Par Senāta Civillietu departamenta darbu 2025.gadā

SENĀTA CIVILLIETU DEPARTAMENTS
Civillietu departamenta priekšsēdētājs Normunds SALENIEKS
Departamenta senatori 2025. gadā: Kaspars BALODIS, Dzintra BALTA, Intars BISTERS, Ināra GARDA,
Inese GRAUDA, Erlens KALNIŅŠ, Ļubova KUŠNIRE (līdz 15.04.), Aldis LAVIŅŠ, Valerijs MAKSIMOVS,
Sanita OSIPOVA, Zane PĒTERSONE, Marika SENKĀNE, Gvido UNGURS (no 03.02.), Kristīne ZĪLE

1. Aktualitātes departamenta darbā

2025. gadā Civillietu departaments turpināja strādāt mainīgā senatoru sastāvā, vienlaikus saglabājot mērķi nodrošināt lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos un vienotu tiesu praksi. Uzsvars departamenta darbā ir uz stabilas, pārliecinoši pamatotas judikatūras veidošanu.

Pārskata gadā departamentā saņemtas 780 un izskatītas 745 lietas, sasniedzot lietu izskatīšanas koeficientu 95%. Attiecīgi konstatējams neliels lietu atlikuma palielinājums no 259 lietām 2025. gada sākumā līdz 294 lietām gada beigās. Salīdzinoši stabili neliels ir to lietu skaits, kas departamentā nav izskatītas ilgstoši, proti, līdzīgi kā pirms gada, kad izskatīšanā bija viena lieta, kas bija saņemta 2021. gadā, šobrīd departamentā izskatīšanā ir viena lieta, kas saņemta 2022. gadā. Konkrētajā lietā tiesvedība uz nepilniem diviem gadiem bija apturēta saistībā ar departamenta senatoru kolēģijas vēršanos Eiropas Savienības Tiesā prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai. Lielāko daļu jeb 80% no 2025. gadā neizskatītajām lietām veido lietas, kas saņemtas šajā gadā.

Viens departamenta senators gadā izskatīja vidēji 53 lietas. Tas ir vērtējams kā optimāls senatora noslodzes rādītājs. Jāņem arī vērā, ka aprīlī darbu departamentā beidza viena senatore, dodoties pelnītā atpūtā. Turklāt viņas amata vieta no Civillietu departamenta uz laiku tika pārdalīta Krimināllietu departamentam. Vienlaikus 2025. gada pirmajā pusgadā darbu departamentā uzsāka viens senators. Jauna senatora iesaiste departamenta darbā prasa laiku, lai pilnvērtīgi pārņemtu lietu plūsmu.

Pārskata gadā departamenta darbu ietekmēja arī salīdzinoši lielais paplašinātā senatoru sastāvā izskatāmo lietu skaits. Kopumā 2025. gadā izskatīšanā bija deviņas šādas lietas, no kurām divās jau taisīti nolēmumi, bet vairāku lietu izskatīšana noslēgsies tuvākajā laikā. Vienā no lietām senatori konstatēja sistēmisku nepilnību civilprocesuālajā regulējumā un ar blakus lēmumu vērsa uz to Tieslietu ministrijas uzmanību. Jautājuma risināšana iekļauta atbildīgās darba grupas šogad izskatāmo jautājumu plānā. Saistībā ar lietu izskatīšanu paplašinātā senatoru sastāvā turpināts pilnveidot organizatoriskos procesus, īpašu uzmanību pievēršot lietas izskatīšanas progresa kontrolei un viegli uztveramai, tostarp grafiskā formā, tā atspoguļošanai ikvienam tiesas sastāva senatoram. Tomēr nenoliedzami, ka galvenais šo lietu izskatīšanas izaicinājums ir saistīts ar būtisku vai pat fundamentālu tiesību jautājumu risināšanu, kas prasa gan to padziļinātu izpēti doktrinālā un tiesību salīdzinošā aspektā, gan atbilstošu padziļinātu tiesas sastāva diskusiju.

Neraugoties uz minētajiem apstākļiem, departaments pagājušajā gadā ir pat nedaudz samazinājis lietu vidējo izskatīšanas termiņu, proti, no 4,5 mēnešiem 2024. gadā uz 4,3 mēnešiem 2025. gadā. Kasācijas tiesvedībā lietu vidējais izskatīšanas termiņš samazināts no 5,4 mēnešiem 2024. gadā uz 4,8 mēnešiem pārskata gadā. Nemainīgi augsta prioritāte lietu izskatīšanas termiņu jautājumā Civillietu departamentam ir iespējami ātri izlemt, vai atsakāma kasācijas tiesvedības ierosināšana. Arī šo termiņu pārskata gadā ir izdevies nedaudz samazināt, proti, no vidēji 3,2 mēnešiem 2024. gadā uz vidēji 3 mēnešiem 2025. gadā. Ievērojot procesuālo regulējumu un objektīvi nepieciešamo laiku lietas un tajā risināmo tiesību jautājumu izpētei, šo termiņu nav plānots vēl vairāk būtiski samazināt. Jau šobrīd departamenta nodrošinātie termiņi, kuros tiek izlemts par atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību, liedz sprieduma pārsūdzēšanu kasācijas kārtībā izmantot, lai ievērojami novilcinātu lietas izskatīšanu un nepamatoti kavētu apelācijas instances tiesas sprieduma stāšanos spēkā.

Arī blakus sūdzību tiesvedībās lēmumi par atteikumu ierosināt attiecīgo tiesvedību tiek pieņemti salīdzinoši ātri – vidēji 1,3 mēnešu laikā, kas ir par dažām dienām ātrāk, nekā vidēji šis jautājums tika izlemts 2024. gadā. Tāpat vidējie blakus sūdzību izskatīšanas termiņi ir stabili zemi – pārskata gadā blakus sūdzības tika izskatītas vidēji 2 mēnešu laikā.

Stabili departamenta darba efektivitātes rādītāji konstatējami, apskatot arī kasācijas tiesvedību iznākumus. Tikai sešās lietās, kurās ierosināta kasācijas tiesvedība, pārsūdzētais spriedums tika atstāts negrozīts. Tas apliecina, ka praksē efektīvi darbojas departamenta pieeja, lielu uzsvaru liekot uz lietas un tajā risināmo tiesību jautājumu izpēti, pirms senatori izlemj, vai ierosināma kasācijas tiesvedība. Uzsverams, ka visi seši Senāta spriedumi, ar kuriem apgabaltiesu spriedumi pārskata gadā tika atstāti negrozīti, iekļauti Senāta judikatūras nolēmumu arhīvā, turklāt pieci – ar judikatūras tēzēm. Tas nozīmē, ka visos gadījumos kasācijas tiesvedība ierosināta, jo lietai ir bijusi nozīme vienotas tiesu prakses veidošanai vai tiesību tālākveidošanai. Tādējādi departamenta prakse efektīvi nodrošina, ka kasācijas tiesvedība tiek ierosināta mērķtiecīgi – tur, kur Senāta nolēmums sniedz pievienoto vērtību vienotas tiesu prakses nodrošināšanā.

