīgus pasākumus: starptautisku semināru tiesnešiem „Deliktu tiesību aktualitātes: vaina kā civiltiesiskās atbildības priekšnoteikums”, kura satura veidotāja un moderatore bija senatore Zane Pētersone, kā arī mācības civillietu iztiesāšanas metodoloģijā, ko departamenta padomnieki Rihards Gulbis un Reinis Odiņš sadarbībā ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju pasniedz jaunajiem tiesnešiem un pirmās un otrās instances tiesnešiem un tiesnešu palīgiem.

Nolūkā nodrošināt vienveidību tiesību normu piemērošanā departaments pieņēma arī vienu departamenta senatoru kopsapulces lēmumu likuma „Par tiesu varu” 49.1 panta kārtībā. Senatoru kopsapulce izskaidroja, ka lēmums, ar kuru, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 132.panta pirmās daļas 2.punktu, atteikts pieņemt pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pirms prasības celšanas, ir pārsūdzams. Departamenta priekšsēdētājs atzina, ka likumā paredzētās tiesības ar departamenta senatoru kopsapulces lēmumu sniegt skaidrojumu par tiesību normas interpretāciju un piemērošanu ir efektīvs instruments vienotas prakses nodrošināšanai, taču nepieciešama diskusija par šī instrumenta piemērošanu gadījumos, kad par konkrēto tiesību jautājumu jau ir izveidojusies Senāta judikatūra vai arī attiecīgais jautājums var nonākt Senātā parastajā nolēmumu pārsūdzības kārtībā.

 

Priekšlikumi civilprocesa efektivizēšanai

Normunds Salenieks ziņojumā pievērsās arī vairākām Civillietu departamenta iniciatīvām un priekšlikumiem civilprocesa pilnveidošanai un efektivizēšanai. Viens no aizvadītā gada mērķiem bija izstrādāt priekšlikumus pilotlietu mehānisma ieviešanai civilprocesā, lai risinātu gadījumus, kad pirmās instances tiesās tiek ierosināts liels daudzums lietu, kuru pareiza izspriešana atkarīga no Senāta atbildes uz identisku vai līdzīgu tiesību jautājumu. Izpētot gan ārvalstu pieredzi salīdzinošu mehānismu izmantošanā, gan aplūkojot iespējamo risinājumu priekšrocības un trūkumus, departamentā šobrīd nav gūta pārliecība par labāko iespējamo modeli.

Departamentā veikta arī priekšizpēte jautājumā par pieaicinātās personas (amicus curiae) institūta ieviešanu civilprocesā līdzīgi kā administratīvajā procesā. Šajā gadā plānots jautājumu pētīt plašāk un par konkrētiem risinājumiem diskutēt padziļināti, kā arī ierosināt tiesību politikas veidotājiem tā normatīvu nostiprināšanu.

Departaments vērš uzmanību arī uz nepieciešamību pilnveidot saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā procesu. Vēl viens sistēmisks jautājums, kuram departaments plāno plašāk pievērsties 2024.gadā, ir iespējamie uzlabojumi vienkāršotās procedūras lietu izskatīšanas kārtībā.

Ziņojuma noslēgumā departamenta priekšsēdētājs izcēla atsevišķus nolēmumus un tiesību jautājumus, par kuriem Civillietu departaments 2023.gadā ir paudis judikatūras atziņas. Tie bijuši tādās jomās kā bērnu labāko interešu nodrošināšana, patērētāju tiesību aizsardzība, dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesiskās attiecības, saistību pastiprināšanas un zaudējumu atlīdzības jautājumi.

  • Civillietu departamenta priekšsēdētāja Normunda Salenieka pilns ziņojums tiks publicēts nākamajā “Augstākās Tiesas Biļetena” numurā

 

Par Augstākās tiesas gada atskaites plēnumu vēl arī:

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211