Ievads
Tuvojoties 20 gadu stāžam Augstākajā tiesā, pieteicos Eiropas Savienības Tiesas izsludinātā konkursā uz norīkota valsts eksperta amata vietu Pētniecības un dokumentācijas direkcijā (turpmāk – direkcija). Pēc konkursa pozitīva iznākuma, pateicoties Augstākās tiesas atbalstam, kopš 2025. gada 1. jūnija pildu norīkotas valsts ekspertes pienākumus direkcijā.
Šajā atskaitē sniegšu vispārēju pārskatu par direkcijas darbu un atsevišķiem direkcijas uzdevumiem, ar kuriem sava norīkojuma laikā esmu strādājusi. Šajā ziņā atskaitē iekļaušu svarīgāko informāciju, kas par direkciju tiek prezentēta apmeklētājiem Eiropas Savienības Tiesā uz vietas. Aplūkojot direkcijas dažādās funkcijas, ieskicēšu, kā tas, ko dara direkcija, palīdz ne tikai Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas darbā, bet var būt noderīgs arī valsts tiesas darbā. Visbeidzot, padalīšos ar atsevišķiem vispārīgiem novērojumiem, kurus esmu guvusi, strādājot ar prejudiciālajiem jautājumiem.
1. Pētniecības un dokumentācijas direkcija
Direkcija ir Eiropas Savienības Tiesas struktūrvienība. Direkcijas izveides pirmsākumos 20. gadsimta sešdesmitajos gados tās primārā funkcija bija Eiropas Savienības Tiesas judikatūras analīze, taču kopš astoņdesmitajiem gadiem direkcija ir arī salīdzinošo tiesību pētniecības centrs. Laika gaitā ir ne tikai paplašinājies direkcijas funkciju apjoms, bet arī attiecīgās funkcijas ietvaros veicamie uzdevumi, piemēram, tas, cik detalizēti tiek veikta lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu sākotnējā analīze. Tāpat dažus gadus atpakaļ direkcijas funkcijas tika paplašinātas, uzticot tai sagatavot arī rīkojumu projektus. Jāuzsver, ka neatkarīgi no tā, ka direkcijas juristi veic lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu sākotnējo analīzi, kā arī gadījumos, kad lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu nav pieļaujams, sagatavo rīkojuma projektu, direkcija nepieņem nekādus lēmumus to sakarā. Lēmumu pieņemšana ir Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas kompetencē.
Direkcijas uzdevums ir palīdzēt Eiropas Savienības Tiesai un Vispārējai tiesai pildīt to funkcijas un līdzdarboties šo tiesu judikatūras izplatīšanā. Šobrīd minētā uzdevuma ietvaros direkcija:
1) sniedz atbalstu Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas darbā, veicot visu lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu un noteiktu kategoriju apelācijas sūdzību iepriekšēju analīzi, kā arī rīkojumu projektu sagatavošanu;
2) izstrādā salīdzinošo tiesību pētījumus;
3) analizē Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas judikatūru, sagatavojot nolēmumu rezumējumus un veicot to indeksāciju, kā arī sagatavojot par to pētījumus;
4) veic dalībvalstu tiesu prakses lietās, kurās piemērotas Eiropas Savienības tiesības, monitoringu;
5) īsteno Eiropas Savienības Tiesu tīkla, kurā ietilpst dalībvalstu augstākās un konstitucionālās tiesas, operatīvo pārvaldību, kā arī sadarbību ar valstu tiesu institūcijām un starpiestāžu institūcijām.
