Senatore stažējas Čehijas Augstākajā administratīvajā tiesā

Ievads

Apmaiņas programma bija organizēta tādējādi, ka divas nedēļas senatorei bija iespēja būt Čehijas Augstākajā administratīvajā tiesā un gandrīz katru dienu tikties ar vairākiem šīs tiesas tiesnešiem. Papildus bija organizēta arī tikšanās ar tiesas Judikatūras un analīzes nodaļas darbiniekiem un tiesnešu palīgiem. Vienā no dienām bija iespēja piedalīties Čehijas Augstākās administratīvās tiesas kolēģijas apspriedē.

Papildus Čehijas Augstākā administratīvā tiesa bija noorganizējusi arī vizītes Čehijas Konstitucionālajā tiesā, Čehijas Augstākajā tiesā, Brno reģionālajā tiesā, Čehijas Ombuda birojā un Masarika Universitātes Juridiskajā fakultātē.

Programma deva lielisku iespēju iepazīt Čehijas tiesību un tiesu sistēmu, kā arī salīdzināt to ar Latvijas tiesību un tiesu sistēmu, īpaši administratīvo lietu izskatīšanā. Tā kā vienlaikus Čehijas Augstākajā administratīvajā tiesā citas apmaiņas programmas ietvaros bija arī tiesnese no Vācijas Federālās Sociālās tiesas, tas deva iespēju arī uzzināt nedaudz vairāk par šīs tiesas darbu un Vācijas tiesu sistēmu.

Par Čehijas tiesu sistēmu

Čehijā ir:
1) vairāk nekā 80 rajona tiesas, kas ir pirmās instances tiesas civillietās un krimināllietās;
2) astoņas reģionālās tiesas, kas ir apelācijas instances tiesa tajās civillietās un krimināllietās, kuras pirmajā instancē ir izskatītas rajona tiesās; šīs tiesas ir arī pirmās instances tiesas noteiktu kategoriju civillietās un krimināllietās un visās administratīvajās lietās;
3) divas augstās tiesas, kas ir apelācijas instances tiesa tajās civillietās un krimināllietās, kuras pirmajā instancē ir izskatītas reģionālajās tiesās;
4) divas augstākās tiesas: Augstākā administratīvā tiesa pamatā kā kasācijas instances tiesa administratīvajās lietās un Augstākā tiesa kā kasācijas instance civillietās un krimināllietās.

Tā kā Čehijā konstitucionālo sūdzību var iesniegt arī par tiesas nolēmumiem, tad liela nozīme visu tiesu darbā ir arī Čehijas Konstitucionālajai tiesai. Čehijas Konstitucionālā tiesa ir izskatījusi arī vairākas lietas, kas ietekmējušas tiesu sistēmas uzbūvi un procesuālos likumus. Piemēram, Čehijas Konstitucionālā tiesa 2001.gadā par konstitūcijai neatbilstošu atzina Civilprocesa kodeksa nodaļu, kas regulēja administratīvo lietu izskatīšanu. Viens no iemesliem šo normu atzīšanai par neatbilstošām konstitūcijai bija tas, ka šajā nodaļā nebija paredzēta un arī faktiski nebija izveidota konstitūcijā paredzētā Augstākā administratīvā tiesa. Tāpat Konstitucionālā tiesa konstatēja, ka tiesām administratīvajās lietās nebija noteikta pietiekami plaša kompetence, jo tiesas varēja lemt tikai par iestādes lēmuma atcelšanu.

Par Čehijas administratīvo tiesu sistēmu

Čehijā administratīvās lietas pārsvarā tiesās tiek izskatītas divu līmeņu tiesās – reģionālajās tiesās un Augstākajā administratīvajā tiesā, kas nozīmē, ka pārsvarā lietu ir iespējams izskatīt divu instanču tiesās – pirmās instances tiesā un kasācijas instances tiesā. Salīdzinājumam var norādīt, ka Vācijā sociālo lietu izskatīšanai ir paredzētas trīs līmeņu un arī instanču tiesas.

Lai arī Augstākās administratīvās tiesas izveidošana Čehijas konstitūcijā bija paredzēta jau 1993.gadā, faktiski tā tika izveidota tikai 2003.gadā pēc iepriekš minētā Čehijas Konstitucionālās tiesas 2001.gada sprieduma.

