Senatori Eiropas Savienības Vispārējā tiesā

Vizīte organizēta, lai noklausītos tiesas sēdi lietā T-386/19 un iepazītos ar Vispārējās tiesas un tās struktūrvienību darbu, tāpat arī Eiropas Savienības Tiesas struktūrvienību darbu.

Vizītes laikā senatori tikās ar Vispārējās tiesas tiesnešiem Ingu Reini un Pēteri Zilgalvi un viņu biroju juridiskajiem referentiem Vinetu Bei un Māri Kurečko.

Tiesnese Inga Reine un referente Vineta Bei informēja par dažiem tiesvedības procesuālajiem aspektiem Eiropas Savienības Vispārējā tiesā. Piemēram, tiesvedība noris, ievērojot sacīkstes principu, kas nozīmē, ka Vispārējā tiesa ņem vērā tikai tos procesuālos dokumentus un materiālus, kuri ir darīti pieejami lietas dalībnieku pārstāvjiem un par kuriem viņiem ir bijusi iespēja izteikt savu viedokli. Tiesa no lietas dalībniekiem pieprasa tikai tādus dokumentus, precizējumus vai paskaidrojumus, kas pamato jau lietā esošos tiesiskos un faktiskos apstākļus, proti, neizejot ārpus šiem apstākļiem. Ex officio var prasīt paskaidrojumu par lēmuma pamatojumu, ja nav skaidrības par to. Vispārējās tiesas kompetencē ir tikai atcelt lēmumu pilnībā vai daļā vai atstāt to negrozītu, taču nav tiesību ar savu nolēmumu aizstāt iestādes lēmumu. Vienlaikus Vispārējās tiesas kompetence ir atkarīga no prasījuma, kas ir jāņem vērā, iepazīstoties ar tiesas judikatūru.

Kolēģes vērsa uzmanību arī uz lietām, kas saistītas ar Covid-19 pandēmiju. Lietā T-39/21 lūgts atcelt Eiropas Parlamenta lēmumus, ar kuriem prasītājiem bija atļauts strādāt nepilna darba laika darbu ārpus savas dienesta vietas Covid19 pandēmijas dēļ, kā arī lēmumus, ar kuriem tika apturēta prasītāju ekspatriācijas pabalsta izmaksa viņu darba laikposmā ārpus viņu dienesta vietas, kā arī lēmumu, ar kuru tika atgūtas pārmaksātās summas). Apvienotajās lietās T34/21 un T87/21 ir Ryanair prasība pret Eiropas Komisiju par atbalsta lidsabiedrībai Lufthansa piešķiršanas atcelšanu.

Tiesnesis Pēteris Zilgalvis informēja par Vispārējās tiesas judikatūru, kas izriet no vides tiesībām, tostarp par biedrību locus standi lietās, kurās tiek pārsūdzēti Eiropas Savienības iestāžu lēmumi. Referents Māris Kurečko iezīmēja jautājumus par procesuālo taisnīgumu, sacīkstes principu, tostarp kontekstā ar lietas materiālu konfidencialitāti un procesa dalībnieku iespējām iepazīties ar šiem materiāliem un īstenot savas tiesības. Vispārējā tiesa var pamatot savu nolēmumu ar konfidenciālu informāciju vai materiāliem, taču tikai tad, ja tie ir absolūti nepieciešami lietas izlemšanai, un vienīgi ciktāl tas ir strikti nepieciešams. Izvērtējot šo informāciju vai materiālus, tiesa ņem vērā faktu, ka viena puse nav varējusi paust par tiem savus apsvērumus. Saistībā ar pierādījumu iegūšanu M. Kurečko norādīja, ka tos iesniedz procesa dalībnieki, bet tiesa pamatā iegūst informāciju, iztaujājot lietas dalībniekus, tāpat no lietas dalībniekiem tiek pieprasīta informācija vai materiāli, pieprasa arī tādus dokumentus, kurus iestāde lietas dalībniekam ir atteikusi izsniegt. Tāpat pierādījumi tiek iegūti, nopratinot lieciniekus, veicot ekspertīzi vai apskatot attiecīgo lietu vai vietu.