Direkcija ir organizēta trīs nodaļās atbilstoši specializācijai. A nodaļas specializācija ir pamattiesības, Eiropas Savienības pilsonība, aprites brīvības, lauksaimniecība, brīvības, drošības un tiesiskuma telpa, nodokļi, sociālā politika, ekonomiskā un sociālā kohēzija, kā arī ārējās attiecības, kopējā ārpolitika un drošības politika. B nodaļa ir atbildīga par konkurences tiesībām, valsts atbalsta jautājumiem, vides tiesībām, tirdzniecības politiku, privilēģijām un imunitātēm, kā arī civildienestu. Savukārt C nodaļas specializācija ir institucionālās tiesības, transports, tiesību aktu saskaņošana, intelektuālais īpašums, ekonomiskā un monetārā politika, kā arī patērētāju aizsardzība. Papildu minētajam direkcijas sastāvā ir arī juridiskās informātikas nodaļa, kura atbild par iekšējām datubāzēm, no kurām savukārt tiek nodrošināti dati tādiem ārējiem meklēšanas rīkiem kā EUR-Lex un Curia.
Paplašinoties direkcijas funkcijām, laika gaitā pieaudzis ir arī direkcijā nodarbināto skaits – ja direkcijas pirmsākumos tajā strādāja 2 juristi, tad šobrīd direkcijā strādā ap 100 cilvēkiem, tostarp aptuveni 70 juristi, kuri principā pārstāv visu dalībvalstu tiesību sistēmas. Nelielas valstis kā Latviju parasti pārstāv viens jurists, kurš ieguvis juridisko izglītību attiecīgajā valstī, lielākas valstis – vairāki juristi. Gan profesionālā ziņā, gan cilvēciski tā ir unikāla pieredze strādāt plecu pie pleca ar juristiem no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm un, neraugoties uz atšķirībām nacionālā līmenī, atrast kopēju valodu gan attiecībā uz tiesību jautājumiem, gan savstarpējā saskarsmē.
Veicot uzdevumus, kas skar prejudiciālos jautājumus, salīdzinošo tiesību pētījumus vai valsts tiesu prakses monitoringu, attiecīgās valsts jurists strādā ar tiesību jautājumiem jebkurā tiesību nozarē. Savukārt attiecībā uz uzdevumiem, kas skar Eiropas Savienības tiesības, viņš specializējas vienā vai vairākās jomās, kas atbilst viņa nodaļas specializācijai.
Gandrīz katras direkcijas funkcijas veikšanu reglamentē detalizētas vadlīnijas, un pirms attiecīgā uzdevuma uzsākšanas direkcija nodrošina apmācības, kuras vada pieredzējuši kolēģi. Darbs direkcijā notiek franču valodā.
2. Lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu sākotnējā analīze
Viens no direkcijas juristu galvenajiem pienākumiem ir veikt savas valsts tiesu atsūtīto lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu sākotnējo analīzi. Analizējot lūgumu, attiecīgās valsts jurists:
1) sagatavo īsu kopsavilkumu par strīdu pamatlietā, tiesisko regulējumu un izvirzītajiem tiesību jautājumiem;
2) izvērtē lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstību pieļaujamības priekšnoteikumiem;
3) nepieciešamības gadījumā paskaidro vai precizē lietas vai attiecīgās valsts tiesību sistēmas īpatnības;
4) pārbauda, vai prejudiciālā lieta būtu izskatāma paātrinātā vai steidzamā procedūrā;
5) atlasa atbilstošu Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.
Savā atskaitē īpaši vēlos pievērsties jautājumiem, kas skar lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieļaujamības pārbaudi, proti, Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punktam un 99. pantam, par kuriem Latvijā, šķiet, ir mazāk diskutēts. Jāpiebilst, ka, meklējot Eiropas Savienības Tiesas judikatūru saistībā ar minēto tiesību normu piemērošanu, vērā ņemams, ka gadījumā, ja lūgums neatbilst pieļaujamības priekšnoteikumiem, tiek pieņemts motivēts rīkojums, savukārt ne visi motivēti rīkojumi tiek tulkoti visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Tādēļ judikatūras atziņas saistībā ar minēto Tiesas Reglamenta normu piemērošanu ieteicams meklēt Tiesas darba valodā, proti, franču valodā.
Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punktu, ja Tiesas kompetencē acīmredzami nav izskatīt lietu vai ja pieteikums vai prasības pieteikums ir acīmredzami nepieņemams, Tiesa pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas, neveicot tālākas procesuālās darbības, jebkurā brīdī var lemt, izdodot motivētu rīkojumu. Savukārt atbilstoši Tiesas Reglamenta 99. pantam, ja uzdotais prejudiciālais jautājums ir identisks jautājumam, par kuru Tiesa jau ir sniegusi nolēmumu, ja atbilde uz šādu jautājumu skaidri izriet no judikatūras vai ja atbilde uz uzdoto prejudiciālo jautājumu nerada nekādas pamatotas šaubas, Tiesa pēc tiesneša referenta priekšlikuma un pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas jebkurā brīdī var lemt, izdodot motivētu rīkojumu. Līdzīgs regulējums iekļauts arī Vispārējās tiesas Reglamentā, jo kopš 2024. gada 1. oktobra lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu lietās, kas saistītas ar pievienotās vērtības nodokli, siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, muitu, akcīzes nodokļiem vai preču tarifu klasifikāciju un atlīdzinājumu aviopasažieriem, izskata Vispārējā tiesa.
No Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkta izriet divi gadījumi, kas var būt pamatā lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu nepieļaujamībai: 1) Eiropas Savienības Tiesas kompetencē acīmredzami nav izskatīt lietu; 2) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir acīmredzami nepieņemams.
Kontekstā ar pirmo gadījumu – Eiropas Savienības Tiesas kompetence ir noteikta Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantā. Tajā norādīts, ka Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus par: a) Līgumu interpretāciju; b) Savienības iestāžu vai struktūru tiesību aktu spēkā esamību un interpretāciju. Līdz ar to nav pieļaujami lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu, piemēram, par Eiropas Savienības primāro tiesību aktu spēkā esību, valsts tiesību aktu spēkā esību vai interpretāciju vai arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas interpretāciju gadījumā, ja attiecīgā tiesiskā situācija neietilpst Eiropas Savienības tiesību piemērošanas jomā.
Otrs Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punktā norādītais gadījums savukārt vērtējams kontekstā ar šā paša reglamenta 94. pantu. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, kas tagad ir atspoguļota Tiesas Reglamenta 94. panta a) un b) punktā, nepieciešamība sniegt valsts tiesai noderīgu Savienības tiesību interpretāciju prasa, lai valsts tiesa izklāstītu lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, uz kuriem attiecas tās uzdotie jautājumi, vai vismaz paskaidrotu šo jautājumu pamatā esošos faktu pieņēmumus. Turklāt, kā noteikts Tiesas Reglamenta 94. panta c) punktā, lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu jābūt ietvertam to iemeslu izklāstam, kas likuši iesniedzējtiesai šaubīties par noteiktu Savienības tiesību normu interpretāciju vai spēkā esību, kā arī saikni, ko tā konstatējusi starp šīm tiesību normām un pamatlietai piemērojamo valsts tiesisko regulējumu. Šīs prasības it īpaši ir spēkā tādās jomās, kurām ir raksturīgi sarežģīti faktiskie un tiesiskie apstākļi.
Piemēram, rīkojumā lietā „Sinda & V R” Eiropas Savienības Tiesa norādīja, ka valsts tiesai pašā lēmumā par prejudiciālu jautājumu uzdošanu skaidri jānorāda pamatlietas faktiskie apstākļi un tiesiskais regulējums un jāsniedz vismaz minimāls skaidrojums par iemesliem, kāpēc ir izvēlētas Savienības tiesību normas, kuru interpretāciju tā lūdz, kā arī par saikni, kuru tā ir konstatējusi starp šīm tiesību normām un izskatāmajai lietai piemērojamo valsts tiesisko regulējumu. Šajā ziņā Eiropas Savienības Tiesa uzsvēra, ka lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ietvertajai informācijai jāļauj, pirmkārt, Eiropas Savienības Tiesai sniegt lietderīgas atbildes uz valsts tiesas uzdotajiem jautājumiem un, otrkārt, dalībvalstu valdībām, kā arī citām ieinteresētajām personām izmantot tiesības iesniegt savus apsvērumus, kas tām ir piešķirtas ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 23. pantu. Saskaņā ar šo tiesību normu ieinteresētajām personām tiek paziņoti tikai lēmumi par prejudiciālu jautājumu uzdošanu. Šīs kumulatīvās prasības attiecībā uz lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu saturu ir noteiktas Tiesas Reglamenta 94. pantā, un, kā to norādījusi Eiropas Savienības Tiesa, iesniedzējtiesai Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantā paredzētās sadarbības ietvaros šīs prasības stingri jāievēro.
