Augstākā tiesa apzinās savas saknes un cilvēkus, kas likuši pamatus Latvijas augstākajai tiesu instancei brīvvalsts pirmajā posmā. Mēs studējam Senāta spriedumus un senatoru komentārus, iepazīstam viņu biogrāfijas un dzīves atziņas. Taču konferenci, kas būtu veltīta vienam konkrētam senatoram, organizējam pirmoreiz. Kāpēc tieši Augusts Lēbers ir tas, kura jubilejas gadu gribam iezīmēt ar viņa darba pamattēmu – tirdzniecības tiesībām, skatot tās mūsu dienās plašāk – kā komerctiesības?
Atbilde varētu būt – tādēļ, ka Augusts Lēbers bija vienotājs. Viņa dzīve un plašā profesionālā un sabiedriskā darbība ir mācība tam, ka svarīgu mērķu dēļ ir iespējams un ir vērts strādāt plašāk, apvienojot prātus un spēkus, pat ne tikai vienas valsts ietvaros.
Pirmām kārtām Augusts Lēbers ar savu dzīvi parādīja to, cik lielu devumu valsts labā var dot lojāli pilsoņi, kas nav pamatnācija. Kā atzīmējis viens no Lēbera kolēģiem Senātā senators Rumpēters – Lēbers bija viens no tiem Latvijas vāciešiem, kas no pašām pirmajām Latvijas patstāvības dienām no sirds vēlējās ar latviešiem sastrādāt un Latvijas valstij savus spēkus ziedot.
Otrkārt, Augusta Lēbera dzīve ir pierādījums apbrīnojamām darba spējām un tālredzībai, gadu desmitiem tiesneša ikdienu savienojot ar zinātnisko un pedagoģisko darbu Latvijas Universitātē, tādējādi veidojot tik nozīmīgo dzīvo saikni starp teoriju un praksi. Viņa 1926.gadā izdotais „Tirdzniecības tiesību pārskats”, kam pamatā bija Juridiskajā fakultātē lasīto lekciju konspekts, kļuva par rokasgrāmatu šajā tiesību nozarē. Kā judikatūras atziņu avotu to izmantoja un uz to balstījās tiesneši gan toreiz, kad grāmata tika izdota, gan šī judikatūras klasika izrādījās vajadzīga pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, pārejot uz tirgus ekonomiku.
Visbeidzot, Augusts Lēbers bija kopējās Baltijas juridiskās telpas veidotājs, aktīvi iesaistoties Latvijai, Lietuvai un Igaunijai vienāda vekseļu un čeku likuma izstrādāšanā. 1938.gadā Baltijas tiesību saskaņošana vainagojās ar rezultātu, bet Augusta Lēbera darbība šajā jomā turpinājās, viņš bija aicināts piedalīties visās trijās Baltijas valstīs kopēja komentāra gatavošanā vekseļu un čeku likumiem. Komentāra koncepcija balstījās uz atziņu, ka nevar apstāties pie likumu unifikācijas, ir jāseko arī vienotai tiesu praksei. Kā uzsvēris šīs idejas iniciators, Lietuvas zvērināts advokāts Jokūbas Robinzonas: sagatavot ceļus šādai unificētai tiesu praksei ir zinātnes uzdevums un līdz ar to komentāra mērķis.
Tā bija tālredzīga doma. Līdzīgi apsvērumi vēlāk mudināja veidot Eiropas Kopienu tiesu, kas darbojas kopš 1957.gada. Baltijas valstīs šī ideja bija dzimusi un sākta realizēt jau 20 gadus agrāk! Diemžēl tai nebija lemts piepildīties traģisko Baltijas valstu vēstures pagriezienu dēļ.
Ir gandarījums, ka šo daudzo ideju vienotājam Augustam Lēberam veltīto konferenci Augstākā tiesa organizē sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un juridiskās domas nedēju – žurnālu „Jurista Vārds”. Gandarījums arī par to, ka šajā konferencē īstenojas viena no Lēbera neatlaidīgākajām idejām, un kopā ir triju Baltijas valstu augstāko tiesu tiesneši, tādējādi apliecinot, ka Baltijas juridiskās telpas vienotība ir aktuāla ideja joprojām.
Lai interesanta, izzinoša un domas raisoša šī konference visiem dalībniekiem.
QR
