Izprotot kasācijas instances būtību

Augstākās tiesas galvenais uzdevums – izskatīt lietas kasācijas kārtībā – tika noteikts likumā „Par tiesu varu” drīz pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Tomēr izpratne par kasācijas instances īsteno lomu tiesu sistēmā ir attīstījusies pakāpeniski. Lietas dalībnieki, viņu pārstāvji un plašāka sabiedrība nereti uzskata, ka kasācijas instances galvenais uzdevums ir izlabot pirmās vai otrās instances tiesu spriedumos sastopamās kļūdas.

Kā izriet no Civillietu departamenta pieredzes, kasācijas sūdzības iesniedzēji bieži vēlas, lai Augstākā tiesa atkārtoti izvērtē pierādījumus lietā un pārbauda, vai lieta izspriesta pareizi pēc būtības. Tā ir liela uzticība mūsu departamenta tiesnešu pieredzei un profesionalitātei. Šo uzticību augsti novērtējam. Vienlaikus mūsu galvenais uzdevumus ir rast atbildes uz tiesību jautājumiem, kuriem ir nozīme ne vien konkrētajās lietās, bet nenoteikta skaita gadījumos, nodrošinot likumu vienotu izpratni visās tiesās un novēršot likumu nepilnību radītās negatīvās tiesiskās sekas. Tas ir uzdevums, kura pienācīgas izpildes pamatā ir apjomīgs pētnieciskais darbs un padziļināta, uz izsvērtiem argumentiem balstīta tiesnešu diskusija. Uzskatot Augstāko tiesu par pēdējo patvērumu pret iespējamo netaisnību katras atsevišķas civillietas izspriešanā, tās resursi tiktu izlietoti kazuistisku nolēmumu taisīšanai. Šādas pieejas sekas būtu arī Augstākās tiesas judikatūras nepastāvīgums.

2016.gadā Latvijas likumdevējs spēra svarīgu soli, lai nodrošinātu, ka kasācijas instances resursi tiek primāri novirzīti tiesību sistēmai nozīmīgu tiesību jautājumu risināšanai. Civilprocesa likuma 464.1panta otrās daļas 2.punktā tika nostiprināts regulējums, ka kasācijas instances tiesa ir tiesīga atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību, ja nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Tāpat panta trešajā daļā tika ieviesta iespēja atteikt tiesvedības ierosināšanu gadījumos, kad nav sasniegts strīda summas 2000 eiro slieksnis un lietā nav jārisina būtiski tiesību jautājumi.

Kasācijas instances atslogošana no mazāk nozīmīgu jautājumu risināšanas, izmantojot leģislatīvos instrumentus, ir turpināma arī nākotnē. Citu valstu kasācijas instanču tiesu darbības pieredze liecina, ka tas ir pastāvīgs process. Ilgtermiņā Latvijas tiesību sistēmai būtu jāorientējas uz to, ka kasācijas instances tiesai jāskata tikai tādas lietas, kas dod iespēju atbildēt uz nozīmīgiem tiesību jautājumiem, katras atsevišķas civillietas taisnīgu noregulējumu atstājot pirmās un otrās instances tiesas un tikai izņēmuma gadījumā – Augstākās tiesas ziņā.