Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs 17.maijā Latvijas tiesnešu konferencē  aicināja tiesnešus būt mūsdienīgiem un iet līdzi laikam. “Mūsdienu tiesnesis ir augstas raudzes profesionālis, kurš pilnā apmērā apzinās savu konstitucionālo statusu un atbildību Latvijas tautas un Eiropas Savienības iedzīvotāju priekšā, uzņemas par tā izpildi pilnu atbildību, pieiet tam radoši un atbildīgi, nevis sūdzas, bet konstatē problēmu, meklē risinājumu un pauž argumentētu viedokli. Un galvenais – iet līdzi laikam,” rezumēja Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Šīgada konferences tēmu “Tiesnesis 21.gadsimta sabiedrībā” priekšsēdētājs sauca kā turpinājumu pagājušajā gadā sāktajai sarunai par tiesu efektivitāti. Pērn priekšsēdētājs izvirzīja tēzi, ka ir jāpāriet no ekstensīvā attīstības modeļa uz iekšējo resursu aktivizāciju un lietderīgāku izmantošanu, šogad iets tālāk, attīstot šo virzienu. “Runa nav tikai par materiālajiem resursiem, efektivizācija prasa arī iekšēju mobilizāciju. Iekšēju – ne vien no sistēmas, bet arī no individuālā skatupunkta. Tā prasa gan katra tiesneša iekšējo pārgrupēšanos, esošo darba metožu un prasmju pārskatīšanu un jaunu attīstīšanu, kas ļauj tiesnesim izdarīt darbu ātrāk, nepasliktinot kvalitāti. Piemēram, sekošana profesionālajiem un metodoloģiskajiem jaunumiem, juridiskās metodes apgūšana un attīstīšana, tehnisku iemaņu attīstīšana darbā ar informācijas sistēmām utt.,” uzsvēra A.Strupišs.  

Juridiskās metodes pārzināšanu priekšsēdētājs īpaši uzsvēra. Tās trūkumu nereti risina ar likumu grozījumiem, taču, kā atzina A.Strupišs, liela daļa likumu grozījumu ir kā nabadzības apliecība tiesību piemērotājiem, jo ar lielu daļu problēmu ir iespējams tikt galā ar juridisko tehniku – iztulkojot un tālākveidojot tiesību normas. Risinājums primāri ir jāmeklē tiesību piemērošanā, apmācībā, prasmju attīstīšanā, nevis likuma burtā un tā grozīšanā. Šodien primāri jāinvestē cilvēkos, nevis papīros un procedūrās.

Kā aizvadītā laika izaicinājumus Augstākās tiesas priekšsēdētājs minēja tiesnešu noslodzes risinājumus un lietu izskatīšanas termiņus, ko rada uzkrājušās vecās lietas – vecākas par pieciem gadiem. Kā risinājumu viņš minēja šo lietu izskatīšanas noteikšanu par prioritāti kā katras tiesas priekšsēdētāja uzdevumu, kā arī tiesu, kurās ir vairāk šādu lietu, atslogošanu, no jauna ienākošās lietas pārsūtot citām tiesām. Augstākās tiesas priekšsēdētājs aicināja politiskās amatpersonas atturēties no abstraktiem pārmetumiem “par garajiem termiņiem Latvijas tiesās”, bet runāt par konkrētām lietām.

Jauns izaicinājums ir valsts drošības jautājumi. A.Strupišs uzsvēra: to, ka tiesai ir kritiska nozīme valsts iekšējās un arī ārējās drošības garantēšanā, jāsaprot, jāpieņem un jārespektē visiem – gan tiesnešiem, gan politiķiem, gan ierēdņiem, gan arī sabiedrībai kopumā. Runājot par tiesnešu lojalitātes apšaubīšanu, tika atgādināts Tieslietu padomes viedoklis par skaidru sarkano līniju novilkšanu šajā jautājumā: “Tiesnešu kolektīvas vai individuālas lojalitātes hipotētiska apšaubīšana bez pierādījumiem vai pamatojot šīs šaubas ar tiesneša radinieku pagātni vai politiskajiem uzskatiem ir nepieņemama. Demokrātiskā tiesiskā valstī katrs atbild par sevi, un kolektīvā atbildība nav un netiks pieļauta. Pret tiesnesi var vērsties tikai likumā paredzētiem līdzekļiem.”

Otrs jaunais izaicinājums tiesu sistēmai ir mākslīgais intelekts. Tas ir kļuvis par tādu kā modes terminu, taču, kā uzsvēra A.Strupišs, jābeidz runāt un jāsāk to apgūt un izmantot: “Liela apjoma datu apstrāde un analīze, automatizācija – to visu var sākt izmantot jau tagad. Tas gan prasa investīcijas – finansiālas, cilvēkresursu apmācības utt., bet, ja to nedarīsim tagad, rīt būsim bezcerīgi atpalikuši.”

 

Piektdien, 17. maijā, Latvijas tiesnešu konferencē tiesneši diskutēja par to, kādam ir jābūt tiesnesim kā 21. gadsimta cilvēkam, uz kura pleciem gulstas milzīga atbildība. Par to, kādam viņam būtu jābūt ideāli, par to, kāds viņš ir, un par to, kāds viņš var būt reāli.

Konferencē uzstājās arī Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore Rudīte Vīduša. Viņa dalījās pārdomās par „reālo” tiesnesi, kādu viņa to redz no Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas skatupunkta. Savukārt Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa vadīja diskusiju “Kā rast līdzsvaru starp ideālo, reālo un praktisko tiesnesi?”, kurā piedalījās arī Senāta Civillietu departamenta senatore Marika Senkāne.  

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211