Čehijā administratīvās lietas reģionālās tiesas izskata trīs tiesnešu sastāvā. Arī Augstākā administratīvā tiesa lietas parasti izskata trīs tiesnešu sastāvā, taču atsevišķu lietu veidu vai jautājumu izskatīšanai ir izveidotas speciālas kolēģijas jeb palātas, kur tiesnešu skaits var būt lielāks. Piemēram, Augstākā administratīvā tiesa ir pirmās instances tiesa visās nacionāla mēroga vēlēšanu lietās, un šo lietu izskatīšanai ir izveidota speciāla kolēģija jeb palāta, kas sastāv no septiņiem tiesnešiem. Ir arī speciālas kolēģijas kompetences strīdu izskatīšanai gan starp iestādēm, gan arī tiesām, kā arī Lielā palāta septiņu vai deviņu tiesnešu sastāvā, kurai parastā tiesnešu kolēģija nodod izlemšanai tiesību jautājumu gadījumos, kad parastā kolēģija vēlas atkāpties no judikatūras vai arī tā ir konstatējusi pretrunīgu Augstākās administratīvās tiesas praksi. Atšķirībā no Latvijas Lielā palāta neizskata visu attiecīgo lietu, bet izlemj tikai tai nodoto tiesību jautājumu. Augstākajā administratīvajā tiesā ir arī vairākas kolēģijas tiesnešu un prokuroru disciplinārlietu izskatīšanai. Šīs kolēģijas priekšsēdētājs ir Augstākās administratīvās tiesas tiesnesis, bet tās sastāvā ir arī citas personas, piemēram, Augstākās tiesas tiesnesis. Čehijas Augstākajā administratīvajā tiesā atšķirībā no Latvijas ne tiesnešiem, ne parastajām kolēģijām nav specializācijas. Tāpat kolēģiju sastāvi atšķirībā no Latvijas netiek regulāri (periodiski) mainīti.

Vācijas sociālajās tiesās visās instancēs lietu izskatīšanā piedalās arī divas personas, kas nav karjeras tiesneši, bet kurus parasti izvirza arodbiedrības un darba devēju organizācijas. Vācijas Federālajā Sociālajā tiesā tiesneši ir sadalīti kolēģijās jeb Senātos, kur katram Senātam ir sava specializācija. Senātu sastāvs netiek regulāri mainīts.

Čehijas Augstākajā administratīvajā tiesā ir salīdzinoši liels lietu skaits uz tiesnesi – apmēram 130 lietas gadā. Slodzes mazināšanai ir plānots gan palielināt tiesnešu skaitu par 6 tiesnešiem (šobrīd ir 32 tiesneši), gan arī tiesnešu palīgu skaitu (šobrīd ir vismaz divi palīgi tiesnesim, plānots, ka katram tiesnesim būs trīs palīgi).

Par administratīvo procesu tiesā

Čehijā ir atsevišķs likums, kas regulē administratīvo procesu iestādē, un atsevišķs likums, kas regulē administratīvo procesu tiesās. Atšķirībā no Latvijas Čehijā administratīvās tiesas skata arī administratīvo pārkāpumu lietas, bet neskata lietas par atlīdzinājumu, kas nodarīts ar valsts pārvaldes rīcību. Administratīvajā procesā tiesā nedarbojas objektīvās izmeklēšanas princips, lietas tiek izskatītas, balstoties uz sacīkstes principu.

Čehijā ir četri pieteikumu veidi:
1) pieteikums par lēmuma atcelšanu;
2) pieteikums par kavēšanos izdot lēmumu;
3) pieteikums par vispārējo administratīvo aktu;
4) pieteikums par tiesību aizskārumu.

Pieteikums par lēmuma atcelšanu ir līdzīgs pieteikumam par administratīvā akta atcelšanu Latvijā. Lēmuma jēdziens Čehijā ir līdzīgs administratīvā akta jēdzienam Latvijā, tomēr tas ir šaurāks, jo ir papildu pazīme – tiesību normās ir jābūt paredzētam īpašam, formālam procesam lēmuma pieņemšanai. Netiek piešķirta nozīme tam, vai faktiski šis process ir īstenots, būtiski ir tas, vai tiesību normas paredz šādu procesu.

Pieteikums par kavēšanos izdot lēmumu tiek izmantots situācijās, kad iestāde nav likumā noteiktā termiņā vai saprātīgā termiņā pieņēmusi lēmumu. Šajā gadījumā tiesa vienkārši uzdod pieņemt lēmumu.

