Tieslietu ministrs Jānis BORDĀNS savu uzrunu sauca par sava veida izpildvaras atskaiti tiesu varai. Ministrs informēja par to, kas gada laikā mainījies.
Videokonferences – Administratīvā rajona tiesa tās jau veiksmīgi izmanto, un ministrs par to sacīja paldies. Audioieraksti – tas disciplinēs lietas dalībniekus, varēs precīzi fiksēt, kas lietā un tiesas izskatīšanas gaitā ir noticis, un nebūs jāraksta protokols. Algas un veselības apdrošināšana personālam – tas bijis iespējams tikai palielinot valsts nodevas civillietās, un šī „aka” nav neizsmeļama. Palielināti dažādi nodevu maksājumi cerībā, ka tas samazinās nepamatotu tiesvedību skaitu. Turpmāk piemaksas tiesnešu amatalgai būs par stāžu. Beidzot varēs izmantot vienoto tiesu kalendāru, nozīmējot tiesas sēdes – ministrs aicināja to aktīvi izmantot praksē ne tikai tiesas, bet arī advokatūru un prokuratūru. Ir iezīmēti datumi tiesu līmeņu un instanču vienveidošanai.
Ministrs norādīja, ka valsts pārvaldē reformas ir mūžīgas kā pati valsts, kopš tās atjaunošanas brīža, bet tiesu iekārtu vajadzētu vienreiz beigt reformēt. Pagaidām tā vēl ir pārejas posmā. Latvijā nav rajonu, bet ir rajonu tiesas. Latvijā ir novadi, bet vairs nav pat pagasta tiesu. Tiesu iekārtas reforma pašlaik notiek atbilstoši valdības apstiprinātajai 2009. gada koncepcijai. Ministrs uzskata, ka pienācis laiks izvērtēt tās īstenošanu un ķerties pie nākamā tiesu reformas posma no 2016. līdz 2022. gadam. „Ceru, ka tā būs pēdējā reformu koncepcija. Valsts izpildvarai ir jāpasargā tiesu vara no nebeidzamām pārmaiņām,” sacīja Jānis Bordāns. Uzskaitot tuvākajā nākotnē darāmo, ministrs norādīja: jāsamazina laiks tiesnešu amata vakances aizpildīšanai, jāpalielina tiesneša palīga loma, jāturpina meklēt iespējas procesa efektivizācijai. Ministrs pieņem, ka bieži varētu iztikt bez reģistrētas pavēstes nosūtīšanas, kura bieži vien nesasniedz adresātu, vai arī izvērstas motīva daļas spriedumā gadījumā, ja neviens to tāpat nepārsūdz.
QR
