Eiropas Savienības konkurences tiesību īstenošana publisko un privāto tiesību jomā lielo datu laikmetā

Konferencē tika aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar digitālajiem tirgiem (platformu pakalpojumiem) un konkurences tiesību pārkāpumu riskiem. 

Vispirms tika vispārīgi atgādināts par konkurenci digitālajos tirgos, tirgus varu un tirgus definēšanu, kā arī par konkurences tiesību un Digitālo tirgu akta ex post un ex ante īstenošanu. 

Saistībā ar konkurences ierobežojumu riskiem tika runāts par situācijām, kad daudzpusējās platformās (piemēram, Facebook) sniegtie dažādie pakalpojumi (piemēram, booking.com piedāvā arī tādus pakalpojumus kā automašīnu nomu, apskates vietu piedāvājumu utt.) tiek savstarpēji sasaistīti, viena pakalpojuma izmantošanu vai dalību tajā padarot atkarīgu no cita pakalpojuma izmantošanas vai dalības tajā, vai arī viena pakalpojuma izmantošanai automātiski izraisot cita platformas pakalpojuma izmantošanu vai dalību tajā. Tas ļauj uzņēmumam daļu no saviem klientiem piesaistīt jaunajai platformai vai jaunajam platformas pakalpojumam bez tiem šķēršļiem, ar kuriem sastopas uzņēmumi, kuri tikai uzsāk savu darbību. Šāda prakse (tā sauktā „envelopment” attack) uzņēmumam ļauj paplašināt darbību citos tirgos vai citādi aizsargāt sevi no potenciālo konkurentu uzbrukumiem. Lai arī šāda sasaistīšana vai pakalpojumu komplektēšana ir diezgan ierasta prakse dažādās nozarēs, tomēr galvenās bažas ir, ka šādas prakses mērķis ir ierobežot pircēju izvēles brīvību un līdz ar to traucēt konkurenci pēc būtības. Tika runāts arī par diskrimināciju (nevienlīdzīgu attieksmi pret platformu dalībniekiem, it īpaši cenu ziņā) Līguma par Eiropas Savienības darbību 102.panta (dominējošais stāvoklis) kontekstā. Vienlaikus atgādināts, ka ne jebkura diskriminācija noved pie pārkāpuma 102.panta izpratnē (piemēram, Eiropas Savienības Tiesas 2018.gada 19.aprīļa spriedums lietā MEO, C-525/16).

Ļoti interesants bija referāts par algoritmisko cenu noteikšanu un konkurences tiesību pārkāpumu riskiem, konkrēti par bažām, ka šādā veidā noteiktas cenas var veicināt slepenas vienošanās digitālajos tirgos. Līdzās tam, ka algoritms var būt iepriekšējas aizliegtās vienošanās rezultāts vai instruments (kas tādējādi var tikt vērtēta kā „tradicionāla” aizliegtā vienošanās, kura lielā mērā ir atkarīga no vienošanās dalībnieka nodoma), bažas rada algoritma spēja veicināt slepenu vienošanos. Proti, algoritms, attīstot ātrumu, ar kādu tiek atklātas un „sodītas” novirzes no slepenas vienošanās, padara šīs vienošanās par stabilākām un tādējādi grūtāk atklājamām. Turklāt algoritmu gadījumā slepenās vienošanās dalībniekiem rodas atsvešinātības sajūta no pārkāpuma (algoritmi „attālina” konkrētās personas no nelikumīgās rīcības), līdz ar to tas arī var veicināt konkurenci ierobežojošu rīcību. Problēmu var radīt arī iespēja tirgū iegādāties gatavus algoritmus, kas, no vienas puses, mazina šķēršļus ienākt tirgū arī mazākiem spēlētājiem, kuriem trūkst līdzekļu algoritmu izstrādei, taču, no otras puses, vienu un to pašu algoritmu izmantošana liek uzņēmumiem līdzīgi reaģēt uz tirgus notikumiem. Ir uzskats, ka pastāv pietiekami instrumenti, lai ar to cīnītos, šai sakarā atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas 2016.gada 21.janvāra spriedumu lietā Eturas u.c., C‑74/14, vienlaikus arī norādot uz problēmu, ka konkurentu starpā nenotiek tieša vai netieša informācijas apmaiņa, kas tādējādi sarežģī iespēju ierobežot šādu rīcību, ņemot vērā katra konkurenta vienpusējo rīcību, izvēloties algoritmu. Arī adaptīvie algoritmi var radīt problēmas. Proti, algoritmi parasti tiek būvēti tādējādi, ka to uzdevums vienmēr ir panākt lielāku peļņu, šādā ziņā dodot algoritmam brīvu vaļu, kā to panākt, un tas vienmēr izvairīsies no situācijām, kas noved pie mazākas peļņas. Tas arī nozīmē, ka gadījumā, ja viens ceļ cenu, tad cenu ceļ arī otrs. Tādējādi cenas tiek stabilizētas tādā līmenī, kas normālas konkurences ietvaros būtu pārmērīgs.

Dalībnieki iepazīstināti arī ar vārtziņa (gatekeepers) konceptu un viņu atbildību kontekstā ar Digitālo tirgu aktu. Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.panta (aizliegtas vienošanās) kontekstā tika arī referēts par tādu šobrīd Eiropā ļoti aktuālu jautājumu kā neekonomisko mērķu sasniegšanu (cilvēktiesību ievērošanu, dzīvnieku labbūtību, vides aizsardzību).

Tāpat analizēti jautājumi un problēmas, kas izriet no saistību uzņemšanās lēmumiem, ko pieņēmušas nacionālās konkurences iestādes. Uzsvērtas problēmas saistībā ar šo lēmumu saistošo (nesaistošo) spēku, to pierādījuma nozīmi civillietās zaudējumu prasījumos par konkurences tiesību pārkāpumiem. Tika referēts arī par stand-alone prasībām, kad prasības civillietā par zaudējumu atlīdzību pamatā nav nacionālās konkurences iestādes lēmumā par konstatētu pārkāpumu (iepretim follow-on prasībām).

Konference bija vērtīga, jo tajā referēja nozaru profesionāļi, kā arī zinātnieki, kuri specializējušies konkurences tiesībās un padziļināti pētījuši konkrētos tiesību jautājumus. Varēja gūt niansētāku izpratni par aplūkotajiem jautājumiem, kā arī novērtēt, kas šobrīd Eiropā ir aktuāls.