Latvijas kriminālprocesuālais regulējums nenodrošina konstitucionālo taisnīgumu

Augsti godātais Augstākās tiesas priekšsēdētājs, augsti godātie Augstākās tiesas senatori, dāmas un kungi.

Prokuratūras likumā paredzētais prokuratūras uzdevums ir vienkāršs – likumības nodrošināšana. Iespēja, kā ģenerālprokurors to var ietekmēt, ir arī piedalīšanās Ministru kabineta sēdēs, dažādās padomēs, arī Plēnumā.

Izmantojot šo iespēju, vēlos izteikt atzinību visiem senatoriem par paveikto nozīmīgo darbu. Bet šodien gribu arī iezīmēt virzienu tiesiskās realitātes izmaiņām. Varbūt tas būs nedaudz šokējoši. Kāpēc? Tāpēc, ka daļa prokuroru un dažādas darba grupas negrib pieņemt šo pozīciju. Bet pagājušajā vasarā, kad man bija gods uzņemt Lietuvas un Igaunijas ģenerālprokurorus, guvu abu kolēģu apstiprinājumu manai domai, proti, gan Lietuvā, gan Igaunijā tiesnesis tiesas procesā nav tikai novērotājs no malas. Tiesnesis pēc savas iniciatīvas var daudz ko darīt. Bet kā ar cilvēktiesībām, tiesībām uz aizstāvību utt.? Lietuvas Konstitucionālā tiesa ir skatījusi šo jautājumu, un ir ļoti interesantas atziņas.

Šodien izteikšu trīs apgalvojumus, iezīmēšu divus jautājumus, un daži citāti no Lietuvas Konstitucionālās tiesas lēmuma.

Pirmkārt, tiesa kalpo sabiedrībai, tāpēc tiesas pienākums ir nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu, nodrošinot taisnīgumu.

Otrkārt, ja tiesiskais regulējums nenodrošina taisnīgumu, tad šāds regulējums neatbilst konstitūcijai.

Treškārt, taisnīguma atlikšana ir taisnīguma noliegums (justice delayed is justice denied).

Tālāk pirmais jautājums. Vai Latvijas kriminālprocesuālais regulējums nodrošina konstitucionālu taisnīgumu un konstitucionālu tiesiskumu?

Droši vien teiksiet, ka jā, bet es atļaušos izvirzīt tēzi, ka NĒ – Latvijas kriminālprocesuālais regulējums nenodrošina konstitucionālo taisnīgumu. Bieži vien man kā ģenerālprokuroram sabiedrība uzdod jautājumu, vai tiešām tas, kas noticis, ir pareizi. Ir Augstākās tiesas nepārsūdzams lēmums, lieta ir atrisināta, bet cilvēki jautā – ko darīs ģenerālprokurors? Sākumā atbildēju, ka neko nedarīšu, bet tas bija nepareizi. Tas bija domāts, ka konkrētajā lietā vairs neko nevar darīt, tā ir slēgta. Bet es varu runāt par to.

Kaut gan tiesiskais regulējums, tas ir, Kriminālprocesa likuma 1.pants noteic, ka likuma mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē. Būtība ir par to, vai tiesa pēc savas iniciatīvas var mainīt inkriminētā noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus uz būtiski atšķirīgiem, kas attiecas uz būtiski atšķirīgu noziedzīgu nodarījumu. Šo jautājumu Latvijā jau ilgstoši apspriež, bet nekas netiek mainīts. Tāpēc atļaušos nolasīt, ko konstatēja un atzina Lietuvas Konstitucionālā tiesa. Vai Latvijā un Lietuvā var būt atšķirīgs skaidrojums un izpratne par taisnīgumu? Domāju, ka nē. Arī visā Eiropas Savienībā nē, jo savienības būtība ir balstīta uz vienotiem tiesību principiem un vērtībām.

Tātad citāti no Lietuvas Konstitucionālās tiesas
2013.gada 15.novembra lēmuma:

Lietuvas Augstākās tiesas un Apelācijas tiesas ieskatā – tiesas mērķis ir noskaidrot patiesību, pienākums aktīvi rīkoties kriminālprocesā, noteikt kriminālprocesa robežas un nepieļaut, lai personas, kas piedalās tiesas procesā, ļaunprātīgi izmantotu savas tiesības vai pilnvaras, kas dod pamatu uzskatīt, ka saskaņā ar Konstitūciju, tās 109.pantu, konstitucionālajiem taisnīguma un tiesiskuma principiem tiesa, izskatot krimināllietu, nedrīkst aprobežoties tikai ar apsūdzības rakstā norādītā noziedzīgā nodarījuma faktiem, tai jāveic visi Kriminālprocesa kodeksā paredzētie pasākumi, lai noskaidrotu patiesos inkriminētā nodarījuma apstākļus.

