Anitai Kovaļevskai šis bija pirmais Augstākās tiesas plēnums kā Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājai. Pārņemot stafeti no ilggadējās departamenta vadītājas Veronikas Krūmiņas, departamenta mērķis ir bijis saglabāt darba kvalitāti un veicināt kvantitāti jeb citiem vārdiem – turpināt meklēt un ieviest risinājumus lietu ātrākai izskatīšanai, īpaši tiesvedībā ilgāk esošo lietu izskatīšanas ātrākai pabeigšanai.

Departaments jau ilgstoši ir mērķtiecīgi strādājis pie tā, lai samazinātu lietu izskatīšanas termiņus, jo īpaši – ātrāk pabeigtu departamenta tiesvedībā ilgāk esošo lietu izskatīšanu. Ja 2021.gadu beidzot, bija 167 lietas, kas departamenta tiesvedībā atradās ilgāk par 2 gadiem, tad 2024.gada 31.decembrī ilgāk par 2 gadiem departamenta tiesvedībā atradās 31 lieta.

Tāpat pozitīvi vērtējams, ka 2024.gadā samazinājies vidējais termiņš, kurā lieta kasācijas kārtībā tiek izlemta ar spriedumu. 2023.gadā tas bija 964 dienas jeb 32 mēneši, bet pagājušajā gadā 716 dienas jeb 23,9 mēneši. Par atteikumu izskatīt lietu kasācijas tiesvedībā vidēji tika izlemts 4,3 mēnešos.

Atšķirībā no iepriekšējiem četriem gadiem, kuros Administratīvo lietu departamentā saņemto lietu skaits samazinājās, pagājušajā gadā tas par 48 lietām atkal pieauga. Tā rezultātā arī palielinājās lietu uzkrājums departamentā par 33 lietām. Saņemto lietu skaita pieaugums ietekmēja arī lietu izskatīšanas koeficientu, kas pārskata periodā bija 95%.

Tiesu dialogs

2024.gadā Administratīvo lietu departaments 4 lietās vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālajiem jautājumiem. Vienā no šīm lietām, kā arī 3 lietās, kurās departaments ar prejudiciālajiem jautājumiem vērsās 2023.gadā, EST pieņēma prejudiciālo nolēmumu. No šīm lietām kā plašākai sabiedrībai nozīmīgāko departamenta priekšsēdētāja minēja prejudiciālo nolēmumu saistībā ar strīdu ar Valsts ieņēmumu dienestu par naudas sodu, kas uzlikts par valsts tiesību normu pārkāpumiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanā.

Pagājušajā gadā departaments Satversmes tiesā vērsās ar vienu pieteikumu saistībā ar absolūto aizliegumu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā. Arī divas lietas, kuras Satversmes tiesa pagājušajā gadā izskatīja, pamatojoties uz departamenta iepriekšējiem pieteikumiem, bija saistītas ar absolūtā aizlieguma jautājumu.

Departaments turpināja veiksmīgu sadarbību ar zemākām instancēm, organizējot Administratīvās rajona tiesas un apgabaltiesas tiesnešu palīgu tikšanos ar departamenta zinātniski analītiskajiem padomniekiem, kā arī tiesnešu tikšanos ar departamenta senatoriem. Regulāri notika administratīvo tiesu priekšsēdētāju tikšanās.

Judikatūras aktualitātes

Runājot par judikatūras aktualitātēm, departamenta priekšsēdētāja minēja vairākas lietu kategorijas, kurās pieņemti būtiski un tiesības tālākveidojoši nolēmumi. Pirmām kārtām lietas, kas saistītas ar demokrātiskas valsts pamatu un valsts pamatvērtību aizsardzību, “pašaizsargājošās demokrātijas” koncepciju. Tāpat nozīmīgas lietas bijušas konkurences tiesību jomā, iepirkumu un nodokļu jomās, vides tiesībās, Ārstniecības riska fonda lietās, patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Departaments pirmoreiz vērtēja jautājumu par notāra rūpības pienākumu vekseļa protestēšanas procesā. No procesuālo tiesību viedokļa priekšsēdētāja minēja lietu, kurā strīds nebija starp valsti un privātpersonu, bet gan starp divām valstīm – Latvijas Republiku, kuras vārdā rīkojas Tieslietu ministrija, un Uzbekistānas Republiku par mantas konfiskācijas izpildes rezultātā iegūto naudas līdzekļu atdošanu Uzbekistānas Republikai. Departaments atzina, ka šādi starpvalstu strīdi nav izskatāmi administratīvā procesa kārtībā, bet gan risināmi kādā no starptautiskajās tiesībās paredzētajiem veidiem – konsultāciju ceļā, sarunu ceļā, šķīrējtiesā, Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskajā tiesā u.c.

Galvenie uzdevumi 2025.gadā

Anita Kovaļevska uzsvēra, ka 2025.gadā departamenta galvenais uzdevums būs samazināt veco lietu atlikumu un uzlabot lietu izskatīšanas termiņus. Visi departamenta resursi maksimāli tiks koncentrēti šā mērķa sasniegšanai.

Departaments turpinās meklēt ceļus, kā uzlabot un efektivizēt lietu izskatīšanas procesu. Sākta diskusija par lēmumiem, ar kuriem tiek atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību. Tas, cik izvērsti šādos gadījumos procesa dalībniekiem tiek pamatots atteikums ierosināt kasācijas tiesvedību, būtiski ietekmē departamenta darba apjomu. Departamenta darbības sākumposmā šie lēmumi bija samērā gari, cenšoties atbildēt uz visiem procesa dalībnieku argumentiem. Mērķis bija nodrošināt to, lai procesa dalībnieki jūtas „sadzirdēti” un pieaugtu sabiedrības uzticēšanās tiesu varai. “Tomēr Latvijas sabiedrībā kopumā pieaugusī sabiedrības uzticēšanās tiesu varai, no vienas puses, un ieilgusī problēma ar lietas izskatīšanas termiņiem departamentā, no otras puses, liek pārskatīt šo rīcības sēžu lēmumu apjomu un rakstīšanas stilu,” norādīja Anita Kovaļevska, vienlaikus uzsverot, ka koncentrētāki tiesas nolēmumi nekādā ziņā neietekmēs to, ka tiesa ar vislielāko rūpību iedziļinās ikvienā lietā.

Plānots tuvāk iepazīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Vācijas Federālās Sociālās tiesas pieredzi lietu izskatīšanā un izvērtēt, vai ir kādas darba metodes, ko varētu pārņemt. Tāpat departaments centīsies atrast veidus, kā ātrāk identificēt lietas, kurās nepieciešams vērsties ar prejudiciāliem jautājumiem Eiropas Savienības Tiesā vai ar pieteikumu Satversmes tiesā, un kā sekmēt to, lai attiecīgie nolēmumi tiktu sagatavoti pēc iespējas agrākā lietas izskatīšanas stadijā.

  • Pilns Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājas Anitas Kovaļevskas ziņojums tiks publicēts nākamajā “Augstākās Tiesas Biļetena” numurā

 

Vairāk par Augstākās tiesas gada atskaites plēnumu:

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211