Savukārt kontekstā ar Tiesas Reglamenta 99. pantu, kā jau iepriekš minēts, ir būtiski pārliecināties par to, vai 1) uzdotais prejudiciālais jautājums ir identisks jautājumam, par kuru Tiesa jau ir sniegusi nolēmumu; 2) atbilde uz šādu jautājumu skaidri izriet no judikatūras; 3) atbilde uz uzdoto prejudiciālo jautājumu nerada nekādas pamatotas šaubas.
Kā piemēru pirmajam no minētajiem gadījumiem var minēt rīkojumu lietā „SINHRON INVEST". Eiropas Savienības Tiesa tajā piemēroja Tiesas Reglamenta 99. pantu, secinot, ka, lai gan pastāv dažas nelielas redakcionālas atšķirības attiecībā uz pamatlietu, šajā lietā uzdotie jautājumi ir identiski jautājumiem, par kuriem Tiesa jau ir izspriedusi lietā „DELTA STROY 2003".
Otrais Tiesas Reglamenta 99. pantā norādītais gadījums, proti, ka atbilde uz jautājumu skaidri izriet no judikatūras, ir saistīts ar tā dēvēto acte éclairé doktrīnu. Piemēram, rīkojumā lietā „Unitatea Administrativ Teritorială Judeţul Braşov” Eiropas Savienības Tiesa piemēroja Tiesas Reglamenta 99. pantu, jo secināja, ka, neraugoties uz iesniedzējtiesas šaubām, tās lūgto Savienības tiesību interpretāciju var skaidri izsecināt no spriedumiem divās citās lietās. Eiropas Savienības Tiesa šajā lietā arī atgādināja, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantā paredzētā tiesu iestāžu sadarbība ir balstīta uz skaidru funkciju nošķiršanu starp Eiropas Savienības Tiesu un valstu tiesām. No vienas puses, Eiropas Savienības Tiesai nav tiesību piemērot Savienības tiesību normas konkrētajā lietā, bet gan tikai lemt par līgumu un Savienības iestāžu, struktūru vai aģentūru pieņemto aktu interpretāciju. No otras puses, saskaņā ar Ieteikumu valstu tiesām par prejudiciālā nolēmuma tiesvedības ierosināšanu 11. punktu valsts tiesām tajās izskatāmajās lietās jāizdara konkrēti secinājumi no Eiropas Savienības Tiesas sniegtajiem interpretācijas elementiem.
Visbeidzot, trešais Tiesas Reglamenta 99. pantā minētais gadījums, ka atbilde uz uzdoto prejudiciālo jautājumu nerada nekādas pamatotas šaubas, ir saistīts ar tā dēvēto acte clair doktrīnu. Kā ilustrācija šim gadījumam var kalpot, piemēram, Eiropas Savienības Tiesas rīkojums lietā „Compania Naţională de Transporturi Aeriene Tarom”. No šīs un arī citām lietām izriet, ka, pārbaudot to, vai atbilde uz prejudiciālo jautājumu nerada nekādas pamatotas šaubas, tiesai jāpārliecinās par attiecīgās Eiropas Savienības tiesību normas tulkojumu dažādās valodās. Šajā ziņā formulējums, kas izmantots kādā no Savienības tiesību normas valodu versijām, nevar kalpot par vienīgo pamatu šīs tiesību normas interpretācijai un tam nevar piešķirt prioritāti salīdzinājumā ar citu valodu versijām. Proti, Savienības tiesību normas jāinterpretē un jāpiemēro vienādi, ņemot vērā to versijas visās Savienības valodās. Ja rodas atšķirības starp Savienības tiesību akta teksta dažādām valodu versijām, attiecīgā norma jāinterpretē saskaņā ar tā tiesību akta kopējo sistēmu un mērķi, kura elements tas ir.
