• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

Tiesu varas atklātība un zinātniski analītiskais darbs Augstākajās tiesās

Tiesu pieejamība ir svarīgs tiesu sistēmas kvalitātes aspekts, un tai ir galvenā loma efektīvas tiesu sistēmas garantēšanā. Citiem vārdiem, atklātība sekmē labāku tiesu pieejamību un līdz ar to efektīvāku tiesu sistēmas darbību.

Viens no ieteikumiem, kas tapis projekta laikā, ir padarīt visus augstāko tiesu nolēmumus publiski pieejamus tiešsaistes datubāzē bez maksas, kā arī piedāvāt lietotājiem draudzīgas meklēšanas iespējas un nolēmumu kopsavilkumus. Pētījumā secināts, ka lielākā daļa augstāko tiesu publicē visus nolēmumus. Dažas tiesas to nedara, piemēram, Somijas Augstākā tiesa publicē tikai nolēmumus ar judikatūras nozīmi, uzskatot, ka pilnīgi visu nolēmumu publicēšana var novest pie mazāk informētas sabiedrības informācijas pārpilnības dēļ. Secināts, ka augstākajām tiesām vajadzētu arī nodrošināt meklēšanas iespējas, kas ļautu lietotājiem viegli atrast interesējošos nolēmumus. Meklēšanas iespējām vajadzētu iekļaut meklēšanu pēc atslēgvārda, atsauces uz līdzīgām lietām u.c. Lai nodrošinātu citu valstu tiesu prakses meklēšanu, vajadzētu ieviest Eiropas vienoto tiesu nolēmumu sistēmu ECLI. Šobrīd tikai 13 no aptaujāto 26 augstāko tiesu nolēmumu datubāzēs ir pieejama detalizētas meklēšanas iespēja.

Valstīm būtu jānodrošina arī centralizētas tiesu prakses datubāzes ar lietotājiem draudzīgām meklēšanas iespējām un atbilstošu personas datu aizsardzību. Papildus visiem augstāko tiesu nolēmumiem šajās datubāzēs vajadzētu ietvert arī atsevišķus zemāku instanču tiesu nolēmumus, kā arī Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi. Vienotās datubāzes priekšrocība ir iespēja atrast visu nepieciešamo tiesu praksi vienā integrētā datubāzē, un nav jāmeklē katras tiesas datubāzē atsevišķi.

Augstākajām tiesām vajadzētu izmantot piemērotus līdzekļus datu aizsardzībai, nodrošinot iespēju pusēm pieprasīt nolēmuma anonimizēšanu. Šajā jautājumā ir svarīgi ievērot līdzsvaru starp tiesu varas atklātību un personas tiesībām uz privātumu. Projektā veiktais pētījums rāda, ka 81% no aptaujātajām augstākajām tiesām veic pilnīgu nolēmumu anonimizēšanu, savukārt Eiropas Savienības Tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā nolēmumi tiek anonimizēti, tikai saņemot pamatotu lūgumu no iesaistītajām pusēm. Augstākajām tiesām vajadzētu apsvērt iespēju pārņemt Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi.

Augstākajām tiesām vajadzētu arī tulkot svarīgākos nolēmumus, kas skar Eiropas tiesības. Piemēram, Somijas Augstākā tiesa ir noslēgusi sadarbības vienošanos ar citām Ziemeļvalstu tiesām tulkot nolēmumus, kas skar Eiropas Savienības tiesības vai cilvēktiesības un atsevišķi publicēt šos nolēmumus tiesu mājaslapās, lai tos varētu viegli atrast.

Pirmā zinātniski analītiskā nodaļa tika izveidota Amerikas Savienoto Valstu Augstākajā tiesā, lai nodrošinātu kvalitatīvu un ātrāku lietu izskatīšanu. Eiropas valstu augstākajās tiesās zinātniskās nodaļas sāka veidot pagājušā gadsimta 90. gados. Projekta pētījumā secināts, ka būtu nepieciešams augstākajās tiesās izveidot zinātniski analītisko un dokumentācijas nodaļu, kā arī iecelt zinātniskos padomniekus. Tikai vienā no 26 aptaujātajām augstākajām tiesām nav ne zinātniski analītiskās nodaļas, ne zinātnisko padomnieku. Veidojot zinātniski analītiskās nodaļas un zinātnisko padomnieku amatus, skaidri jānodala to funkcijas, kā tas ir, piemēram, Igaunijas Augstākajā tiesā, kur ir skaidra pienākumu sadale starp zinātniski analītisko un dokumentācijas nodaļu, kas ir atbildīga par plašāku pētījumu veikšanu un juridisku jautājumu izpēti, un zinātniskajiem padomniekiem, kas atbildīgi par konkrētu lietu sagatavošanu izskatīšanai Augstākajā tiesā un asistēšanu tiesnešiem lietu izskatīšanā, veicot izpēti un sagatavojot lēmumprojektus.

Augstākajām tiesām būtu arī svarīgi īstenot iniciatīvas, lai nodrošinātu zināšanu apmaiņu starp tiesnešiem, izglītības iestādēm un citiem tiesību jomas speciālistiem. Lai garantētu tiesas lēmumu kvalitāti un līdz ar to arī tiesiskuma kvalitāti, tiesnešiem ir jāpiedalās regulārās juridiskajās apmācībās. Šādas mācības varētu organizēt sadarbībā ar citām profesionālajām organizācijām kopīgu interešu gadījumā. Lielisks sadarbības veids ir kopīgu semināru un konferenču organizēšana.

Augstākajām tiesām būtu jāpiedāvā stažēšanās iespējas praktikantiem, ņemot vērā abu pušu izdevīgumu. Praktikanti saņemtu papildu zināšanas tiesību jomā un profesionālo pieredzi, bet augstākās tiesas saņemtu papildu atbalstu saviem tiesnešiem.