Tieslietu sistēmu efektivizācijas komisijas 36.plenārsēde

Plenārsēdē tiesu sistēmu kvalitātes jomā tika pieņemti divi dokumenti.

Dokuments CEPEJ(2021)6 „Par tiesas klienta aktīvāku iesaistīšanu tiesu sistēmas darbā”: Vadlīnijas un pētījums par tiesas klienta centrālo lomu civillietu izskatīšanā un par valodas vienkāršošanu un skaidrību saziņā ar tiesas klientiem.

Ar tiesas klientiem saistīti jautājumi jau vairākus gadus ir Eiropas Padomes uzmanības lokā, un tiesas klientu interešu izvērtēšana ir arī CEPEJ darba pamatā. Vairākos CEPEJ pētījumos ir vērtēti tiesas procesu dažādie aspekti, vadoties tieši no tiesas klientu skatupunkta. Piemēram, Rokasgrāmata tiesas klientu apmierinātības novērtēšanas veikšanai Eiropas Padomes dalībvalstīs (CEPEJ(2016)12), Vadlīnijas tiesu karšu izveidošanai (CEPEJ(2013)6), Vadlīnijas tiesas telpu organizēšanai un to pieejamības nodrošināšanai (CEPEJ(2014)12).

Turpinājums jau veiktajam darbam bija civillietu izskatīšanas procesa pētījums – kā nodrošināt klientu uzticēšanos tiesu sistēmai neatkarīgi no lietas iznākuma, izskatot viņa konkrētu pieteikumu civillietā. Tiesnešu neatkarība un objektivitāte, procesu atbilstība saprātīga termiņa prasībām ir priekšnoteikumi šā mērķa sasniegšanai. Nepieciešams arī nodrošināt personas tiesības tikt uzklausītai, kā arī atklātums un atbildība. Līdz ar to nepieciešamas attiecīgas procesuālās tiesību normas, kā arī tiesneša un tiesas klienta komunikācijas uzlabošana. Proti, ja tiesas procesā klientam tiek atvēlēta pasīva vērotāja loma, viņš jutīsies kā „cietušais”, pat ja tiesas nolēmums būs nevainojams.

Analizējot Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, izskatot iesniegumus par Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta pirmās daļas pārkāpumiem, kā arī ņemot vērā vairāku Eiropas Padomes dalībvalstu praktiķu izteiktās atziņas, CEPEJ ir izstrādājusi astoņas vadlīnijas, kuras pētījumā ir izvērsti analizētas, pamatojoties tieši uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi. CEPEJ dokumentā norādīts, ka joprojām nepietiekami izpētīta joma ir tiesas procesos, nolēmumos un juridiskajos dokumentos, kā arī komunikācijā ar tiesas klientiem lietotā valoda.

CEPEJ izstrādātās vadlīnijas (pavisam septiņas) pamatā balstās uz pētījumu par dalībvalstīs veiktajiem pasākumiem komunikācijas uzlabošanai ar tiesas klientiem. Dokumentam pievienots arī pētījums.

Otrajā plenārsēdē pieņemtajā dokumentā CEPEJ(2021)4REV4 Vadlīnijas tiesas procesu organizēšanai video konferences režīmā apkopoti svarīgākie pasākumi, kādus valstis vai tiesas varētu ieviest, lai nodrošinātu tiesas procesus video konferences režīmā, nepārkāpjot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 6.pantā noteiktās personas tiesības uz taisnīgu tiesu un ievērojot Eiropas Padomes Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automatizēto apstrādi noteiktās prasības. Šo Vadlīniju mērķis ir sniegt dalībvalstīm praktiskus ieteikumus, izskatot lietas attālināti, samazinot jebkādu risku aizskart tiesības tikt uzklausītiem, tiesības aktīvi piedalīties tiesas procesā un tiesības uz aizstāvību. Vadlīnijas piemērotas visiem procesu veidiem, proti, civilprocesam, administratīvajam un kriminālprocesam.

Citi plenārsēdē izskatītie jautājumi. Eksperti informēja plenārsēdi par ziņojuma „Eiropas tiesu sistēmas” (2022.gada izdevums, 2020.gada dati) gatavošanu.

Uzklausīta novērotāju – Starptautiskās Tiesnešu asociācijas, Eiropas ekspertīžu un ekspertu institūta, Notāru padomes – informācija par izstrādātajiem pētījumiem, kas balstīti uz CEPEJ 2018.gada Ziņojumā „Eiropas tiesu sistēmas” iekļauto informāciju attiecīgajās jomās.

Kiberjustīcijas un mākslīgā intelekta jomā CEPEJ eksperti informēja plenārsēdi par Kiberjustīcijas darba grupas darbu, izstrādājot dokumentus par tiesas sēžu video konferencēm, tiesas dokumentu elektronisku aizpildīšanu, strīdu risināšanu tiešsaistē, nolēmumu izpildes procedūrām tiešsaistē un Eiropas Kiberjustīcijas tīklojumu.

Plenārsēdē pieņemts dokuments CEPEJ(2021)8 – Rokasgrāmata tiesas informācijas paneļu izveidošanai. Rokasgrāmata pamatā ir paredzēta kā palīglīdzeklis tiesu vadītājiem tiesas informatīvo paneļu izveidošanai konkrētas tiesas darba analīzei. Tajā aplūkoti četri informācijas paneļu izstrādes aspekti: informācijas paneļa saturs; datu vizualizācija; procesam izvirzītās tehniskās prasības; praktisku vadlīniju saraksts. Rokasgrāmatā sniegta tiesas informācijas paneļa definīcija, minēti to izveidošanas svarīgākie mērķi, kā arī ieteikumi to klasificēšanai. Piemēram, tiesas organizatoriskais panelis, konkrēta tiesneša personālais informācijas panelis, kas nodrošina tiesnesi ar instrumentiem sava darba laika pārvaldībai un lietu izskatīšanas laika labākai plānošanai.

Plenārsēdē apspriesti arī citi ar CEPEJ darbu saistīti jautājumi.