Tiesnešu atstatīšanās no lietas izskatīšanas notiek neformāli, par ko procesa dalībniekiem tikai tiek paziņots, ka ir mainīts tiesas sastāvs. Tradicionāli tiesneša atstatīšanās iemesli ir tautība (ja lieta pret valsti, no kuras nāk tiesnesis) un pazīšanās. Savukārt apstāklis, ka tiesnesis ir izskatījis lietu par līdzīgu juridisko strīdu, nav pamats tiesneša atstatīšanai. Kā interesants gadījums tiesneša noraidīšanai tika minēts piemērs saistībā ar lietu par preču zīmes – PSRS ģerboņa – reģistrēšanu Alikantē, kad tika noraidīti visi tie tiesneši, kuru valstu normatīvie akti aizliedz šo simboliku.

Judikatūra, kurā risināti jautājumi par lietu izskatīšanu saprātīgā termiņā: apvienotās lietas C138/17 P un C146/17 P; C-150/17 P; apvienotās lietas C-174/17 P un C-222/17 P.

Vispārējās tiesas kancelejā strādā 77 darbinieki. Kancelejas administratore Inese Kurme pastāstīja par procesuālo dokumentu apjomu un to, kā Vispārējā tiesa rīkojas situācijās, ja tas pārsniedz noteikto. Šo jautājumu reglamentē Vispārējās tiesas reglamenta izpildes praktiskie noteikumi. Noteiktais procesuālo dokumentu apjoms atšķiras atkarībā no lietu veida (tiešās prasības, intelektuālā īpašuma tiesības, apelācijas lietas), kā arī no dokumenta veida (prasība, replika, iebildes, iestāšanās raksti u.c.), un tas var tikt pārsniegts tikai īpaši sarežģītās lietās. Pārāk liels dokumenta apjoms tiek uzskatīts par trūkumu, tādējādi to tiek lūgts novērst. Ja trūkums netiek novērsts trīs reizes, dokumentu uzskata par nepieņemamu. Lappušu skaitam ir liela nozīme, jo tas ietekmē tulkošanu un līdz ar to tiesvedības ilgumu. Vispārējai tiesai dokumentus var iesniegt tikai ar e-Curia starpniecību.

Eiropas Savienības Tiesas Saziņas direkcijas darbu prezentēja Saziņas direkcijā norīkotā valsts eksperte Marta Ošleja. Direkcijas darbs pamatā saistās ar informācijas sniegšanu par Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem un secinājumiem lietās, par kurām varētu būt pastiprināta sabiedrības interese vai arī kurām ir liela sociālā vai ekonomiskā ietekme. Pamata auditorija ir nevalstiskās organizācijas, prese, juridisko profesiju pārstāvji un akadēmiskā vide.

Eiropas Savienības Tiesas Juridiskās tulkošanas direkcijas Latviešu valodas nodaļas vadītāja Ilona Skuja pastāstīja par šīs nodaļas darbu. Tā kā Eiropas Savienībā ir 24 oficiālās valodas, tad tas veido 552 valodu tulkošanas kombinācijas (24x23), kas tādējādi prasa perfektu tulkojumu koordināciju. Darba valoda ir franču. Tulkošanai ir noteiktas piecas starpniekvalodas, ar kuru starpniecību tiek tulkots uz pārējām valodām. Latviešu valodas starpniekvaloda ir spāņu valoda. Taču, ja ir iespējams, tulko tieši. Latviešu valodas nodaļā ir 33 darbinieki. Viena nodaļa katru mēnesi iztulko aptuveni 5000 lapu. Tiek izmantotas arī digitālās tulkošanas iespējas, tulkošanas atmiņa (Trados Studio – Euramis, DeepL Pro). Ir izveidota arī visām Savienības iestādēm kopēja terminoloģijas datu bāze IATE.europa.eu.