Tā raksta Lietuvas Augstākā tiesa un lūdz Konstitucionālajai tiesai attiecīgu skaidrojumu. Vai mūsu Senāta Krimināllietu departamenta senatori zem šāda viedokļa parakstītos, zinot, ka mūsu likumā ir daudz ierobežojumu ne tikai pirmajā instancē, bet arī otrajā un trešajā instancē?

Turpinot citēt:

Tiesai ir jābūt tiesīgai noteikt patiesos lietas faktus, pat ja prokurors vai citi procesa dalībnieki apgalvo, ka šie fakti ir atšķirīgi, tostarp gadījumos, kad tiesas secinājumi par noziedzīgā nodarījuma faktiem būtiski atšķiras no apsūdzības faktiem. Pretējā gadījumā lietas izlemšanu un līdz ar to arī taisnīguma īstenošanu ietekmētu procesa dalībnieku viedoklis, nevis tiesas vai tiesnešu veiktais attiecīgo pierādījumu novērtējums. No otras puses, iepriekš minētās tiesas pilnvaras noskaidrot patiesos lietas faktus ir jāīsteno tā, lai nodrošinātu konstitucionālās tiesības uzzināt apsūdzību, tiesības uz aizstāvību un citus konstitucionālos pienācīga tiesas procesa principus.

Lietuvas Republikas Konstitucionālā tiesa, interpretējot Konstitūcijas 31.panta otro daļu, kas noteic, ka noziegumā apsūdzētai personai ir tiesības uz taisnīgu un atklātu lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā tiesā, norādījusi:

Konstitūcijā nostiprinātās normas un principi, inter alia Konstitūcijas 31. panta otrajā. daļā ir nostiprinātas personas tiesības uz lietas izskatīšanu neatkarīgā tiesā taisnīgā un atklātā veidā, tiesiskums un taisnīguma principi, paredz tādu tiesas kā tiesas spriešanas iestādes modeli, ka tiesu nevar saprast kā pasīvu procesa novērotāju un ka tiesas spriešana nevar būt atkarīga tikai no tiesai iesniegtajiem materiāliem; tiesai ir tiesības pašai veikt procesuālās darbības vai deleģēt šādas darbības noteiktām iestādēm/ ierēdņiem, inter alia prokuroriem, lai objektīvi un pilnīgi izmeklētu visus lietas apstākļus un noskaidrotu patiesību lietā; veicot procesuālās darbības, tiesai jābūt objektīvai un jārīkojas tā, lai neradītu aizspriedumainības vai atkarības iespaidu.

Lietuvas Republikas Konstitucionālā tiesa, interpretējot Konstitūcijas 109.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka Lietuvā tiesiskumu īsteno tikai tiesas, norādījusi:

Konstitūcijā nostiprinātais taisnīguma princips, kā arī noteikums, ka taisnīgumu īsteno tiesas, nozīmē, ka konstitucionālā vērtība ir nevis tas, ka tiesa pieņem lēmumu, bet gan tas, ka tiesa pieņem taisnīgu lēmumu; konstitucionālais taisnīguma jēdziens ietver ne tikai formālu, nominālu tiesas īstenotu taisnīgumu, ne tikai tiesas īstenota taisnīguma ārējo šķietamību, bet galvenokārt tādus spriedumus (citus tiesas galīgos aktus), kas nav netaisnīgi pēc būtības; tiesas īstenots taisnīgums tikai formālā veidā nav tas taisnīgums, ko nosaka, saglabā un aizsargā Konstitūcija (inter alia Konstitucionālās tiesas 2006.gada 21.septembra, 2012.gada 25.septembra un 2012.gada 19.decembra spriedumi).

Lietuvas Republikas Konstitucionālā tiesa, apskatot Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta interpretāciju, norādījusi, ka saskaņā ar ECT judikatūru tiesas pilnvaras pēc savas iniciatīvas piemērot krimināllikumu, kas paredz smagāku nodarījumu, pašas par sevi nav pretrunā Konvencijai.

Domāju, ka Senāta Krimināllietu departamenta senatori to negrib pieļaut, Augstākās tiesas judikatūra viennozīmīgi to ir vairākkārt akceptējusi. Tāpēc viens no maniem šodienas aicinājumiem ir mainīt Augstākās tiesas judikatūru.