Pievēršoties vairāk organizatoriskiem pasākumiem, minams, ka, lai nodrošinātu vienotu Civillietu departamenta praksi un uzlabotu tā nolēmumu kvalitāti, pārskata gadā tika stiprināta departamenta zinātniski analītisko padomnieku specializācija. Tika noteikta katra padomnieka specializācija, proti, lietu kategorijas, kurās padomnieki ne vien sniedz atbalstu senatoriem konkrētu nolēmumu izstrādē, bet arī sistēmiski pārrauga judikatūras attīstību un līdzdarbojas tiesu dialoga veidošanā. 2026. gadā plānojam vēl vairāk uzlabot šīs specializācijas praktisku izmantošanu departamentā vienotas tiesu prakses nodrošināšanā, it īpaši veidojot ciešāku sadarbību starp senatoru palīgiem un departamenta padomniekiem.

Pārskata gada noslēgumā sadarbībā ar Augstākās tiesas mākslīgā intelekta projektu vadītāju tika pilnveidots senatoru slodzes pārvaldības elektroniskais rīks, lai nodrošinātu lietu izskatīšanas termiņu un senatoru slodzes vēl ērtāku un pārskatāmāku pārvaldību. 2026. gadā jau esam sākuši izmantot pilnveidoto elektronisko rīku. Tas ļauj ne vien pastāvīgi pārraudzīt Tieslietu padomes noteikto lietu izskatīšanas termiņu standartu ievērošanu, bet arī operatīvi ņemt vērā departamenta senatoru aktuālos noslodzes rādītājus lietu ikmēneša sadalē.

Departamenta pārstāvji arī aktīvi iesaistījušies Augstākās tiesas projektā, kurā paredzēts izveidot mākslīgā intelekta tehnoloģijā balstītu meklētāju, kas vēl efektīvāk varētu palīdzēt identificēt līdzīgas lietas un nodrošināt gan departamenta, gan visu Latvijas tiesu vienotu praksi civillietās. Jau šobrīd, ievērojot Augstākajā tiesā noteikto kārtību, departaments izmanto Senātam pieejamos mākslīgā intelekta rīkus gan svešvalodu tekstu tulkošanai, gan tiesību jautājumu izpētei – šie rīki noder turpmākās izpētes avotu apzināšanai un kā vēl viens tiesību jautājumu iespējamo risinājumu kritiskās analīzes resurss.    

Ievērojamu slodzi arī 2025. gadā radīja privātpersonu un valsts iestāžu ārpus civilprocesa iesniegto sūdzību izskatīšana, kas ir departamenta priekšsēdētāja kompetencē. Kopumā saņemtas 134 sūdzības, 15 no tām pilnībā vai kādā daļā pārsūtītas citu tiesu priekšsēdētājiem, bet piecas pārsūtītas tikai vai papildus arī Tiesnešu ētikas komisijai. Pamatojoties uz izskatītajām sūdzībām, ierosinātas trīs disciplinārlietas. Sūdzību pamatotības priekšizpēti galvenokārt veica departamenta konsultante, bet vairākos gadījumos – departamenta priekšsēdētāja palīgi. Jau iepriekšējā atskaites plēnumā norādīju, ka sūdzības kļūst arvien sarežģītākas, un attiecīgi to izvērtēšanai nepieciešams vairāk laika. Tas ir secināms arī par iepriekšējo gadu. Piemēram, viens no aktuālajiem izaicinājumiem ir jautājums par to, cik lielā mērā tiesvedības procesa likumīgas norises kontrolē var tikt izmantoti dati, kas par dažādām tiesas sastāva darbībām tiek uzkrāti tiesu izmantotajās informācijas sistēmās.

Departamenta senatoru kopsapulce

2025. gadā Civillietu departamenta kopsapulce nav pieņēmusi nevienu lēmumu likumā „Par tiesu varu” paredzētajā kārtībā, taču, pamatojoties uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja lēmumu sasaukt departamenta kopsapulci, ir sākts darbs, lai kopsapulce sniegtu skaidrojumu par pušu tiesībām iesniegt pierādījumus apelācijas instances tiesā. Šis jautājums ir vairākkārt aktualizēts tiesu dialoga ietvaros, un tas ir nozīmīgs tiesību uz taisnīgu tiesu praktiskai īstenošanai. Jautājuma priekšizpēte uzticēta diviem departamenta zinātniski analītiskajiem padomniekiem, bet kopsapulce paredzēta 2026. gada pirmajā pusē.

Tiesu dialogs – ar pirmās un otrās instances tiesām

Vienotas tiesu prakses nodrošināšanā nozīmīga loma ir efektīvam un abpusēji ieinteresētam Senāta dialogam ar pirmās un otrās instances tiesām. Tam ir arī būtiska nozīme judikatūras attīstīšanai, jo tiesu dialogā Senāts iegūst vērtīgu atgriezenisko saiti no tiesnešiem, kas izskata lietas pēc būtības. Saņemam informāciju gan par jautājumiem, kas vēl nav atrisināti ar Senāta spriedumiem, gan par sarežģījumiem, ar kuriem kolēģi saskaras judikatūras piemērošanā.

Tiesu dialogs ar pirmās un otrās instances tiesām tiek īstenots dažādos veidos. Viens no formātiem ir departamenta priekšsēdētāja tikšanās ar tiesu apgabalu pirmās un otrās instances tiesu tiesnešiem.

Pārskata gadā tikos ar Zemgales apgabala tiesu tiesnešiem, ar kuriem pārrunāti tādi jautājumi kā sarežģījumi, ar kuriem tiesneši saskaras, piemērojot saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, iespējas mazināt neviendabīgu tiesu praksi vienkāršotās procedūras lietās, pagaidu aizsardzības pret vardarbību negodprātīgas izmantošanas riski un jautājumi, kas saistīti ar pagaidu lēmumiem par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību. Tāpat pārrunājām iepriekš rakstiski iesūtītos jautājumus, kas pirms došanās uz tikšanos ar apgabala tiesu kolēģiem tika apspriesti arī departamenta senatoru kārtējās sapulcēs. Piemēram, Zemgales apgabala kolēģus interesēja jautājumi saistībā ar Senāta judikatūru ceļu servitūtu nodibināšanas lietās. Šo jautājumu papildu izpētē produktīva sadarbība bija arī ar Valsts zemes dienestu – identificējām Zemesgrāmatu likuma atsevišķu normu neviendabīgu izpratni un piemērošanu praksē. Tāpat ar kolēģiem pārrunājām laulāto kopīgās mantas un laulāto veiktu ieguldījumu noteikšanas problemātiku, kā arī aizgādības tiesību atņemšanas jautājumus.

