Ievads
Augstākās tiesas mājaslapā publicēts Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas veikts apkopojums maksātnespējas lietās, kurā iekļauta Civillietu departamenta prakse fizisko un juridisko personu maksātnespēju un tiesiskās aizsardzības procesu regulējošo normatīvo aktu piemērošanā laika posmā no 2015.gada janvāra līdz 2018.gada augustam. Šis raksts iepazīstina ar apkopojumā ietvertajām Augstākās tiesas atziņām, kas attiecas uz tiesas, proti, pirmās instances tiesas tiesnešu, kuri izskata maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesa lietas, pienākumiem procesa dalībnieku un ieinteresēto personu pieteikumu un sūdzību izskatīšanā un lēmumu pamatošanā. Augstākās tiesas nolēmumos atrodamas atziņas par tiesas pienākumiem maksātnespējas procesa administratora atbilstības un pieņemto lēmumu vērtēšanā, pieteikuma par tiesiskās aizsardzības procesu vērtēšanā, fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildes vērtēšanā un kreditoru sapulces lēmumu tiesiskuma vērtēšanā.
Maksātnespējas procesa administratora atbilstības un pieņemto lēmumu vērtēšana
Atbilstoši Civilprocesa likuma 363.17 panta pirmajai daļai tiesa izskata sūdzības par maksātnespējas procesa administratora lēmumiem. Augstākā tiesa uzsvērusi, ka, veicot šo uzraudzības funkciju, tiesai ir pienākums izvērtēt kreditora, parādnieka pārstāvja vai trešās personas sūdzībā izteiktos iebildumus pēc būtības, lēmumā sniedzot juridisku motivāciju izdarītajiem secinājumiem. Civilprocesa likuma 363.19panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā ietvertā norma par tiesas funkcijām, izskatot sūdzību, pārbaudīt Maksātnespējas kontroles dienesta lēmuma atbilstību normatīvo aktu prasībām, ir iztulkojama kā tiesas pienākums, izskatot sūdzību par administratora lēmumu, izvērtēt lēmumā norādītos apstākļus par administratora rīcību pēc būtības.
Jautājums saistībā ar Maksātnespējas kontroles dienesta atzinumu par administratora pārkāpumiem izskatāms prioritāri, pirms citiem pieteikumiem, ko iesnieguši lietas dalībnieki, lai nepieļautu, ka administrators izvairās no normatīvajos aktos paredzētajām sekām par pārkāpumiem maksātnespējas procesā. Ja šādā situācijā saņemts parādnieka pārstāvju pieteikums par juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu un tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanu ar citu administratoru, tiesai jāizvērtē, vai parādnieks rīkojies godprātīgi.
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 22.panta pirmo daļu tiesa administratoru atceļ pēc savas iniciatīvas, Maksātnespējas kontroles dienesta vai paša administratora pieteikuma vai kreditoru sapulces ierosinājuma. Ja lūgumu izvērtēt iespēju atcelt administratoru no pienākumu pildīšanas tiesai pieteicis Maksātnespējas kontroles dienests, un tiesa lēmuma motīvu daļā nav atspoguļojusi nekādus apsvērumus šā lūguma sakarā un lemjošajā daļā šo jautājumu nav izlēmusi, šāda lēmuma pieņemšanā pārkāpti Civilprocesa likuma 230.panta ceturtās un piektās daļas noteikumi.
Izvērtējot apstākļus, kas var liecināt par administratora personisko ieinteresētību maksātnespējas procesa lietā (Maksātnespējas likuma 20.panta pirmās daļas 7.punkts), tiesai jākonstatē nevis apstākļi, kas vienīgi maksātnespējas procesā iesaistītajām personām varētu radīt šaubas par administratora objektivitāti, bet gan apstākļi, kas saprātīgam vērotājam no malas, ievērojot konkrētās lietas faktus un apstākļus, varētu radīt šaubas par administratora objektivitāti. Lai gan novērtējums vienmēr ir subjektīvs, tam jābalstās uz objektīviem, proti, saskaņā ar pierādījumiem konstatētiem faktiem.
Pieteikuma par tiesiskās aizsardzības procesu vērtēšana
Augstākā tiesa vairākkārt uzsvērusi, ka, izvērtējot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu Civilprocesa likuma 341.6 panta kārtībā, tiesai ir pienākums pārbaudīt, vai pareizi noteikts nodrošināto kreditoru sastāvs un vai šo plānu saskaņojušo kreditoru prasījumu pamatā ir reālas saistības. Civilprocesa likuma 341.6 panta trešās daļas prasība pirms pieteikuma par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu apmierināšanas vērtēt arī kreditoru iebildumus nav īstenojama virspusēji un formāli. Ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā iekļauts kreditora prasījums, kas būtiski ietekmē tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanu, ir vērtējama tā pamatotība. Piemēram, regulāra avansa maksājumu pārskaitīšana ievērojamā apmērā, vispār nepārliecinoties par naudas izlietojumu, ir netipiska komercdarbībai un liecina par fiktīvu darījumu.