Visi minētie gadījumi nošķirami no situācijas, kurā lūgums sniegt prejudiciālu jautājumu var būt īpaši lietderīgs, proti, ja rodas jauns interpretācijas jautājums, kas no vispārējo interešu viedokļa ir svarīgs vienveidīgai Savienības tiesību piemērošanai, vai ja šķiet, ka pastāvošā judikatūra nav piemērojama atšķirīgiem faktiskajiem apstākļiem.
Savukārt attiecībā uz lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu formu būtu ieteicams ņemt vērā Ieteikumos valstu tiesām par prejudiciālā nolēmuma tiesvedības ierosināšanu norādīto, ka lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu jābūt vienkāršam, skaidram un precīzam, bez liekiem elementiem, un, ieteicams, nepārsniedzot 10 lappuses. Garākiem lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu parasti tiek sagatavots kopsavilkums, kas tiek tulkots visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Ņemot vērā to, ka valsts tiesa, kura uzdod prejudiciālos jautājumus, vislabāk pārzina pamatlietu un kontekstu, kas var būt būtisks, atbildot uz prejudiciālajiem jautājumiem, šķiet, būtu ieteicamāk, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu jau sākotnēji iekļautos ieteikumos minētajā apjomā.
Pirms lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniegšanas, ja tiesā ir tāds amats, būtu lietderīgi, ja lūgumu varētu pārlasīt valodnieks. Domāju, ne viens vien no mums, kurš ikdienā raksta juridiskus tekstus, ir saskāries ar situāciju, ka esam tik daudz par attiecīgo juridisko jautājumu domājuši, ka vairs nepamanām pārrakstīšanās vai citas tml. kļūdas. Tādēļ ir vērtīgi, ja kāds kolēģis var pārlasīt tekstu, tostarp pārbaudīt tiesību aktu nosaukumus, datumus, numurus, hipersaites utt. Minētais ir būtiski, jo tāds, kāds šis lūgums tiek saņemts Eiropas Savienības Tiesā, tas arī tiek tulkots visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās un nosūtīts pārējām dalībvalstīm apsvērumu sniegšanai.
Apkopojot – pirms vērsties Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālajiem jautājumiem, valsts tiesai jāveic ievērojams sagatavošanās darbs, tostarp pārbaudot to, vai ir ievēroti visi iepriekš minētie pieļaujamības priekšnoteikumi. Vienlaikus tā ir gan iespēja, gan pienākums piedalīties Eiropas Savienības tiesību attīstībā, un, manā ieskatā, Latvijas tiesas to dara godam.
3. Salīdzinošo tiesību pētījumu veikšana
Kā jau iepriekš norādīts, direkcijas kompetencē ir arī salīdzinošo tiesību pētījumu veikšana.
Eiropas Savienības tiesību interpretācijā salīdzinošo tiesību metode un teleoloģiskā interpretācija ir cieši saistītas. Kā to norādījis Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētājs Kūns Lēnartss (Koen Lenaerts), lai noteiktu dažādās interpretācijas iespējas, kas pieejamas valstu tiesību sistēmās, Eiropas Savienības Tiesa vispirms izmanto salīdzinošo tiesību metodi, lai tās identificētu, savukārt pēc tam izvēlas iespēju, kas vislabāk atbilst Eiropas Savienības tiesību mērķu sasniegšanai. Salīdzinošo tiesību metodes izmantošana Eiropas Savienības tiesību interpretācijā arī veicina Eiropas Savienības tiesību aktu dinamisku interpretāciju, proti, ja sabiedrības pārmaiņas rada lielu konverģenci dalībvalstu tiesību aktos, šī metode ļauj Eiropas Savienības tiesiskajai kārtībai pielāgoties šīm pārmaiņām, tādējādi saskaņojot Savienības tiesisko kultūru ar dalībvalstu tiesisko kultūru.