2026. gadā jau ir ieplānotas šādas tikšanās ar Kurzemes un Zemgales apgabalu tiesu tiesnešiem, kā arī ar Rīgas apgabaltiesas tiesnešiem. Esam jau saņēmuši Kurzemes un Zemgales tiesnešu iesūtītos jautājumus un departamenta padomnieki ir uzsākuši tajos aktualizēto tiesību jautājumu priekšizpēti. Saņemts arī jautājums, kas saistīts ar neviendabīgu tiesu praksi vienkāršotās procedūras lietās un attiecas uz patērētāju tiesību aizsardzību. Tas norāda, ka šādas tikšanās ir izmantojamas arī kā rīks neviendabīgas tiesu prakses mazināšanai lietās, kuras parasti nenonāk Senātā.

Sadarbību starp Senāta Civillietu departamentu un pirmās un otrās instances tiesām veicina arī tiesnešu stažēšanās programma. Pārskata gada pirmajā pusē departamentā stažējās Ekonomisko lietu tiesas tiesnesis Aivars Latkovskis. Savukārt no 2025. gada 31. oktobra līdz 2026. gada 27. februārim departamentā stažējas Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Jana Peinberga.

2025. gada sākumā darbu uzsāka Tieslietu akadēmija, kas ir kļuvusi par nozīmīgu platformu domapmaiņai tiesu sistēmā. To it īpaši veicina akadēmijas uzsvars uz aktīvo mācīšanos, kur tradicionālais lekciju formāts tiek veiksmīgi bagātināts ar praktiskiem uzdevumiem un aktīvām lektoru un semināru dalībnieku diskusijām, kā arī jaunāko interaktīvās mācīšanās rīku izmantošanu. Būtisku ieguldījumu akadēmijas organizēto mācību īstenošanā pārskata gadā ir snieguši arī departamenta senatori un padomnieki, kuru vadītajās mācībās tiesneši un tiesu darbinieki tiek informēti par departamenta aktuālo judikatūru, tiek kopīgi analizētas judikatūras attīstības tendences un identificēti aktuālie tiesību jautājumi.

Tieslietu akadēmijā vairākus seminārus par mantojuma tiesību aktuālajiem jautājumiem administratīvo tiesu tiesnešu un vispārējās jurisdikcijas tiesnešu grupām ir vadījusi senatore Kristīne Zīle, pamata un padziļinātās mācības par mediāciju, kā arī mācības par to, kā kvalitatīvi sagatavot nolēmumus pirmās un apelācijas instances tiesās, vadījusi senatore Zane Pētersone. Zinātniski analītiskais padomnieks Rihards Gulbis Tieslietu akadēmijā atbilstoši savai specializācijai vadījis seminārus par goda un cieņas (reputācijas) civiltiesisko aizsardzība, par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām, kā arī semināru par Senāta aktuālo judikatūru Civilprocesa likuma piemērošanā.

2025. gadā sadarbībā ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju departamenta zinātniski analītiskie padomnieki Rihards Gulbis un Reinis Odiņš turpināja vadīt tiesnešiem un tiesnešu palīgiem civillietu iztiesāšanas metodoloģijas seminārus.

Atsevišķos gadījumos tika nodrošinātas mācības arī citām tiesu sistēmai piederīgām personām un citiem juridiskās profesijas pārstāvjiem. Senatore Zane Pētersone vadīja vairākas nodarbības maksātnespējas procesa administratoriem, advokātiem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem par aktuālo tiesu praksi civiltiesībās un civilprocesā. Viņa arī vadīja semināru advokātiem par to, kā civillietā sagatavojama kasācijas sūdzība. Savukārt senatore Kristīne Zīle zvērinātiem notāriem vadīja semināru par mantojuma tiesību aktualitātēm.

Arvien vairāk tiesu darbā ienāk mākslīgā intelekta rīki. Tādēļ atzīstami vērtējama Tieslietu akadēmijas iniciatīva veidot pašu tiesnešu un tiesu darbinieku pieredzes apmaiņu saistībā ar mākslīgā intelekta rīku lietošanu. Akadēmijas rīkotajos pasākumos ar savu pieredzi dalījās un mākslīgā intelekta rīku izmantošanas praktisko darbnīcu vadīja departamenta padomnieks Rihards Gulbis, kurš ar akadēmijas atbalstu dalījās ar savu pieredzi arī Vidzemes rajona tiesas tiesnešu kopsapulcē.

Esam arī informējuši Tiesu administrāciju par tām grūtībām, ar kurām saskaras pirmās un apelācijas instances tiesneši un tiesu darbinieki, apsverot ierobežojumus, kas jāņem vērā mākslīgā intelekta izmantošanas jomā tiesu sistēmā.

Arī šogad plānojam caur Tieslietu akadēmiju aktīvi informēt kolēģus par departamenta aktuālo judikatūru un pārspriest tiesību piemērošanas izaicinājumus, ar kuriem saskaras tiesneši, kuri izskata lietas pēc būtības. Šāds tiesu dialoga formāts ir efektīvs veids, kā sekmēt tiesu nolēmu kvalitātes uzlabošanu un vienotas tiesu prakses nodrošināšanu.

Tiesu dialogs – ar Satversmes tiesu

Tiesību sistēmas efektīvā funkcionēšanā liela nozīme ir Senāta un Satversmes tiesas dialogam.

Pārskata gadā Civillietu departaments vērsās Satversmes tiesā ar diviem pieteikumiem. Viens pieteikums iesniegts jautājumā par to, kā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem iepriekš tika noteikti daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iemītnieku maksājumi par ūdens patēriņa starpību gadījumos, kad kāds no dzīvokļu īpašniekiem savā dzīvokļa īpašumā nebija uzstādījis ūdens patēriņa skaitītāju. Ar līdzīgu pieteikumu Satversmes tiesā bija vērsusies arī Vidzemes apgabaltiesa. Departamenta senatoru kolēģija bija secinājusi, ka attiecīgā Ministru kabineta noteikumu norma nesamērīgi ierobežo dzīvokļu īpašnieku pamattiesības uz īpašumu un neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam. Satversmes tiesa, izskatot lietu, apstiprināja, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem. Jāatzīmē, ka arī 2024. gadā Satversmes tiesa pēc Senāta pieteikuma atzina par Satversmei neatbilstošu līdzīgu Ministru kabineta noteikumu normu, kas noteica ūdens patēriņa starpības samaksas pienākumu primāri dzīvokļu īpašniekiem, kuri nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vismaz trīs mēnešus pēc kārtas.

