Dialoga loma tiesas spriešanā

Esmu patiesi priecīgs iepazīstināt jūs ar savu grāmatu „Dialoga loma tiesas spriešanā”. Iecere par šādu grāmatu man radās pirms deviņiem gadiem, kad apsvēru domu uzsākt doktorantūras studijas. Tolaik strādāju par tiesneša palīgu Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā, tāpēc par tiesas spriešanu man bija profesionāla interese. Turklāt man bija akadēmiska interese par tiesas spriešanā notiekošo dialogu, jo par šo tēmu biju aizstāvējis maģistra darbu. Līdz ar to vēlējos uzrakstīt grāmatu, kurā būtu aplūkota tiesas spriešanas būtība, kurā no dialoga skatpunkta būtu aprakstīts tiesas process un kurā būtu risinātas ar tiesu darbu saistītās problēmas.

Vispirms atklāšu jums galveno vēstījumu, kurš ietverts šajā grāmatā. Pēc tam pievērsīšos atsevišķiem grāmatā aplūkotajiem jautājumiem.

Grāmatas centrālais izpētes objekts ir tiesas spriešana. Kas tad ir tiesas spriešana? Kāda ir tiesas spriešanas būtība?

Raugoties no tiesību socioloģijas skatpunkta, tiesas spriešanas būtība ir konfliktu risināšana. Precīzāk sakot, tiesas spriešana ir viens no konfliktu risināšanas veidiem.

Salīdzinot ar citiem konfliktu risināšanas veidiem, tiesas spriešana ir īpaša, jo to nodrošina valsts. Līdz ar to tiesas kalpo kā instruments, ar kuru valsts risina sabiedrībā esošos konfliktus. Šāda valsts iesaistīšanās ir nepieciešama, lai sabiedrībā nodrošinātu kārtību.

Priekšstats par tiesām kā valsts instrumentu ir pašsaprotams un vispārpieņemts. Tomēr līdzās tam arvien vairāk nostiprinās arī priekšstats par tiesām kā konfliktu risināšanas pakalpojumu sniedzējām. Proti, ja valsts uzlūko tiesas kā savu instrumentu, tad sabiedrība tās uzlūko kā pakalpojumu sniedzējas. Atkarībā no tā, kurš no šiem priekšstatiem ir dominējošais, atšķiras izpratne par to, kā tiesām būtu jārisina konflikti.

Uztverot tiesas kā valsts instrumentu, pietiek ar konflikta izšķiršanu, pasakot, ka vienam procesa dalībniekam ir taisnība, bet otram – nav taisnības. Tomēr jāņem vērā, ka zaudējušais dalībnieks parasti paliek neapmierināts, tāpēc konflikts netiek pilnībā atrisināts. No valsts skatpunkta raugoties, tam gan nav izšķirošas nozīmes, jo tiesas nolēmuma izpildi iespējams nodrošināt piespiedu kārtā. Taču tam ir nozīme, raugoties no procesa dalībnieku skatpunkta, jo neatrisinātais konflikts var uzplaiksnīt atkal no jauna. Citiem vārdiem sakot, konflikta izšķiršana novērš konflikta simptomus, bet bieži vien neatrisina konflikta cēloni.

Ko jūs teiktu par ārstu, kurš tikai izraksta zāles slimības simptomu novēršanai, bet nepievēršas slimības cēlonim? Es teiktu, ka šāda ārsta sniegtais ārstniecības pakalpojums nav augstvērtīgs. Līdzīgi arī tiesu sniegtais konfliktu risināšanas pakalpojums nav augstvērtīgs, ja konflikts netiek pilnībā atrisināts. Procesa dalībnieki tāpat kā pacienti cer sagaidīt augstvērtīgu pakalpojumu. Un tiesām tāpat kā ārstiem būtu jācenšas šādu pakalpojumu nodrošināt.

Līdz ar to rodas jautājums, kā nodrošināt, lai tiesu sniegtais konfliktu risināšanas pakalpojums būtu augstvērtīgs. Atbilde īsumā ir šāda – tiesai jācenšas panākt procesa dalībnieku starpā saprašanās. Tas ir iespējams, procesa dalībniekus vai nu samierinot, vai arī pārliecinot viņus par tiesas nolēmuma pareizību. Protams, tiesai var neizdoties procesa dalībnieku samierināšana, tāpat kā tai var neizdoties zaudējušā dalībnieka pārliecināšana. Tomēr tiesai būtu jātiecas pēc šiem ideāliem, pat ja tie paliek nesasniegti.

