Tieslietu padomju darbība dažādās valstīs ir diezgan atšķirīga. Daļā valstu to nav, dažās valstīs ir izveidotas pat divas. Tieslietu padomju sastāvs atspoguļo to kompetenci, dažādu valstu tradīcijas un struktūru jeb to, kā Tieslietu padomes tiek organizētas vai iekļautas tiesu sistēmas struktūrā.
Padomes locekļu skaits dažādās valstīs ir atšķirīgs. Padomes sastāvā ir vai nu tikai tiesneši, vai tiesneši un citi locekļi. Šie citi locekļi var tikt iecelti, vai arī viņi var būt padomes ex officio locekļi. Pastāv viedoklis, ka tiek radīts sava veida izaicinājums, ja padomē tiek pārstāvēti tikai tiesneši, jo var teikt, ka pastāv demokrātijas trūkums, ja tikai tiesneši lemj par tiesnešiem. Projekta gaitā, apkopojot informāciju par Tieslietu padomju darbību, secināts, ka jauktam padomes sastāvam var būt vairākas būtiskas priekšrocības. Padomēs varētu būt tiesneši, kas pārstāv visas tiesu instances, kā arī citi pārstāvji, kurus ievēlē vai ieceļ, pamatojoties uz viņu sasniegumiem. Padomes locekļi tiesneši varētu būt padomē vairākumā, taču viņiem obligāti nav kvalificēts vairākums. Padomes locekļi, kas nav tiesneši, var palielināt tiesu sistēmas demokrātisko leģitimitāti un caurskatāmību.
Padomei var būt svarīga loma tiesnešu ievēlēšanas vai iecelšanas procesā. Tā var izpausties gan kā kandidātu izvirzīšana, viedokļu sniegšana vai pat kā izvirzīto kandidātu apstiprināšana. Padomes sastāvs ietekmē tās kompetenci. Jo vairāk tā ir iesaistīta tiesnešu atlases procesā, jo mazāk tiesnešiem vajadzētu būt padomes sastāvā, lai izvairītos no tā, ka tiesneši paši sevi ieceļ. Šajā ziņā ir jāapsver kvalificēta vairākuma noteikšana lēmumu pieņemšanai vai atzinumu sniegšanai.
Arī tiesnešu apmācībai ir liela nozīme. Daļa padomju to nevar tieši ietekmēt, bet citām ir diezgan liela ietekme šajā ziņā. Padomes var sekmēt efektīvāku un kvalitatīvāku tiesas spriešanu, iesaistoties tiesnešu izglītībā un apmācībā. Kā minimums, padomes varētu iesaistīties tiesnešu mācību programmas apstiprināšanā.
Viens no būtiskākajiem ar tiesu sistēmas neatkarību saistītiem jautājumiem ir tās finansējums. Padomes vai ekvivalentas institūcijas iesaistīšanās visos budžeta veidošanas posmos varētu būt nepieciešama, lai nodrošinātu, ka tiesu sistēmas viedoklis par efektīvai un lietderīgai tiesu sistēmai nepieciešamajiem finanšu resursiem tiek pienācīgi ņemts vērā. Lai Tieslietu padomes būtu neatkarīgas, tām jābūt pienācīgai darbībai nepieciešamajiem līdzekļiem, kā arī pilnvarojumam un spējai vest sarunas par savu budžetu un to efektīvi organizēt.
Tieslietu padome ietekmē Augstāko tiesu un Augstākā tiesa ietekmē Tieslietu padomi, tādējādi pastāvot divvirzienu saiknei. Bieži vien Augstākās tiesas savā veidā sniedz atbalstu padomei, piemēram, dažkārt padomes budžets tiek piešķirts Augstākajai tiesai, un Augstākā tiesa lemj, cik daudz naudas padome saņems, un finansiālā kontrole nozīmē kontroli pār padomi. Dažās valstīs, piemēram Latvijā, budžets tiek piešķirts Augstākās tiesas Administrācijai. Padomes un Augstākās tiesas ir trausla līdzsvara attiecībās. Padomes var uzskatīt par valsts varas tiesu varas atzara daļu, bet tās vienlaikus var būt no tā neatkarīgas, ieskaitot neatkarību no Augstākajām tiesām būtisku lēmumu pieņemšanas ziņā.
Domājot par caurskatāmību, ko pieprasa no valsts institūcijām un tiesām, jāapsver arī, kā panākt Tieslietu padomju darbības caurskatāmību. Padomes darbībām ir jābūt pārredzamām – kopsavilkumi un protokoli ir jāpublicē, jāveic audioieraksti.
Būtisks ir jautājums par padomes locekļu statusu un darba laika daļu, kas tiek veltīta padomes darbam. Lai padomes locekļiem būtu pietiekami daudz laika sagatavoties sava darba kvalitatīvai veikšanai, viņiem vajadzētu paredzēt nepilna vai pilna laika darbu padomē, vienlaikus saglabājot darbu tiesā vai citu darbu (locekļiem, kas nav tiesneši).
Uz jautājumu, vai Tieslietu padomes ir svarīgas un vai tās var veicināt tiesu sistēmas efektivitāti, atbilde ir jā. Bet uz jautājumu – vai pastāv viena labākā prakse vai ieteikums, vai ir kāds viens piemērots risinājums, ko visām valstīm būtu jācenšas īstenot, atbilde tomēr ir nē. Starp sastāvu, padomes kompetenci, valsts organizāciju, vēsturiskajām robežām un leģitimitātes jautājumiem pastāv liela savstarpējā saistība. Tomēr visām iesaistītajām pusēm būtu jāsadarbojas – Tieslietu ministrijai, parlamentam, valdībai, augstākajām tiesām un Tieslietu padomēm. Ir noderīgi iegūt pārskatu par Tieslietu padomju darbību dažādās valstīs, lai varētu izvēlēties risinājumus, kas būtu piemēroti konkrētai valstij.
QR