Otrajā gadījumā departamenta senatoru kolēģija vērsās ar pieteikumu Satversmes tiesā civillietā, kurā lūgts nostiprināt valsts īpašuma tiesību zemesgrāmatā uz bezmantinieku mantu – nekustamo īpašumu – un dzēst uz to nostiprinātos apgrūtinājumus. Pieteikums Satversmes tiesā iesniegts par Civillikuma 416. panta septītās daļas atzīšanu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, kā arī 105. pantam. Senatoru kolēģijas ieskatā apstrīdētajai normai nav saskatāms leģitīms mērķis. Ar nepieciešamību atvieglot valsts kā starpnieka starp civiltiesisko attiecību subjektiem rīcību uz tā rēķina, ka personām tiek pēc būtības atņemtas likumīgi iegūtas tiesības, tostarp nomas tiesības uz nekustamo īpašumu, nevar pamatot leģitīma mērķa esību. Tāpat senatoru kolēģija secināja, ka ir pārkāpts tiesiskās vienlīdzības princips, jo ir pieļauta atšķirīga attieksme pret tām personām, kuru tiesība zemesgrāmatā ir nostiprināta uz tādas juridiskas personas nekustamo īpašumu, kura ir beigusi pastāvēt. Šī lieta vēl ir izskatīšanā Satversmes tiesā.

Tiesu dialogs – ar Eiropas Savienības Tiesu, Eiropas Cilvēktiesību tiesu un ārvalstu tiesām

Nozīmīga loma mūsu tiesību sistēmas attīstībā ir Senāta dialogam ar Eiropas Savienības Tiesu un Eiropas Cilvēktiesību tiesu.

Pārskata gadā Eiropas Savienības Tiesa lietā Arce (C-365/23) sniedza atbildes uz Senāta Civillietu departamenta senatoru kolēģijas 2023. gadā uzdotajiem jautājumiem par būtiskiem patērētāju tiesību aizsardzības aspektiem. Eiropas Savienības Tiesa sniedza skaidrojumu par tādiem Eiropas Savienības tiesību jautājumiem kā patērētāja un pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja jēdzienu izpratne, netaisnīgu līgumu noteikumu vērtēšana, ja tie definē līguma priekšmetu un cenu, par netaisnīgu līguma noteikumu izvērtēšanas citiem aspektiem un tiesiskajām sekām, ja līgumā ar patērētāju tiesa konstatē netaisnīgu līguma noteikumu, kā arī citiem tiesību jautājumiem, kuriem ir nozīmē ne tikai konkrētajā civillietā. Pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma saņemšanas apturētā tiesvedība attiecīgajā lietā departamentā tika atjaunota.

Saistībā ar Senāta dialogu ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu vēlos izcelt departamenta senatora Gvido Ungura vizīti Senāta delegācijas sastāvā Eiropas Cilvēktiesību tiesā pagājušā gada nogalē. Vizītē gūtas vērtīgas atziņas par Eiropas Cilvēktiesību tiesas darbu un judikatūras aktualitātēm.

Tāpat kā būtiska atgriezeniskā saite par Civillietu departamenta praksi vērtējams Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2025. gada 18. septembra lēmums lietā Finbergs pret Latviju, kurā Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina, ka departamenta senatoru kolēģijas rīcības sēdes lēmums, kurā atteikums ierosināt kasācijas tiesvedību tika pamatots ar norādēm uz atbilstošo Civilprocesa likuma regulējumu, nav atzīstams par patvaļīgu vai acīmredzami nepamatotu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ņēma vērā gan civilprocesu kopumā, gan Senāta lomu tajā.

Kā nozīmīgs tiesnešu starptautiskās sadarbības piemērs vērtējama arī departamenta senatores Zanes Pētersones trīs gadu ilgā darbība Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Tiesnešu konsultatīvajā padomē, kas noslēdzās 2025.  gadā. Pagājušajā gadā senatore ne vien piedalījās Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas ikgadējā Tiesnešu forumā kā viena no paneļdiskusiju dalībniecēm, bet arī uzstājās ar priekšlasījumu par vienu no Senāta nolēmumiem intelektuālā īpašuma tiesību jomā. Senatores ieguldījums, kā norādīts Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas vadības atsūtītajā rakstiskajā pateicībā, ir spēlējis nozīmīgu lomu šīs starptautiskās organizācijas sadarbībā ar tiesnešiem.

Sadarbība ar citiem departamentiem un Judikatūras un zinātniski analītisko nodaļu

Vienotas tiesību sistēmas ietvaros nozīmīgs ir ne tikai tiesu dialogs, bet arī cieša sadarbība ar kolēģiem no pārējiem Senāta departamentiem. Starpdisciplināri jautājumi aktualizējas, gan kasācijas kārtībā izskatot lietas, gan saistībā ar diskusijām likumdošanas darba grupās, kurās piedalās departamenta pārstāvji.

Tāpat kopīgi jārod atbildes uz to, kā risināmi lietu pakļautības jautājumi. Lai arī gala lēmums par lietas pakļautību atbilstoši likuma „Par tiesu varu” regulējumam jāizlemj Augstākās tiesas priekšsēdētāja sasauktajā departamentu priekšsēdētāju sēdē, šo jautājumu izpētē un apspriešanā ir būtiski līdzdarboties attiecīgo departamentu senatoriem, jo šādi tiek nodrošināta iespējami vispusīga diskusija un iegūti vērtīgi argumenti par labu vienam vai otram izvirzītā jautājuma risinājumam.

Pārskata gadā mūsu departamenta darba kārtībā nonāca trīs pakļautības jautājumu apspriešana, kur, ņemot vērā risināmo jautājumu būtību, pamatā cieši sadarbojamies ar Administratīvo lietu departamenta kolēģiem. Viens jautājums departamenta priekšsēdētāju sēdē tika izlemts pārskata gadā, bet diskusijas par diviem pakļautības jautājumiem aktīvi turpinās šogad.

Produktīva ir arī sadarbība ar Judikatūras un zinātniski analītisko nodaļu, kura ne tikai pastāvīgi nodrošina departamenta judikatūras kataloga papildināšanu, bet sniedz atbalstu lietu izspriešanā nozīmīgu tiesību jautājumu izpētē, kā arī tiesu prakses apkopošanā.

