Augstākās tiesas 6.marta plēnums pieņēma lēmumu neatbalstīt Disciplinārtiesas kompetences paplašināšanu, kas paredz, ka Disciplinārtiesa būtu apelācijas instance ne tikai tiesnešu, bet arī prokuroru, zvērinātu advokātu, notāru un tiesu izpildītāju disciplinārlietās, kā arī Tieslietu padomes lēmumu tiesnešu karjeras jautājumos pārsūdzībai.

Tieslietu ministrijas sagatavotajam likumprojektam, kas paredz vienotas apelācijas instances izveidošanu tiesu sistēmai piederīgo amatpersonu disciplinārlietu pārsūdzībai, konceptuālu atbalstu paudusi Tieslietu padome, taču, kā norāda plēnums – Augstākās tiesas tiesnešu kopējais viedoklis līdz šim nav uzklausīts.

Disciplinārtiesas priekšsēdētāja Mārīte Zāģere atgādināja, ka Disciplinārtiesas izveidošanas mērķis bija novērst tiesnešu tiesību aizskārumu, jo Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumi nebija pārsūdzami, turpretī citu tiesu sistēmas amatpersonu lēmumu pārsūdzība iespējama Administratīvā procesa likuma noteiktā kārtībā.

Disciplinārtiesa Augstākajā tiesā izveidota 2010.gadā, atbilstoši likumam tajā ievēlot pa diviem tiesnešiem no katra kasācijas departamenta, kas pienākumus Disciplinārtiesā veic papildus tiešajiem tiesneša darba pienākumiem. Jau šobrīd Disciplinārtiesā saņemto lietu skaits pieaug – ja pirmajos gados tās bija 1–2 lietas gadā, tad 2015.gadā jau izskatītas 5 lietas. Neapšaubāmi, paplašinot Disciplinārtiesas kompetenci, pieaugs pārsūdzēto lēmumu skaits, turklāt paredzēts, ka lēmumu varēs pārsūdzēt ne tikai persona, kam uzlikts disciplinārsods, bet arī lietas ierosinātājs.

Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa norādīja, ka ierosinājums par Disciplinārtiesas kompetences paplašināšanu ir kritiski vērtējams no vairākiem aspektiem – sistēmiskā, procesuālā, funkcionālā un arī no nelietderīga budžeta līdzekļu izlietojuma. Tiesu sistēmai piederīgo personu disciplinārlietas ir klasiskas administratīvās lietas un administratīvās tiesas nodrošina vienotus standartus un judikatūru disciplinārlietu izskatīšanā. Departamenta priekšsēdētāja norāda, ka katra lieta, ko likumdevējs nodod Augstākajai tiesai izskatīšanai kā apelācijas instancei, kā tas būtu šajā gadījumā, paildzina citu – kasācijas tiesvedībā esošu – lietu ilgumu. No procesuālā aspekta vērā ņemams, ka, nododot tiesu sistēmai piederīgo personu disciplinārlietas Disciplinārtiesas kompetencē, tiks būtiski samazināts pie disciplinārās atbildības saukto advokātu, notāru un tiesu izpildītāju procesuālo tiesību apjoms – liegtas pārsūdzības iespējas, saīsināti pārsūdzības termiņi, liegta pagaidu aizsardzība, kā arī procesā netiks nodrošināts objektīvās izmeklēšanas princips.

Savukārt no funkcionālā aspekta vērā ņemams, ka Disciplinārtiesai ir ierobežota kapacitāte, paplašinot tās kompetenci, nepieciešami papildu finanšu un cilvēku resursi. Arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs norādīja – tas varētu nozīmēt vēl viena – Disciplinārlietu departamenta – izveidi Augstākajā tiesā.

Augstākās tiesas plēnums aicina Tieslietu padomi un izpildvaru atkārtoti izvērtēt nepieciešamību paplašināt Disciplinārtiesas kompetenci. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments ir gatavs sniegt priekšlikumus esošās sistēmas efektivizēšanai.

Savukārt ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, uzrunājot plēnumu, atzinīgi vērtēja, ka ir būtiski mainījusies tiesnešu attieksme pret kolēģu disciplinārpārkāpumiem – tiesu sistēma reaģē uz pārkāpumiem un sodi ir adekvāti bargi.

Visu informāciju par Augstākās tiesas plēnumu skatiet šeit

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211