NODOKĻU ADMINISTRĀCIJAS TIESĪBAS VEIKT AUDITU PĒC TEMATISKĀS PĀRBAUDES
Administratīvo lietu departamenta 2015.gada 21.janvāra spriedums lietā nr.SKA-86/2015
-
Ir pamats atkāpties no Augstākās tiesas 2012.gada 28.decembra spriedumā lietā Nr.SKA-571/2012 paustās atziņas, ka gadījumā, ja tematiskās pārbaudes un audita objekti ir pilnīgi vienādi un ja tematiskajā pārbaudē pārkāpumi nav konstatēti, nodokļu maksātājs var paļauties, ka šis konstatējums vēlāk netiks pārskatīts (Augstākās tiesas judikatūra).
-
Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta pirmā daļa gan tekstuāli, gan arī pēc jēgas attiecas vienīgi uz nodokļa maksājuma apmēru ietekmējošiem auditiem, jo normas mērķis ir aizsargāt nodokļa maksātāja tiesisko noteiktību uz nodokļa audita rezultātā noteiktajām nodokļa saistībām. Tāpēc 23.panta pirmā daļa aizliedz veikt gan atkārtotu nodokļa saistības pārbaudi, gan pārskatīt noteiktās nodokļa saistības apmēru, taču tā neskar tematiskās pārbaudes (likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta pirmā daļa).
UZŅĒMUMU IENĀKUMA NODOKĻA ATLAIDE PAR ZIEDOJUMU
Administratīvo lietu departamenta 2015.gada 11.decembra spriedums lietā nr.SKA-119/2015
-
Pretēji Augstākās tiesas 2014.gada 16.maija spriedumā lietā Nr.SKA-58/2014 secinātajam, gadījumā, ja ziedojuma saņēmējam ir noteikts pretpienākums attiecībā uz ziedotāju, nodotā manta un finanšu līdzekļi pretpienākuma apjomā nav uzskatāmi par ziedojumu, savukārt pārējā daļā saglabājas ziedojuma raksturs un iespēja piemērot nodokļa atvieglojumu. Pretpienākuma apjoma nodalīšanas praktiskās grūtības risināmas atbilstoši administratīvā procesa principiem un pierādīšanas noteikumiem, ievērojot nodokļu jomas specifiku (likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 20.panta pirmā, septītā, astotā daļa; Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 9.panta pirmā un otrā daļa, 10.panta pirmā daļa).
-
Saimnieciskās darbības veicējs, jo īpaši, ja tas ir profesionāls un pamanāms tirgus dalībnieks savā jomā, saprātīgi var novērtēt, ciktāl kāds pasākums nāk par labu tā saimnieciskajai darbībai un pēc būtības atbilst reklāmas jēdzienam. Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumu Nr.556 „Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 125.2 punkts būtībā nemaina to jēdzienu izpratni, kāda atbilstoši likumam pastāvēja arī agrāk. Dažādos gadījumos var rasties strīdīgas situācijas, kuru novēršanai kalpo minētie noteikumi, tomēr tas pats par sevi nav pamats secinājumam, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji nevarētu izprast šajā likumā ietvertos principus un ziedojuma filantropisko raksturu vai, pretēji, uz nodokļa maksātāja labumu vērstu darbību (likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 20.panta pirmā, septītā, astotā daļa; Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumu Nr.556 „Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 125.2 punkts).
-
Tāpat kā nodokļa maksātājam jāspēj vispirms pašam saprast, ka ziedojuma saņēmējs veic pretpienākumu ar atlīdzības raksturu, tāpat tam ir jānodrošinās, ka ir iespējams noteikt šā pretpienākuma apjomu (likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 20.panta pirmā, septītā, astotā daļa; likuma „Par nodokļiem un nodevām” 38.pants).
-
Sabiedrisko organizāciju likums ļauj ziedojumu nodot tālāk, ja vien tiek nodrošināta ziedojuma izmantošana attiecīgajam ar sabiedrisko labumu saistītajam mērķim un ja ar rakstveida līguma palīdzību tiek gādāts par ziedojuma izmantošanu tieši šim nolūkam. Sporta federācija apvieno sporta klubus un citas personas, vadot un koordinējot darbu attiecīgajā jomā, kā arī pārstāvot attiecīgo sporta veidu starptautiskajās sporta organizācijās, tieši tādēļ šādai organizācijai tiek piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Nav saskatāma neatbilstība ziedojumam gadījumā, ja ziedotāja ziedotā nauda tiek pārskaitīta kā mērķziedojums federācijas biedriem (likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 20.panta pirmā, septītā, astotā daļa; Sabiedrisko organizāciju likuma 11.panta sestā daļa).
-
Mērķziedojums valsts pārvaldes iestādes darbinieku veselības apdrošināšanai nāk par labu iestādes nolikumā norādīto funkciju kvalitatīvai izpildei. Darbinieki ir viens no būtiskajiem iestādes resursiem tās funkciju pildīšanā (likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 20.panta pirmā un septītā daļa).
TIESAS SPRIEDUMS UN LĒMUMS KRIMINĀLLIKUMA 296.PANTA IZPRATNĒ
Krimināllietu departamenta 2015.gada 26.novembra lēmums lietā nr.SKK-389/2015
Krimināllikuma 296.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse izpaužas kā tiesas sprieduma vai lēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu tīša neizpildīšana vai izpildes kavēšana. Ar tiesas spriedumiem un lēmumiem Krimināllikuma 296. panta izpratnē jāsaprot tiesneša (tiesnešu) nolēmumi, kuri pieņemti, īstenojot tiesas funkcijas. Izmeklēšanas tiesnesis savas kompetences ietvaros īsteno izmeklēšanas tiesneša, nevis tiesas funkcijas, līdz ar to izmeklēšanas tiesneša lēmumi nav atzīstami par tiesas lēmumiem (Krimināllikuma 296.pants).
QR