Senāta judikatūras nolēmumu arhīvam uz šo brīdi pievienoti 86 Civillietu departamenta 2025. gada nolēmumi, no tiem 61 ar tēzēm un 25 tikai ar virsrakstu. Civillietu departaments iknedēļas sapulcēs regulāri atvēl laiku Judikatūras nolēmumu arhīvā publicēšanai piedāvāto nolēmumu apspriešanai.

2025. gadā Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa pēc Civillietu departamenta ierosinājuma sagatavoja Senāta prakses apkopojumu apdrošināšanas lietās par laiku no 2016. gada līdz 2025. gadam. Sākts darbs pie apjomīga 2018. gada tiesu prakses apkopojuma par Zemesgrāmatu likuma piemērošanu atjaunināšanas. Tāpat turpināts un šogad plānots pabeigt tiesu prakses apkopojumu civillietās, kas izriet no dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām. Iepriekšējais šāds tiesu prakses apkopojums ir publicēts 2016. gadā, un kopš tā laika departamenta judikatūra šīs kategorijas lietās ir būtiski attīstījusies.

Līdzdarbība likumdošanas procesā

Departamenta pārstāvji atbilstoši Civillietu departamenta kompetencei ir aktīvi līdzdarbojušies likumdošanas darba grupās, vēršot atbildīgo ministriju un darba grupu uzmanību uz pastāvošo judikatūru apspriežamajos jautājumos, tiesu praksē konstatētajām regulējuma nepilnībām, kā arī sniedzot viedokli par plānoto grozījumu iespējamo ietekmi uz civillietu izskatīšanu.

Nozīmīgākās likumdošanas iniciatīvas tiek arī apspriestas departamenta senatoru iknedēļas sapulcēs.

Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā

Iepriekšējā atskaites plēnumā informēju, ka Tieslietu ministrijas pastāvīgajā darba grupā grozījumu izstrādei Civilprocesa likumā esam norādījuši uz Civilprocesa likumā noteiktā regulējuma saistību piespiedu izpildīšanai brīdinājumā kārtībā neefektivitāti. Tieslietu ministrija, ņemot vērā departamenta paustos apsvērumus un darba grupas atbalstu, izstrādāja atbilstošus grozījumus Civilprocesa likumā, kas tika pieņemti Saeimā un stājās spēkā 2025. gada 1. aprīlī.

Izvērtējot Tiesu administrācijas sagatavoto statistiku, secināms, ka likuma grozījumi ir radījuši būtisku ietekmi uz kreditoru pieteikumu skaitu. Ja 2024. gadā tika iesniegti 116 310 pieteikumi, tad
2025. gadā iesniegti 233 224 pieteikumi, proti, pieteikumu skaits ir dubultojies. Pieteikumu skaits būtiski pieaudzis tieši pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās. Ja 2025. gada pirmajos trīs mēnešos vidēji iesniegti 9029 pieteikumi mēnesī, tad pēc grozījumu stāšanās spēkā vidēji 22 904 pieteikumi mēnesī. Tas nozīmē, ka kreditori atzīst šo mehānismu par alternatīvu prasības celšanai tiesā, un dod pamatu cerībām, ka tiesas tiks atslogotas no tādu lietu izskatīšanas, kurās pēc būtības nav strīda nedz par lietas izspriešanai nozīmīgiem faktiem, nedz tiesību jautājumiem.

Tieslietu ministrijas darba grupā, iesaistoties arī departamenta pārstāvim, tika apspriesta šī regulējuma tālāka pilnveidošana, palielinot gan pieteikumu iesniegšanas, gan to izlemšanas automatizāciju, kas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā pieteikumu ievērojamo skaitu. Atbilstošus Civilprocesa likuma grozījumus Tieslietu ministrija šobrīd virza atbalstam Ministru kabinetā.

Par stratēģiskajām tiesvedībām pret sabiedrības līdzdalību

Pārskata gadā plašas diskusijas Tieslietu ministrijas pastāvīgajā darba grupā grozījumu izstrādei Civilprocesa likumā raisījās par to, kā Latvijas normatīvajos aktos transponēt Eiropas Savienības Direktīvu, kuras mērķis ir nodrošināt fiziskām un juridiskām personām, kas iesaistījušās sabiedrības līdzdalībā sabiedrības interešu jautājumos, aizsardzību pret tiesvedībām, kas ierosinātas, lai atturētu šīs personas no sabiedrības līdzdalības. Būtiski jautājumi saistībā ar Direktīvas ieviešanu tika vairākkārt apspriesti arī Civillietu departamenta senatoru sanāksmēs. Lai arī Direktīvas mērķis ir atbalstāms, jaunie procesuālie mehānismi, kurus plānots ieviest tā sasniegšanai, rada arī jaunus procesuālā regulējuma negodprātīgas izmantošanas riskus. Tāpat ir būtiski nodrošināt līdzsvaru starp personas tiesībām uz vārda brīvību un citu personu tiesībām uz goda un cieņas (reputācijas) aizsardzību. Departaments darba grupā sniedza savus priekšlikumus par šo risku mazināšanas iespējām, kā arī apsvērumus par to, kā nodrošināt līdzsvaru starp minētajām pamattiesībām. Vienlaikus jau šobrīd var secināt, ka liela nozīme regulējuma, ko Saeimā paredzēts pieņemt šogad, pareizā piemērošanā būs tieši tiesnešu izpratnei par pamattiesību līdzsvarošanu un prasmei šo pamattiesību perspektīvu pienācīgi ņemt vērā, izspriežot civiltiesiskos strīdus.

Amicus curiae institūta ietveršana Civilprocesa likumā un vienkāršotās procedūras lietu izskatīšanas kārtības pilnveidošana

2026.  gadā plānojam pabeigt darbu pie divām uzsāktajām un iepriekšējā atskaites plēnumā jau minētām iniciatīvām, kuras vērstas uz tiesvedības efektivizēšanu nolēmumu kvalitātes aspektā. Proti, pie ierosinājuma ieviest t.s. amicus curiae mehānismu, it īpaši attiecībā uz lietu izskatīšanu kasācijas kārtībā, kā arī pie iniciatīvas uzlabot Civilprocesa likumā noteikto vienkāršoto procedūru, kuras ietvaros taisītos spriedumus nevar pārsūdzēt kasācijas kārtībā. Tas rada neviendabīgas tiesu prakses risku, kā arī atsevišķos gadījumos kavē judikatūras veidošanos par nozīmīgiem tiesību jautājumiem.