Tiecoties pēc augstvērtīga konfliktu risināšanas pakalpojuma, izšķiroša nozīme ir dialogam. Dialogs ir vislabākā konfliktu risināšanas metode, jo tas ļauj sagādāt un apstrādāt konflikta risināšanai būtisko informāciju. Piemēram, ar dialoga palīdzību tiesa noskaidro un izvērtē procesa dalībnieku argumentus. Jo pilnīgāks ir šis dialogs, jo lielākas iespējas nonākt līdz pareizam lietas risinājumam. Turklāt jo vispusīgāk šis dialogs tiek atspoguļots nolēmuma pamatojumā, jo nolēmums ir pārliecinošāks.

Tātad tiesas spriešanā būtu nepieciešams pēc iespējas vairāk dialoga. Tomēr dialogam ir vajadzīgi tiesas resursi. Tāpēc situācijā, kad tiesas ir pārslogotas, dialogs var tikt ierobežots. Piemēram, mutvārdu procesu var aizstāt ar rakstveida procesu; izvērsti pamatotus nolēmumus var aizstāt ar rezolūcijām; trīs tiesu instances var aizstāt ar divām vai pat vienu instanci. Tādējādi, ietaupot resursus uz tiesas spriešanas kvalitātes rēķina, var palielināt tiesas spriešanas kvantitāti. Taču – vai kvalitātes upurēšana par labu kvantitātei ir attaisnojama pilnīgi visos gadījumos? Nebūt nē.

Tiesas var padarīt efektīvākas, ne tikai palielinot tiesas spriešanas pakalpojumu piedāvājumu, bet arī samazinot pieprasījumu. Ir pamats uzskatīt, ka Latvijā šis pieprasījums ir pārlieku liels. Daudzi tiesās nonākošie konflikti varētu tikt risināti ārpus tiesas, izmantojot, piemēram, mediāciju vai šķīrējtiesu. Tiesas spriešana ir galējais konfliktu risināšanas veids, kurš būtu jāizmanto tikai tad, ja konfliktu nevar atrisināt ar tiesas spriešanas alternatīvām. Diemžēl minētās alternatīvas Latvijā vēl nav pietiekami efektīvas un populāras. Tāpēc tiesu efektivizēšana visintensīvāk būtu turpināma tieši šajā jomā.

Lai sniegtu vispusīgāku ieskatu grāmatas saturā, noslēgumā uzskaitīšu būtiskākos jautājumus, uz kuriem grāmatā rodama atbilde.

• Kas ir dialogs un kā tas izpaužas tiesas spriešanā?

• Kāpēc dialogs ir vislabākā konfliktu risināšanas metode?

• Kā izvēlēties piemērotāko konflikta risināšanas veidu?

• Kādi ir galvenie trūkumi, risinot konfliktu tiesā?

• Kāpēc cilvēki labprāt tiesājas?

• Kāds ir tiesas procesa mērķis?

• Kāpēc tiesai ir nepieciešama procesa dalībnieku palīdzība?

• Kāpēc ir vērtīgi uzklausīt visu procesa dalībnieka stāstu?

• Kāpēc samierināšana ir pašsaprotama tiesas funkcija?

• Kā samierināt procesa dalībniekus?

• Kā apstrādāt lietas materiālos esošo informāciju?

• Kā nonākt līdz taisnīgam lietas risinājumam?

• Kāpēc nolēmumam nepieciešams pamatojums?

• Kā uzrakstīt pārliecinošu nolēmuma pamatojumu?

• Cik izvērstam jābūt nolēmuma pamatojumam?

• Kāpēc modernajā sabiedrībā sarūk uzticēšanās?

• Vai neuzticēšanās tiesām ir normāla parādība?

• Kā tiesām iemantot sabiedrības uzticēšanos?

• Kādi faktori ietekmē lietu daudzumu?

• Kādam vajadzētu būt lietas izskatīšanas ilgumam?

• Kādas ir tiesu pārslodzes sekas?

• Kādi ir tiesu efektivizēšanas līdzekļi?

• Kā dialoga ierobežošana ietekmē tiesas spriešanas kvalitāti?

• Kā panākt līdzsvaru starp tiesas spriešanas kvalitāti un kvantitāti?

• Kāpēc līdzšinējie tiesu efektivizēšanas līdzekļi nav novērsuši tiesu pārslodzi?