Tādējādi salīdzinošo tiesību izpētei ir nozīmīga loma Eiropas Savienības tiesību interpretācijā, un tā ir atšķirīga no lomas, kāda salīdzinošajām tiesībām ir valsts tiesās. Ja valsts tiesām nav strukturālas nepieciešamības pēc salīdzinošo tiesību izpētes un valsts tiesneši citām tiesību sistēmām galvenokārt pievēršas, lai apstiprinātu interpretāciju jaunu tiesību aktu vai tiesu prakses gadījumā ar mērķi iegūt elementus no ārvalstu tiesību un tiesu pieredzes, tad Eiropas Savienības Tiesas perspektīva ir atšķirīga, jo tā balstās dalībvalstu vērtību un konstitucionālo tradīciju kopumā, kas jāizvērtē, ņemot vērā Eiropas Savienības tiesību principus.
Tā kā direkcijā strādā juristi, kuri principā pārstāv visu dalībvalstu tiesību sistēmas (ir ieguvuši juridisko izglītību attiecīgajā dalībvalstī), direkcija ir piemērota salīdzinošo pētījumu veikšanai. Proti, katras dalībvalsts tiesību sistēmai direkcija ir kā „atsauces punkts” vai „kontaktpunkts”, kas garantē pilnīgu dalībvalstu tiesību sistēmu pārklājumu.
Salīdzinošo tiesību pētījums jeb izpētes pārskats (Notes de recherche, Research notes) tiek sagatavots pēc Eiropas Savienības Tiesas vai Vispārējās tiesas lūguma saistībā ar tās izskatīšanā esošo lietu. Atkarībā no lietas, kurā salīdzinošo tiesību pētījums tiek veikts, tas var attiekties uz vienu vai vairākiem jautājumiem vai tēmām. Salīdzinošo tiesību pētījums parasti tiek veikts par 10 līdz 15 dalībvalstu tiesību sistēmām, analizējot, kā attiecīgie jautājumi vai tēmas reglamentētas šajās tiesību sistēmās.
Pārskatu par pētāmo tiesību jautājumu attiecīgās dalībvalsts tiesību sistēmā veic direkcijas jurists, kurš ir ieguvis juridisko izglītību attiecīgajā tiesību sistēmā. Pēc nacionālo ziņojumu sagatavošanas pētījuma koordinators, kas arī ir direkcijas jurists, izstrādā salīdzinošo pētījumu pārskatu jeb tā dēvēto sintēzi. Sagatavotais salīdzinošo tiesību pētījums tiek izsūtīts Tiesas locekļiem un pievienots lietas materiāliem. Salīdzinošo tiesību pētījumi tiek sagatavoti franču valodā.
Atsevišķi salīdzinošo tiesību pētījumi 6 mēnešus pēc sprieduma pieņemšanas ir pieejami sabiedrībai Curia tīmekļvietnē. Parasti tie ir pieejami gan franču, gan angļu valodā. Pēdējos gados publicēti tādi salīdzinošo tiesību pētījumi, kas var interesēt arī dalībvalstu tiesas, kā, piemēram, Savienības vispārējie tiesību principi (2025), Juridiskie asistenti starptautiskās un valstu tiesās, kas ir salīdzināmas ar Eiropas Savienības Vispārējo tiesu (2024), Dalībvalstu augstāko tiesu iekšējie mehānismi, lai nodrošinātu tiesu prakses vienotību (2023) un citi.