Abas iniciatīvas ir iekļautas apspriešanai Tieslietu ministrijas pastāvīgās darba grupas grozījumu izstrādei Civilprocesa likumā aktuālajā darba plānā.

Sabiedrības informēšana un izglītošana

Departamenta senatori un darbinieki ir aktīvi īstenojuši arī Augstākās tiesas stratēģijā noteikto prioritāti informēt un izglītot sabiedrību.

Pārskata gadā Augstākās tiesas tīmekļvietnē publicētas 23 preses relīzes par Civillietu departamentā taisītiem nolēmumiem. Senatori un zinātniski analītiskie padomnieki ir publicējuši virkni analītisku rakstu par nozīmīgiem tiesību jautājumiem un uzstājušies ar priekšlasījumiem konferencēs. Piemēram, senatore Sanita Osipova Augstākās tiesas Biļetenā publicējusi rakstu „Bioētika kopsakarā ar cilvēka cieņas principu”, kā arī starptautiskās zinātniskās konferencēs uzstājusies ar referātiem par vārda brīvības ierobežojumiem pašaizsargājošā demokrātijā un par Latvijas notariāta vēsturi XX gs. starpkaru periodā. Zinātniski analītiskais padomnieks Reinis Odiņš publicējis zinātnisko rakstu „Privātautonomijas atspulgs procesā – prasība par daļu no materiāltiesiskā prasījuma”.

Senatores Kristīne Zīle, Inese Grauda un Sanita Osipova ir vadījušas tiesību zinību stundas skolēniem. Tāpat viņas un senatore Dzintra Balta piedalījās Ēnu dienā.

Pārskata gadā Civillietu departaments nodrošinājis civiltiesisko praksi 12 Latvijas Universitātes profesionālā maģistra studiju programmas „Tiesību zinātne” studentiem.

Arī šogad plānojam aktīvi informēt sabiedrību par Senāta aktuālo judikatūru. Lai arī prioritāte ir tiesnešu semināru vadīšana, iespēju robežās semināru formā informēsim par aktuālo judikatūru arī citas tiesu varai piederīgās personas.

2. Atsevišķi nozīmīgi Civillietu departamenta nolēmumi 2025. gadā

Turpinājumā izcelšu atsevišķus nolēmumus un tiesību jautājumus, par kuriem Civillietu departaments pārskata gadā ir paudis judikatūras atziņas.

Goda un cieņas aizsardzība

2025. gadā tika taisīti vairāki nozīmīgi spriedumi personas goda un cieņas civiltiesiskās aizsardzības lietās. Minēšu vienu piemēru, kurā tika paustas vairākas judikatūras nozīmes atziņas.

Lietā SKC-[D]/2025 fiziskā persona, kas strīdus publikācijas laikā izcieta sodu brīvības atņemšanas vietā, cēla prasību pret masu informācijas līdzekļa izdevēju par godu un cieņu aizskarošas informācijas un personas datu prettiesisku publiskošanu. Laikrakstā bija publicēts raksts, kurā, lai arī prasītājs netika nosaukts vārdā, viņš bija identificējams pēc radniecības norādes. Publikācijā tika apgalvots, ka prasītājs no cietuma administrācijas esot „izspiedis” atļauju lietot datoru un saņemt psihologa palīdzību. Prasītājs uzskatīja, ka šīs ziņas ir nepatiesas, aizskar viņa godu un cieņu, kā arī rada būtisku nemantisko kaitējumu. Pirmās instances tiesa prasību apmierināja daļēji, apelācijas instances tiesa būtiski, proti, no 7000 euro līdz 500 euro, samazināja nemantiskā kaitējuma atlīdzības apmēru, bet departamenta senatoru kolēģija, izskatot lietu kasācijas kārtībā pēc atbildētāja sūdzības, spriedumu prasības apmierinātajā daļā atcēla un lietu šajā daļā nosūtīja jaunai izskatīšanai.

Šajā lietā tika formulētas un attīstītas vairākas būtiskas atziņas par šāda veida lietu izskatīšanu. Pirmkārt, tika uzsvērts, ka tiesai vienmēr patstāvīgi jāvērtē, vai strīdus izteikums ir uzskatāms par ziņu (fakta apgalvojumu) vai viedokli, un tas ir tiesību, nevis fakta jautājums. Otrkārt, šāds vērtējums jāveic no neitrālas vidusmēra personas skatpunkta, ņemot vērā izteikumā lietoto vārdu nozīmi un izteikuma kontekstu. Spriedumā tika definēts, kas šajos gadījumos saprotams ar neitrālu vidusmēra personu, proti, ka tā ir hipotētiska vidusmēra persona (lasītājs, skatītājs u. tml.), kas ir saprātīga, neitrāla pret pusēm un samērā labi informēta. Turklāt tā būs tāda vidusmēra persona, kas pieder sabiedrības grupai, kurai attiecīgā informācija paredzēta. Citiem vārdiem, šajās lietās tiesai jāspēj „iekāpt attiecīgās auditorijas kurpēs”. Treškārt, izteikumi var saturēt gan faktu, gan viedokļa elementus, un tad jānoskaidro, kurš no tiem ir dominējošs un no kura elementa tieši izriet iespējamais aizskārums. Spriedumā uzsvērts, ka viedoklis pats par sevi nav pakļaujams patiesuma pārbaudei; jāvērtē vienīgi, vai tas ir pārmērīgi aizskarošs. Konkrētajā lietā tika atzīts, ka strīdus izteikumā lietotais vārds „izspiedis” norāda uz to, ka par prasītāja rīcību ir izteikts vērtējums, proti, šis ir strīdus izteikuma viedokļa elements. Ar šo terminu nereti raksturo pārmērīgu uzstājību. Spriedumā atzīts, ka arī konkrētajā publikācijā, raugoties no neitrāla vidusmēra lasītāja skatupunkta, prasītāja rīcība tika raksturota kā pārmērīgi uzstājīga savu tiesību īstenošana, nevis kā norāde uz to, ka saņemtie labumi ir iegūti prettiesiski. Ceturtkārt, lietā tika risināts arī jautājums par to, kā vērtēt varbūtības formā paustus izteikumus. Spriedumā atzīts, ka iespējamības (varbūtības) jeb pieļāvuma formā pausta izteikuma gadījumā tiesai ir jāizvērtē, vai neitrāla vidusmēra persona attiecīgo izteikumu uztvertu kā pieļāvumu vai arī kā fakta apgalvojumu, kas tikai pasniegts šķietamā pieļāvuma formā. Citiem vārdiem, tādu vārdu lietošana kā „varbūt”, „iespējams”, „versija” pati par sevi nenozīmē, ka pausts viedoklis, bet gan jāvērtē, vai izteikums nav pasniegts tā, ka neitrāla vidusmēra persona to uztvertu kā fakta apgalvojumu.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesiskās attiecības

Dinamiski turpina attīstīties judikatūra dzīvojamo māju pārvaldīšanas lietās, kas, ņemot vērā vairākus būtiskus grozījumus normatīvajā regulējumā pēdējos gados, ir sagaidāms arī turpmāk. Pārskata gadā viens no būtiskiem jautājumiem, kas tika risināts šajā lietu kategorijā, bija saistīts ar dzīvokļu īpašnieku kopību lēmumu pieņemšanu un apstrīdēšanu.