Lietuvas Republikas Konstitucionālā tiesa konstatēja, ka saskaņā ar Konstitūciju, inter alia tās 31.panta otro daļu un 109.panta pirmo daļu, kā arī konstitucionālajiem tiesiskuma un taisnīguma principiem tiesai, kas izskata krimināllietu, ir jābūt iespējai mainīt apsūdzības faktus no tiem, kas attiecas uz inkriminēto noziedzīgo nodarījumu, uz tiem, kas attiecas uz būtiski atšķirīgu noziedzīgu nodarījumu. Īstenojot šīs tiesības, tiesai ir jāinformē apsūdzētais un citi procesa dalībnieki par šo iespēju, jānodrošina tiesības zināt apsūdzību, tiesības uz aizstāvību un citu konstitucionālo pienācīga tiesas procesa principu īstenošana.

Galarezultātā Lietuvas Konstitucionālā tiesa atzina, ka Lietuvas Kriminālprocesa kodeksa norma, kas neparedz pēc tiesas iniciatīvas mainīt lietas apstākļus, neatbilst Konstitūcijai.

Aicinu Augstāko tiesu veikt minēto jautājumu izvērtēšanu un mainīt tiesu praksi. Domāju, ir nepieciešami arī likuma grozījumi.

II

Otrais jautājums – par lietas izskatīšanas robežām kasācijas instances tiesā.

Ņemot vērā Lietuvas Republikas Konstitucionālās tiesas atziņas (tiesa nevar būt vienaldzīga un tiesiskais regulējums nevar radīt priekšnoteikumus, lai personu, kas vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, attaisnotu vai piespriestu tai netaisnīgu sodu, tādējādi pārkāpjot konstitucionālo tiesiskuma principu), ierosinu Augstākajai tiesai izvērtēt Latvijas Kriminālprocesa likuma regulējumu par Kriminālprocesa likuma būtiskiem pārkāpumiem (KPL 575.pants), kas ir kasācijas pamats.

Lietuvas Kriminālprocesa kodeksa 369.pantā „Pārsūdzības un kasācijas tiesvedības pamati„ ir noteikts:

„1. Galīgā sprieduma vai rīkojuma pārsūdzēšana un lietas ir pakļautas kasācijai, ja: 1) ir notikusi nepareiza krimināltiesību piemērošana; 2) ir noticis šī kodeksa būtisks pārkāpums.

2. Nepareizi piemērots krimināllikums ir tad, ja ir nepareizi piemēroti Lietuvas Republikas Kriminālkodeksa vispārīgās daļas noteikumi un ja noziedzīgi nodarījumi nav kvalificēti saskaņā ar Lietuvas Republikas Kriminālkodeksa pantiem, daļām un punktiem, pēc kuriem tie būtu jākvalificē.

3. Par smagiem šā kodeksa pārkāpumiem uzskatāmi tādi šā kodeksa prasību pārkāpumi, kuru rezultātā ir ierobežotas likumā garantētās apsūdzētā tiesības vai kuri ir lieguši tiesai pilnīgi un objektīvi izskatīt lietu un taisīt taisnīgu spriedumu.”

Nobeigumā gribu viennozīmīgi piekrist Krimināllietu departamenta priekšsēdētājai par protestu kvalitāti. Jā, mēs to saprotam, mēs gribam būt labāki, taču katra iespējas ir ierobežotas. Bet esam ļoti pateicīgi Augstākajai tiesai par katru lēmumu. Priekšsēdētāja norādīja, ka ir daudz noraidītu protestu. Bet tas ir mūsu mērķis vai uzdevums – ja mums ir tiesību jautājums, mēs ejam uz kasāciju. Ja kasācija pieņem un izskaidro, mēs stingri kontrolējam, lai turpmāk šī piemērošana būtu saskaņā ar tiesas doto interpretāciju. Katrs Augstākās tiesas lēmums tiek „novadīts” līdz katram prokuroram.

Paldies Augstākās tiesas Judikatūras nodaļai par ilgi gaidīto apkopojumu par prokuroru protestu kvalitāti. Šis ir vienīgais līdzeklis, ar kura palīdzību varam celt prokuroru kvalifikāciju. Jo mums, diemžēl, nav ne specializētas mācību iestādes, ne citu iespēju, lai prokurori varētu saņemt skaidri noformulētus virzienus, kuros mums jāstrādā.

Paldies par uzmanību! Novēlu panākumus, veselību un apsolu interesantu darbu!