4. Eiropas Savienības Tiesas judikatūras analīze
Eiropas Savienības Tiesas judikatūras analīze direkcijas izveides pirmsākumos bija direkcijas pirmā funkcija, un tā joprojām ir viena no direkcijas galvenajām funkcijām. Judikatūras analīze rezultējas dažādos formātos: nolēmumu indeksācijā (atslēgvārdu virkņu veidošanā) un to rezumējumos, judikatūras ikmēneša biļetenos, gada nozīmīgāko nolēmumu izlasē, kā arī judikatūras tematiskajos pārskatos. Viss minētais ir vērtīgs resurss ne tikai Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas darbā, bet arī valsts tiesu darbā.
Iespējams, nacionālajā līmenī līdz galam nenovērtēts ir ieguvums, ko valsts tiesas un juridiskās profesijas pārstāvji kopumā var gūt no Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas nolēmumu indeksācijas, ko veic direkcija. Katru nolēmumu, kas publicēts Judikatūras krājumā (Le recueil de la jurisprudence, European Court Reports), analizē direkcijas jurists, kurš ir specializējies attiecīgajā tiesību nozarē. Šīs analīzes mērķis ir izcelt galvenos tiesību jautājumus, izmantojot vienu vai vairākas atslēgvārdu virknes, kas sistemātiski atspoguļo to saturu. Šīs atslēgvārdu virknes kopā ar attiecīgā nolēmuma rezumējumu, kā arī atsevišķos gadījumos īsu konkrētās lietas faktisko apstākļu izklāstu tiek sistematizētas tā dēvētajā Judikatūras katalogā (Répertoire de jurisprudence, Case-law Digest). Tādējādi katrs kataloga ieraksts aptver nolēmuma atslēgvārdu virkni un rezumējumu, kuros lakoniski atreferēta attiecīgā nolēmuma būtība.
Laikā no 1954. līdz 2009. gadam Judikatūras katalogs bija iedalīts astoņās iedaļās. Savukārt 2010. gadā, kad stājās spēkā Lisabonas līgums, tika ieviests jauns klasifikators ar deviņām iedaļām. Katrā iedaļā ir vairākas nodaļas un apakšnodaļas, kopā vairāk nekā 1500 klasifikācijas pozīciju. Katrā klasifikatora iedaļā ikviens ieraksts iekļauts hronoloģiskā secībā atbilstoši nolēmuma datumam. Lai izvairītos no pārklāšanās, ja jauna nolēmuma atslēgvārdu virkne vai rezumējums ir identisks jau esošam ierakstam, tiek pievienota vienīgi atsauce uz jauno nolēmumu un attiecīgajiem tā punktiem. Tādējādi Judikatūras katalogā iespējams ātri gūt priekšstatu par būtiskākajām judikatūras atziņām attiecīgajā tēmā vai apakštēmā. Jāpiebilst, ka meklēšana pēc atslēgvārdiem var atvieglot arī judikatūras meklēšanu Judikatūras datubāzē (Base de données des affaires, Case-law database). Katalogs tiek atjaunināts katru nedēļu, taču pieejams vienīgi franču valodā, kas visdrīzāk kavē tā izmantošanu valstīs, kurās franču valoda nav populāra, tostarp Latvijā.
Judikatūras ikmēneša biļeteni (Bulletin mensuel de jurisprudence, Monthly Case-law Digest) tiek izdoti kopš 2021. gada janvāra. Tajos apkopoti nozīmīgāko Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas nolēmumu rezumējumi. Tie sagrupēti atbilstoši tēmai, tādējādi atvieglojot attiecīgo tēmu aplūkojošās judikatūras atrašanu. Biļeteni pieejami angļu un franču valodā.
Gada nozīmīgāko nolēmumu izlase (Sélection annuelle des grands arrêts, Yearly Selection of Major Judgments) dod priekšstatu par Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas judikatūras aktualitātēm attiecīgajā gadā. Izlasē apkopoti attiecīgā gada svarīgākie nolēmumi. Izlasē iekļaujamie nolēmumi tiek izraudzīti, ņemot vērā to nozīmīgumu, tajos aplūkotās tēmas, sabiedrības interesi par tiem, kā arī tajos aplūkoto jautājumu novitāti. Nolēmumi strukturēti pēc tēmas atbilstoši sistēmai, kuras pamatā ir Eiropas Savienības Līgumu struktūra. Izlase pieejama visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās.