Lietā SKC-154/2025 prasītāji – vairāki dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki – cēla prasību par dzīvokļu īpašnieku kopības aptaujā pieņemtu vairāku lēmumu, kā arī uz to pamata noslēgtā pārvaldīšanas līguma un nodošanas un pieņemšanas akta atzīšanu par spēkā neesošiem.

Šajā lietā Senāts skaidroja, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums noteiktus vai visus tās kompetencē esošos jautājumus izlemt kopsapulcē, nevis aptaujā, nav tikai formalitāte, bet var norādīt uz kopības vēlmi efektīvāk nodrošināt dzīvokļu īpašnieku tiesības uz līdzdalību kopības lēmumu pieņemšanā. Proti, kopības izvēlei par labu šādai lēmuma pieņemšanas formai, ko īpaši paredz Dzīvokļa īpašuma likums, var būt būtiska ietekme uz kopības gribas turpmāku veidošanos.

Svarīgs tiesību jautājums, kas bija jārisina konkrētajā lietā un ar kuru tiesas saskaras daudzās šāda veida lietās, bija par to, kā vērtēt procesuālos pārkāpumus, kas tiek pieļauti kopības lēmumu pieņemšanā. Senāts vispirms atkārtoja jau agrāk paustu atziņu, ka ne katrs Dzīvokļa īpašuma likuma pārkāpums uzskatāms par pietiekamu pamatu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma atzīšanai par spēkā neesošu. Tad spriedumā konkretizēts, ka, vērtējot konkrētās lietas apstākļus, tiesai jākonstatē arī šādu pārkāpumu būtiskums un to negatīvā ietekme uz balsošanas rezultātu. Lielākai tiesiskai skaidrībai tika arī norādīts, ka apgalvošanas un pierādīšanas nasta par to, ka procesuālais pārkāpums nav ietekmējis balsošanas rezultātu, gulstas uz prāvniekiem, pret kuriem vērsta prasība par lēmuma apstrīdēšanu, proti, uz tiem, kuri balsojuši „par” attiecīgo lēmumu. Judikatūras novitāte ir arī šajā lietā Senāta paustā atziņa, ka, ja būtiski aizskartas dzīvokļa īpašnieka tiesības uz līdzdalību kopības lēmuma pieņemšanā, tiesai nav jākonstatē, vai šāds procesuālais pārkāpums ir ietekmējis balsošanas rezultātu. Citiem vārdiem, šāds pārkāpums katrā ziņā ir pamats attiecīgo kopības lēmumu atzīt par spēkā neesošu.

Apdrošināšanas lieta

Ziemas periodā varētu būt aktuāls jautājums par tādu risku apdrošināšanu, kas rodas, dodoties slēpot vai snovot. Šajā kontekstā ievērību pelna Senāta spriedums lietā SKC-42/2025, kura atkārtoti nonāca kasācijas instancē.

Prasītāja saskaņā ar noslēgto ceļojuma apdrošināšanas līgumu bija apdrošinātā, un viņas civiltiesiskās atbildības limits līgumā tika noteikts 30 000 euro. Austrijā slēpošanas trasē notika apdrošinātās sadursme ar Vācijas pilsoni, kurš guva smagu ievainojumu. Prasītāja par negadījumu nekavējoties informēja apdrošinātāju, taču, tā kā cietušais nebija iesniedzis nekādus dokumentus par zaudējumu atlīdzināšanu, apdrošinātājs lietu slēdza, pamatojoties uz apdrošināšanas līguma punktu, kas noteica pienākumu iesniegt dokumentus saistībā ar negadījumu 30 dienu laikā pēc apdrošināšanas līguma beigām. Pēc tam pret apdrošināto tika izvirzīti vairāki prasījumi, tostarp cietušā darba devēja prasījums par vairāk nekā 3000 euro un cietušā apdrošinātāja regresa prasījums par nepilniem 3000 euro, kā arī Austrijā pret apdrošināto tika celta prasība par zaudējumu atlīdzību. Prasītāja cēla prasību tiesā pret apdrošinātāju, lūdzot līguma punktu, kas noteica 30 dienu termiņu, atzīt par netaisnīgu un spēkā neesošu un piedzīt no apdrošinātāja apdrošināšanas atlīdzību tādā apmērā, lai varētu segt pret prasītāju izvirzītos prasījumus saistībā ar cietušajam nodarīto kaitējumu.

Izskatot lietu pirmo reizi, Senāts jau norādīja, ka atbilstoši apdrošināšanas būtībai personas, noslēdzot apdrošināšanas līgumu, var paļauties, ka, iestājoties ar apdrošināto risku cēloniski saistītam notikumam (apdrošināšanas gadījumam), to īpašums un ekonomiskās intereses tiks aizsargātas. Situācijā, kad apdrošinātais risks aprobežots ar nosacījumu, kura izpilde ir ārpus apdrošinātās personas kontroles, šāda paļaušanās nav iespējama. Līdz ar to prasību iesniegt apdrošinātājam informāciju 30 dienu laikā pēc apdrošināšanas perioda beigām objektīvi var būt neiespējami izpildīt ne vien apdrošinātajam, bet arī cietušajai trešajai personai. Tam par šķērsli var būt gan cietušās personas veselības stāvoklis un ar to saistītās prioritātes, gan fakts, ka ar ārstniecību (rehabilitāciju) saistītie reālie izdevumi vēl nav zināmi. Līdz ar to būtu apsverams, vai vispār ir saprātīgi un ticami sagaidīt, ka cietusī trešā persona pieteiks zaudējumu atlīdzību 30 dienu laikā no negadījuma dienas, ņemot vērā, kāda veida un smaguma traumas var tikt nodarītas un arī tiek nodarītas slēpojot un snovojot. Proti, vai strīdus noteikums vispār nav pretrunā pašam apdrošināšanas līguma mērķim un jēgai un nepadara apdrošināšanu par bezjēdzīgu un līgumu – par faktiski neizpildāmu no apdrošinātā puses.

