SENĀTA CIVILLIETU DEPARTAMENTA
2025. gada 17. decembra
SPRIEDUMS
Lieta Nr. SKC-202/2025
Dāvinājuma priekšmets, uz kuru kreditors var vērst piedziņu Civillikuma 1927. panta kārtībā, un kapitālsabiedrības valdes locekļa amata pienākumu pildīšana bez atlīdzības
Civillikuma 1927. pants piemērojams tikai gadījumos, kad ir konstatējams tagadējās mantas dāvinājums. Turklāt atšķirībā no Civillikuma 1912. panta, kuram atbilstoši dāvinājuma priekšmets var būt mantiska vērtība, Civillikuma 1927. pants attiecas tikai uz mantu (ķermeniskām un bezķermeniskām lietām).
Darbs un pakalpojums, tostarp kapitālsabiedrības valdes locekļa pienākumu pildīšana bez atlīdzības (atlīdzība nav bijusi noteikta), neatbilst ķermeniskas vai bezķermeniskas lietas jēdzienam, neietilpst mantas sastāvā un nav tāds dāvinājuma priekšmets, par kuru kreditors var celt prasību saskaņā ar Civillikuma 1927. panta otro teikumu, t. i., uz to nevar vērst piedziņu minētās normas kārtībā.
Savukārt tad, ja valdes loceklis ir atteicies no pastāvoša prasījuma par noteiktas un nopelnītas konkrētas atlīdzības samaksu par valdes locekļa pienākumu pildīšanu attiecīgā laika posmā (atlīdzība ir bijusi noteikta), valdes locekļa prasījuma tiesības pret kapitālsabiedrību uz atlīdzību par valdes locekļa pienākuma pildīšanu ietilpst mantā un var būt dāvinājuma priekšmets, uz kuru kreditors drīkst vērst piedziņu Civillikuma 1927. panta kārtībā. Atbilstoši vispārīgajam principam (Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa) minēto apstākļu (ka atlīdzība bijusi noteikta un ka valdes loceklis no tās atteicies) pierādīšanas nasta ir prasītājam (kreditoram) (Judikatūras maiņa).
Actio pauliana jeb prasības atzīt par spēkā neesošu darījumu, kas noslēgts kreditoram par ļaunu, nošķiršana no Civillikuma 1927. pantā paredzētās kreditora prasības vērst piedziņu uz parādnieka atdāvināto mantu
Actio pauliana jeb kreditora prasībai atzīt par spēkā neesošu darījumu, kas noslēgts kreditoram par ļaunu, ir būtisks dāvinātāja ļauns nolūks kaitēt kreditoram un apdāvinātā zināšana par iepriekšminēto nolūku, kuri atsevišķos gadījumos ir prezumējami. Turpretim Civillikuma 1927. panta piemērošanā šiem diviem apstākļiem nav nozīmes, proti, kreditora prasībā vērst piedziņu uz mantu, kuru viņa parādnieks atdāvinājis citai personai laikā, kad parādniekam bijis parāds pret kreditoru, ko parādnieks nespēj samaksāt.
Atlīdzības noteikšana par valdes locekļa pienākumu pildīšanu
Valdes locekļa un kapitālsabiedrības attiecības pēc būtības ir pilnvarojuma tiesiskās attiecības, kas var būt gan atlīdzības, gan bezatlīdzības tiesiskās attiecības, t. i., atlīdzība nav valdes locekļa un kapitālsabiedrības tiesisko attiecību spēkā esības priekšnoteikums.
Komerclikuma 221. panta astotā daļa nepiešķir valdes loceklim subjektīvās tiesības prasīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību konkrētu atlīdzību par valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu, bet gan paredz tiesības, ievērojot likumā minētos kritērijus, sabiedrības padomei vai dalībniekiem noteikt vai nenoteikt atlīdzību. Ja sabiedrības padome vai dalībnieki nav noteikuši valdes loceklim atlīdzību, nevar uzskatīt, ka valdes loceklim ir radušās īstenojamas prasījuma tiesības uz atlīdzību vai tās noteikšanu.
SENĀTA ADMINISTRATĪVO LIETU DEPARTAMENTA
2025. gada 27. oktobra
SPRIEDUMS
Lieta Nr. SKA-50/2025
Komercreģistrā reģistrētas aizlieguma atzīmes ietekme uz dalībnieku reģistra izmaiņu reģistrēšanu
Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14. panta pirmās daļas 6. punkts interpretējams tādējādi, ka dalībnieka izslēgšanas prasībā piemērotais prasības nodrošinājuma līdzeklis, ar kuru atbildētājam aizliegts atsavināt un ieķīlāt savas kapitāla daļas, prasības apmierināšanas gadījumā nav uzskatāms par tiesisku šķērsli pievienot sabiedrības reģistrācijas lietai kapitālsabiedrības dalībnieku reģistra nodalījumu, kurā atspoguļota kapitāla daļu pāreja, pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas spriedumu par atbildētāja izslēgšanu no sabiedrības un viņa daļu pāreju sabiedrībai.
Sabiedrībai, kuras labā noteikts prasības nodrošināšanas līdzeklis, ir tiesības reģistrēt izmaiņas dalībnieku reģistrā, pamatojoties uz spēkā stājušos spriedumu par dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības. Līdz ar minēto izmaiņu reģistrāciju iepriekš reģistrētā aizlieguma atzīme zaudē nozīmi (JUDIKATŪRAS MAIŅA).
SENĀTA KRIMINĀLLIETU DEPARTAMENTA
2025. gada [..]
LĒMUMS
Lieta SKK-[H]/2025
Videoieraksta, kurā izmeklēšanas darbība fiksēta daļēji, kā pierādījuma pieļaujamība
Kriminālprocesa likuma 143. panta otrajā daļā noteiktais, ka nav pieļaujams daļējs ieraksts, saprotams vienīgi kā procesuāls aizliegums izmeklēšanas darbības veicējam veikt daļēju ierakstu. Līdz ar to daļējs ieraksts pats par sevi nav uzskatāms par nepieļaujamu pierādījumu Kriminālprocesa 130. panta otrās daļas 3. punkta izpratnē. Tiesa šāda ieraksta vērtējumā ņem vērā ne tikai tā nepilnīgumu, bet arī fiksēto ziņu par faktiem iegūšanas apstākļus un ticamības pakāpi. (JUDIKATŪRAS MAIŅA)
Secinājums par fotoattēla varbūtēju pornogrāfisku saturu neatbilst apstākļiem (ziņām par faktiem), kas konstatēti ārpus saprātīgām šaubām
Notiesājošu spriedumu var pamatot tikai ar tādiem apstākļiem (ziņām par faktiem), kas konstatēti ārpus saprātīgām šaubām. Lai arī lietās par noziedzīgiem nodarījumiem pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību netiešs pierādījums var būt pie apsūdzētā konstatēti bērnu pornogrāfiju saturoši attēli, pamatojot apsūdzētā vainīgumu ar fotoattēlu pirmšķietami pornogrāfisku saturu, proti, ar iespējamu faktu, tiek pieļauts Kriminālprocesa likuma 19. panta trešajā daļā nostiprinātā kriminālprocesa pamatprincipa pārkāpums.
Vienas personas liecība kā izšķirošais pierādījums lietā
Fakts, ka izšķirošais pierādījums lietā ir vienas personas liecība, pats par sevi neierobežo tiesu taisīt notiesājošu spriedumu, ja aizstāvībai tiek efektīvi nodrošinātas tās tiesības apšaubīt šīs liecības, un tiesa ir vispusīgi izvērtējusi to ticamību.
QR