Pieteikums par vispārējo administratīvo aktu tiek izmantots situācijās, kad pieteicējs prasa visa vispārīgā administratīvā akta vai kādas tā daļas atcelšanu.

Pieteikums par tiesību aizskārumu ir domāts visām situācijām, kas nav aptvertas ar iepriekšējiem pieteikuma veidiem jeb priekšmetiem. Līdz ar to šā pieteikuma ietvaros izskata gan tādus pieteikumus, kas Latvijā būtu pieteikumi par faktisko rīcību, gan tādus, kas būtu par administratīvā akta atcelšanu gadījumos, kad tiesību normās nav paredzēts īpašs, formāls process lēmuma pieņemšanai, gan arī citas lietas, kas var neatbilst nevienam no pieteikuma priekšmetiem Latvijā. Piemēram, kā pieteikums par tiesību aizskārumu tika izskatīts vairāku biedrību un fizisku personu pieteikums, kurā šīs personas sūdzējās par to, ka vairākas ministrijas nav izdarījušas pietiekami, lai mazinātu klimata izmaiņas.

Būtiskākā atšķirība no Latvijas ir tāda, ka Čehijā nav pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, kas nozīmē, ka, piemēram, atteikuma izdot labvēlīgu administratīvo aktu gadījumā tiesa lemj par atteikuma atcelšanu. Ja atteikums tiek atcelts, tad iestādei lieta ir jāizskata no jauna, bet tiesa nevar uzdot izdot jaunu konkrēta satura administratīvo aktu. Interesanti, ka tiesa, izskatot pieteikumu par tiesību aizskārumu, var uzdot iestādei veikt konkrētas darbības tiesību aizskāruma novēršanai.

Vācijā sociālajās tiesās darbojas objektīvās izmeklēšanas princips un pieteikumu sistēma ir līdzīga Latvijai, tostarp, sociālās tiesas var uzdot iestādei izdot konkrēta satura administratīvo aktu.

Čehijā nav vispārēju kasācijas filtru visām lietu kategorijām, kā tas ir paredzēts Administratīvā procesa likuma 338.1panta otrajā daļā. Kasācijas filtri ir noteikti tikai atsevišķu lietu kategorijās (sociālo tiesību jautājumi, imigrācija u.c.). Vienlaikus Čehijas tiesneši atzina, ka iespēja atteikt lietas izskatīšanu, balstoties uz kasācijas filtriem, nedod lielu laika ietaupījumu, jo arī šajos lēmumos tiek norādīts visai izvērsts pamatojums (3–6 lapas). Izvērsta pamatojuma rakstīšanu tiesneši skaidroja ar to, ka Čehijā ir pilnā konstitucionālā sūdzība un Konstitucionālajā tiesā var sūdzēties arī par tiesas nolēmumu. Līdz ar to arī atteikumos ir jāietver pietiekami plašs pamatojums, lai Konstitucionālā tiesa varētu pārbaudīt šos lēmumus atbilstoši savai kompetencei.

Vācijā personai ir jāsaņem atļauja iesniegt kasācijas sūdzību Federālajā Sociālajā tiesā. Arī šajā tiesā lēmums par atteikšanos sniegt pamatojumu ir ar izvērstu pamatojumu un var būt 3–6 lapas garš. Pamatojuma nepieciešamība tāpat tiek skaidrota ar iespēju personai sūdzēties Konstitucionālajā tiesā par tiesu nolēmumiem.

Čehijā procesa dalībniekus Augstākajā administratīvajā tiesā ir jāpārstāv zvērinātam advokātam. Vācijas Federālajā Sociālajā tiesā procesa dalībniekus ir jāpārstāv vai nu zvērinātam advokātam, vai arī arodbiedrībām vai darba devēju organizācijām.

Secinājumi

Čehijas administratīvo tiesu un administratīvā procesa sistēma nav identiska, bet tomēr pietiekami līdzīga Latvijai, līdz ar to ar Čehiju var attīstīt sadarbību un apmainīties pieredzē par konkrētiem jautājumiem. Piemēram, Čehijas Augstākajai administratīvajai tiesai ir bagāta pieredze ar vēlēšanām saistīto strīdu izskatīšanā un tā var būt joma, kurā var pārņemt kolēģu pieredzi. Tāpat Latvijā var apsvērt iespēju noteiktos gadījumos izskatīto lietu skaita palielināšanai un tiesnešu slodzes samazināšanai izmantot tiesnešu palīgu skaita palielināšanu, kā tas tiek darīts Čehijā.