Izskatot lietu atkārtoti, apgabaltiesa strīdīgo apdrošināšanas līguma noteikumu atzina par netaisnīgu un spēkā neesošu. Tomēr prasība tika apmierināta daļēji, un abas puses spriedumu pārsūdzēja Senātā, kur par pamatotu tika atzīta prasītājas kasācijas sūdzība, bet atbildētājas kasācijas sūdzība apmierināta daļā, proti, attiecībā uz to, kā apgabaltiesa bija izspriedusi jautājumu par izdevumu advokāta palīdzības samaksai piedziņu no atbildētājas.

Lietas atkārtota izskatīšana apgabaltiesā bija raisījusi vairākus jaunus tiesību jautājumus. Ievērojot, ka no apdrošinātās Austrijas tiesa piedzina t. s. sāpju naudu un viņa prasīja šo summu no apdrošinātāja, Senāts, pirmkārt, norādīja, ka apgabaltiesai šis tiesību institūts bija rūpīgi jāsalīdzina ar morālā jeb nemantiskā kaitējuma institūtu Latvijas tiesībās. Otrkārt, Senāts sniedza savu vērtējumu par šiem tiesību institūtiem, norādot, ka sāpju nauda kā gandarījums par cietušā pārdzīvotajām fiziskajām un garīgajām ciešanām mērķu un satura ziņā ir līdzīga morālā jeb nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanai Latvijas tiesībās.

Savukārt attiecībā uz nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu tādā gadījumā kā konkrētajā lietā, kad apdrošināšanas līgums noteica, ka šis kaitējuma veids netiek atlīdzināts, Senāts norādīja, ka nemantiskā jeb morālā kaitējuma atlīdzināšana ir pašsaprotams kaitējuma atlīdzināšanas komponents. Ja apdrošinātais, būdams patērētājs, kā apdrošināšanas atlīdzību prasa piedzīt no apdrošinātāja naudas summu cietušā morālā kaitējuma kompensēšanai, tiesai ir pienākums apsvērt, vai apdrošinātāja atbildības ierobežojums, saskaņā ar kuru apdrošinātājs neatlīdzina morālo kaitējumu, atbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likumā minētajiem līguma noteikumu netaisnīguma kritērijiem.

Spriedumā tika risināti arī jautājumi, kas saistīti ar piemērojamā likuma noteikšanu, proti, vai un attiecībā uz kādiem strīda aspektiem piemērojams ārvalsts vai Latvijas likums.

Saistību tiesības

Lai arī civillietās bieži jārisina jautājums par tiesiska darījuma pareizu iztulkošanu, arī šajā jomā arvien ir vieta judikatūras attīstībai, par ko liecina arī Senāta spriedums lietā SKC-32/2025.

Lietā prasītājs – zemes iznomātājs – cēla prasību pret nomnieci, juridisku personu, lūdzot uzlikt pienākumu sešu mēnešu laikā par saviem līdzekļiem atjaunot demontēto tiltu pie iznomātā zemesgabala ar kravnesību līdz 3,5 tonnām, jo zemes nomas līgumā nomniece bija apņēmusies pēc iznomātāja pieprasījuma šādu tiltu minētajā termiņā atjaunot, bet pēc iznomātāja pieprasījuma saņemšanas to neizdarīja. Strīds būtībā bija par attiecīgā līguma noteikuma tvērumu: prasītājs uzskatīja, ka tilts jāatjauno tā, lai to var ekspluatēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, īstenojot atbilstošu būvniecības procesu, savukārt atbildētāja – ka pietiek atjaunot faktisko situāciju, kas bija pirms tilta demontāžas (uz balstiem uzlikt konstrukciju ar segumu). Apgabaltiesa prasību noraidīja, piekrītot atbildētājas sniegtajam strīdus līguma noteikuma iztulkojumam un norādot arī uz prasījuma it kā nepietiekamu konkretizāciju tā izpildāmībai.

Senāts atzina, ka apgabaltiesas spriedums ir atceļams, jo līguma iztulkošanā nepareizi piemēroti Civillikumā paredzētie darījuma iztulkošanas noteikumi un nav ievērota to piemērošanas secība. Turklāt tiesa nebija noskaidrojusi līguma priekšmeta pamatelementa – vārda „tilts” – nozīmi, bet vienlaikus neloģiski pretnostatīja terminus „atjaunot” un „uzbūvēt”, lai gan tilta atjaunošana praktiski nozīmē tā būvēšanu, proti, būves atjaunošana būvniecības tiesību izpratnē ir būvniecība. Senāts arī uzsvēra, ka, iztulkojot darījumu, šaubu gadījumā prezumējams, ka darījuma dalībnieki gribēja sasniegt saprātīgu un likumīgu rezultātu. Konkrētā gadījumā tas nozīmē, ka prezumējams, ka puses nav vēlējušās paredzēt patvaļīgas būvniecības īstenošanu.

Tomēr galvenā judikatūras novitāte bija Senāta skaidrojums par to, kā rīkoties, ja tiek konstatēts t. s. līguma robs, proti, ja puses nav vienojušās par kādiem līguma sekmīgai izpildei būtiskiem jautājumiem un likuma imperatīvajās vai dispozitīvajās normās nav ietverts tiesiskais regulējums šādu nepilnību novēršanai. Senāts norādīja, ka gadījumā, kad tiesa konstatē līguma robu, tā aizpilda to līguma papildinošās iztulkošanas ceļā, ņemot vērā dalībnieku hipotētisko gribu, respektīvi, noskaidrojot, par kādu līguma noteikumu saturu puses būtu saprātīgi vienojušās, ja zinātu par roba esību. Turklāt ir būtiski ņemt vērā – ja galīgā atbilde uz līgumā neatrisinātajiem jautājumiem ir atrodama likuma imperatīvajās vai dispozitīvajās normās, tad līguma roba nav un papildinošā iztulkošana nav nepieciešama.

Noslēgums

Noslēgumā vēlos izteikt pateicību visiem senatoriem, kuru ieguldījums departamenta darbības mērķu sasniegšanā ir ļāvis arī pārskata gadā mums darboties efektīvi un ar cerībām raudzīties uz šogad risināmajiem izaicinājumiem. Vēlos pateikties arī pārējiem departamenta kolēģiem, kuri ik dienu sniedz būtisku atbalstu senatoriem un palīdz nodrošināt mūsu nolēmumu atzīstamu kvalitāti. Vēlos pateikties arī visiem pārējiem Senāta kolēģiem par lielisku sadarbību un komandas darbu.