Visbeidzot direkcijas juristi sagatavo arī tā saucamos tematiskos pārskatus (Fiches thématiques, Fact sheets). Tajos sniegts sistemātisks pārskats par nozīmīgākajiem Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas nolēmumiem par konkrētu tēmu. Pārskati pieejami dažādās tiesību nozarēs. Daži tematiskie pārskati, kas varētu būt interesanti neatkarīgi no specializācijas, ir: Tiesu neatkarība (2024); Eiropas Savienības Pamattiesību hartas piemērošanas jomas (2021); Steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība un paātrinātā tiesvedība (2019). Sagatavošanā ir vairāki jauni tematiskie pārskati, tādēļ ir vērts ik pa laikam ieskatīties attiecīgajā Curia tīmekļvietnes sadaļā. Tematiskie pārskati pieejami visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās.
5. Valstu tiesu prakses monitorings
Līdztekus minētajam direkcijas juristi veic dalībvalstu tiesu nolēmumu, kuros piemērotas Eiropas Savienības tiesības, monitoringu. Konspektīvi lietu pārskati par svarīgākajām judikatūras aktualitātēm tiek regulāri apkopoti un publicēti tā dēvētajos Flash News.
Flash News Suivi des décisions préjudicielles tiek apkopoti konspektīvi kopsavilkumi nozīmīgākajiem dalībvalsts tiesu nolēmumiem, kurus valsts tiesas pieņēmušas pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma prejudiciālā nolēmuma lietā.
Savukārt Flash News Décisions nationales d’intérêt pour l’Union tiek publicēti citi dalībvalstu tiesu, īpaši augstāko un konstitucionālo tiesu, nolēmumu, kas ir būtiski Eiropas Savienības tiesību kontekstā, kopsavilkumi. Šīs ir lietas, kurās valsts tiesa ir piemērojusi Eiropas Savienības tiesības, taču, ņemot vērā acte clair doktrīnu, nav vērsusies Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālajiem jautājumiem. Šā monitoringa mērķis ir regulāri informēt ne tikai Eiropas Savienības Tiesu un Vispārējo tiesu, bet arī sabiedrību par valstu tiesu prakses attīstību Eiropas Savienības tiesību piemērošanā.
Viens no maniem uzdevumiem direkcijā ir atlasīt Latvijas Augstākās tiesas un Satversmes tiesas pieņemtos nolēmumus Flash News vajadzībām, tādējādi popularizējot Latvijas tiesu devumu Eiropas Savienības tiesību attīstībā. Šajā ziņā vēlos uzteikt gan Augstākās tiesas, gan Satversmes tiesas tīmekļvietni, kurās ļoti ērti atrodama aktuālā judikatūra.
Flash News ir pieejami franču un angļu valodā.
Noslēgumā
Apkopojot darbā direkcijā pirmajā pusgadā gūto pieredzi, tā ir devusi labāku izpratni par to, kā valsts tiesas savā darbā var gūt labumu no darba, ko veic direkcija. Direkcijā saņemtā formācija saistībā ar prejudiciālo jautājumu sākotnējo analīzi, kā arī praktiskā pieredze, strādājot ar prejudiciālajiem jautājumiem no Latvijas tiesām, ir devusi jaunu skatījumu par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu saturu un formu. Tāpat esmu ieguvusi vērtīgu pieredzi par to, kā mērķtiecīgāk atlasīt Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas judikatūru dažādos meklēšanas rīkos. Visbeidzot ne mazāk bagātinoša ir pieredze strādāt un veidot personīgus kontaktus multikulturālā kolektīvā, kuru veido juristi no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
QR