Informāciju sniedza arī Eiropas Savienības Tiesas Pētniecības un dokumentācijas direkcijas administratore Marina Borkoveca. Šī nodaļa veic salīdzinošo tiesību analītiku, tādēļ nodaļā darbojas speciālists no katras valsts. Nodaļa veic analīzi konkrētās lietās saistībā ar ģenerāladvokātu vai tiesnešu lūgumu par konkrētu jautājumu noregulējumu valstīs. Pētījumi tagad ir pieejami arī Curia mājaslapā (https://curia.europa.eu/jcms/jcms/j_6/lv/ – ES tiesu tīkls – Piezīmes un pētījumi). Nodaļa veic arī prejudiciālā lūguma sākotnējo analīzi, pārbaudot, vai ir problēmas ar pieņemamību, vai nav līdzīgu lietu, vai Tiesa ir kompetenta, vai ir vajadzīgais saturs, vai lēmums ir atbilstīgi pamatots. Vēlams, ka līdzīgās lietās nacionālā tiesa uzdotu jautājumus Tiesai vienlaikus. Ja pastāv laika nobīde, nav vairs iespējams lietas apvienot, kas nozīmē, ka katrā lietā atsevišķi ir jāveic noteiktas procesuālas darbības, tostarp pilna apjoma tulkošanas darbs, kas savukārt pagarina izskatīšanas procesu. Nodaļa sagatavo arī Tiesas judikatūras krājumā ievietojamos svarīgākos spriedumus un rīkojumus un to kopsavilkumus, būtiskākos judikatūras apkopojumus kādā konkrētā jautājumā (https://curia.europa.eu/jcms/jcms/j_6/lv/ – ES Tiesu tīkls – Tematiskās informācijas lapas).

Senatori piedalījās tiesas sēdē lietā T-386/19.

Lieta ir saistīta ar Revīzijas palātas lēmumu, ar kuru uzlikts pienākums prasītājam atmaksāt nepamatoti saņemtos līdzekļus 153 407 euro par komandējumiem un saistībā ar tiem izmaksātajām dienas naudām, reprezentācijas izdevumiem un iestādes šofera pakalpojumu izmantošanu. Prasītājs šo lēmumu pārsūdzējis Vispārējā tiesā.

Lieta tika izskatīta piecu tiesnešu (paplašinātā) sastāvā. Kopumā tiesas sēdes gaita ir līdzīga tiesas procesam, kas noris Senātā (atšķirība vienīgi tajā, ka Vispārējā tiesa noskaidro arī faktus, tāpat arī ziņojumu par lietu procesa dalībniekiem izsniedz jau iepriekš rakstveidā). Procesa dalībniekiem tiek lūgts, vai ir iebildumi pret ziņojumu (konkrētajā gadījumā Revīzijas palātai bija pāris iebildumi). Tad lietas dalībnieki sniedz paskaidrojums par prasību un iebildumiem. Tam tiek noteikts laika ierobežojums (šajā gadījumā – 20 minūtes), kas tiek ļoti strikti ievērots. Tajā procesa dalībnieki izklāsta savus galvenos apsvērumus un atbildes uz iepriekš tiesnešu rakstveidā uzdotajiem jautājumiem. Procesa dalībniekiem nav paredzēts uzdot jautājumus viens otram. Pēc procesa dalībnieku paskaidrojumiem tiesa uzdod jautājumus. Šai procesa sadaļai vairs nav noteikts laiks un tā var ilgt pēc vajadzības (konkrētajā gadījumā – līdz pat darba dienas beigām). Kad jautājumu sadaļa ir noslēgusies, procesa dalībniekiem ir tiesības uz repliku. Lai gan tai netiek noteikts laika ierobežojums, konkrētajā gadījumā tiesas sēdes priekšsēdētājs norādīja, ka sagaida, ka replikas būs īsas, jo viss jau ir izrunāts.