Ievērojot labas ticības principu, tiesai jāizvērtē, vai parādnieks rīkojies godprātīgi, iesniedzot tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, ja šādas rīcības izvērtējumu lūdzis kreditors, norādot arī konkrētus apstākļus, kas, viņaprāt, liecina par vēlmi īstenot pretlikumīgu tiesiskās aizsardzības procesu. Ja tiesiskās aizsardzības procesa plānu nesaskaņojušie kreditori ir iesnieguši motivētus iebildumus par darījumu, iespējams, fiktīvo raksturu, tiesai ir jāpievēršas tās rīcībā iesniegto darījumu apliecinošo dokumentu vērtēšanai un jāspēj izdarīt loģiskus secinājumus par saistību pamatotību vismaz no pirmšķietamības viedokļa. Turklāt katrs atsevišķais darījums šādā situācijā ir vērtējams ne tikai kontekstā ar pretējus viedokļus pārstāvošo personu domstarpību cēloni un tā paredzamajām sekām, bet arī ar visiem lietas materiāliem to kopumā, ņemot vērā Civilprocesa likuma 97.panta pirmās daļas noteikumus. Citiem vārdiem, tiesai uz lietā apkopoto pierādījumu pamata jāspēj saskatīt tādu juridisko apstākļu esību, kuri faktiski izslēdz attiecīgās saistības izpildes pienākumu vai otrādi – apstiprina to.
Neesot argumentācijai, kas atspēkotu nodrošinātā kreditora iebildumus par fiktīvā kreditora statusu, kura saistību apjoms būtiski ietekmē tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanu nodrošināto kreditoru grupā, tiesas atzinumu, ka tiesiskās aizsardzības procesa plāns ir atbalstīts Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā, nevar atzīt par pamatotu.
Augstākā tiesa arī norādījusi, ka tiesai ir jāvērtē ne vien kreditoru prasījumu iespējami fiktīvais raksturs, bet arī tiesiskās aizsardzības procesa iesniedzēja prasījumu izpildes iespējamība. Lai izdarītu secinājumus par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniedzēja tiesībām saņemt samaksu saskaņā ar noslēgto līgumu un šādu summu iekļautu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā kā drošu nākotnē paredzamu ienākumu, uz kuru varētu paļauties tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniedzēja kreditori, tiesai ir jānovērtē šādas prasības pirmšķietamas apmierināšanas iespējas.
Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildes vērtēšana
Nav pieļaujams atbrīvot no parādsaistībām fiziskas personas, kuru rīcība liecina par negodprātīgu attieksmi pret kreditoriem. Vienlaikus jāievēro, ka saistību dzēšanas procedūras nepiemērošanas izraisītās sekas parādniekam ir nelabvēlīgas, un lai šo jautājumu izlemtu pareizi un taisnīgi, katrs individuāls gadījums prasa rūpīgu izvērtējumu. Piemēram, kā norādījusi Augstākā tiesa, piemērojot Maksātnespējas likuma 153.panta 2.punktu, tiesai jānorāda, kāda tieši parādnieka rīcība un kāpēc atzīta par patieso ienākumu slēpšanu, turklāt ar nodomu izvairīties no savu saistību izpildes.
Ja parādnieka ikmēneša ienākumi ir mainīgi, likums neaizliedz parādniekam veikt maksājumu pārrēķinu un labot radušos kļūdu, ja kādā mēnesī kreditoru prasījumu segšanai novirzīti līdzekļi mazāk nekā vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem (sk. Maksātnespējas likuma 155.panta ceturto daļu). Tāpēc, lemjot par fiziskas personas atbrīvošanu vai neatbrīvošanu no saistību dzēšanas plānā atlikušajām saistībām, tiesai rūpīgi jāizvērtē lietas faktiskie un tiesiskie apstākļi, kā arī samērīgums starp parādnieka un kreditoru interesēm, ievērojot fiziskas personas maksātnespējas procesa mērķi un iesaistīto personu labticību.
Nepieprasot informāciju par saistību dzēšanas plāna izpildi, lai varētu izlemt jautājumu, vai parādnieks atbrīvojams no atlikušajām saistībām, tiesa rīkojas formāli, kas ir pretrunā ar Civilprocesa likuma 363.28 panta desmito daļu.
Kreditoru sapulces lēmumu tiesiskuma vērtēšana
Kreditoru sapulces lēmumi var aizskart ieinteresēto personu likumiskās intereses, tāpēc kreditors vai parādnieka pārstāvis var pārsūdzēt kreditoru sapulces lēmumu, ja tas ir prettiesisks vai pretrunā ar kreditoru kopuma interesēm (sk. Maksātnespējas likuma 91.panta otro daļu). Augstākā tiesa norādījusi, ka, pārbaudot sūdzību par kreditoru sapulces lēmuma tiesiskumu, piemēram, par administratora atlīdzības palielināšanu, tiesnesim ir jāpārliecinās, vai vismaz formāli pastāv objektīvi iemesli šāda lēmuma pieņemšanai.
Augstākā tiesa atzinusi, ka kreditoru prasījuma tiesību samazinājums par 75–80% (sk. Maksātnespējas likuma 38.panta otro daļu) ir netipisks komercdarbībai, vēl jo vairāk, ja tas noticis bez atsevišķu kreditoru piekrišanas. Tādēļ tiesai šādā situācijā ir īpaši rūpīgi jāpievēršas piemērojamo tiesību normu sistēmiskajai un teleoloģiskajai iztulkošanai Satversmes 105.panta un Maksātnespējas likuma mērķu un principu kontekstā.
QR
