Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros jūlijā pievienoti četri Civillietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēzes:
Bērna interešu prioritāte strīdā par atsevišķas aizgādības nodibināšanu

Vecāku nesaskaņas, konflikti vai domstarpības, tāpat arī viena vecāka destruktīva rīcība pati par sevi nevar veidot pamatu viena vecāka atsevišķas aizgādības nodibināšanai, ja vien minētie faktori būtiski neiespaido bērna interešu nodrošināšanu. Gadījumi, kad vecāki paši vai arī ar bāriņtiesas atbalstu spējuši panākt konfliktsituācijas noregulējumu, nerada pamatu atsevišķas aizgādības nodibināšanai.

Izspriežot vecāku strīdu par atsevišķas aizgādības nodibināšanu, tiesai jāņem vērā aktuālās ziņas par abu vecāku rīcību tādu jautājumu risināšanā, kas ietekmē vai var ietekmēt bērna intereses.

Vecāka, kurš nerealizē bērna ikdienas aizgādību, saskarsmes apjoms

Vecākam, kurš nerealizē bērna ikdienas aizgādību un vecāku šķirtas dzīves gadījumā nedzīvo ikdienā kopā ar bērnu, ir jānodrošina iespēja īstenot saskarsmi ar bērnu apjomā, kas kvantitatīvā un kvalitatīvā ziņā ir samērojams ar otra vecāka iespējām šajā jomā, izņemot, ja ir nodibināts Civillikuma 182. panta trešajā daļā minētais pamats saskarsmes tiesības ierobežošanai.

Tēzes:
Noilguma iesākums prasījumam par zemes piespiedu nomas maksu

Zemes piespiedu nomas gadījumā prasījums ir tā nodibinājies, lai celtu prasību un sāktu tecēt noilgums par nomas maksas piedziņu, ar dienu, kad zemes īpašnieks ir ieguvis īpašuma tiesības uz zemi. Noilguma tecējuma sākumu neietekmē ne tas, ka pastāvējis strīds par zemes piederību, ne arī tas, ka nomas attiecību pastāvēšana vēlāk konstatēta (konkretizēta) ar tiesas spriedumu.

Noilguma pārtraukums prasījumam par zemes piespiedu nomas maksu

Zemes piespiedu nomas tiesiskā attiecība ir pamats patstāvīgiem nomas maksājumu prasījumiem, kurus kreditors var īstenot tiesas ceļā, prasot visu vai atsevišķu (par atsevišķiem laika posmiem) nomas maksājumu piedziņu. Prasības celšana par viena nomas maksājuma parāda piedziņu vai atgādināšana par vienu nomas maksājuma parādu nepārtrauc citu nomas maksājumu prasījumu noilgumu.

Parādnieka pamatoto šaubu rašanās brīža ietekme uz nokavējuma vērtējumu

Starp parādnieka norādīto saistības neizpildīšanas iemeslu (parādnieka pamatotās šaubas) un saistību izpildes vilcinājumu jāpastāv cēloniskajam sakaram. Respektīvi, parādnieks nevar atsaukties uz vēlākiem potenciāliem šaubu iemesliem, kas saistības izpildīšanas vilcināšanās brīdī nebija par pamatu saistības neizpildīšanai.

Nokavējuma neiestāšanās parādnieka pamatoto šaubu gadījumā

Pastāvot kādam no Civillikuma 1656. pantā minētajiem apstākļiem, nokavējums neiestājas saistībā ar parādnieka vainas neesību un likumsakarīgi neiestājas nokavējuma sekas, no kurām parādnieks būtu jāatbrīvo (sal. Civillikuma 1657. pants). Parādnieks tiek atbrīvots no hipotētiskajām sekām, kādas būtu iestājušās nokavējuma gadījumā, – tādēļ, ka nokavējums vispār nav iestājies

Tēzes:
Priekšlīguma juridiskā daba

Priekšlīgums ir īsts, saistībtiesisks līgums, ar kuru viena vai abas puses uzņemas saistību, iestājoties noteiktiem priekšnoteikumiem, noslēgt citu saistībtiesisku līgumu jeb t. s. galveno līgumu ar noteiktu saturu.

Priekšlīgums iegūst saistošu spēku, ja ar to ir noteiktas nākotnē slēdzamā līguma būtiskās sastāvdaļas, kas saprotams tādējādi, ka nākotnē noslēdzamā (galvenā) līguma būtiskajām sastāvdaļām jābūt pietiekami noteiktām vai vismaz nosakāmām. Proti, pušu starpā jābūt panāktai tādai vienošanās, lai strīda gadījumā tiesa, pamatojoties uz priekšlīguma noteikumiem un lietas apstākļiem, varētu noteikt galvenā līguma saturu.

Priekšlīgums nav uzskatāms par noslēgtu, ja viens vai abi līdzēji tieši paturējuši sev tiesību vēl vienoties par blakus noteikumiem. Bet, kad blakus noteikumu dēļ viņi nav atstājuši sev tādu tiesību, tad priekšlīgums atzīstams par galīgi noslēgtu, ja vien no tā nav redzams pretējs nodoms, un tādā gadījumā darījuma dabiskās sastāvdaļas nodibināmas pēc likuma noteikumiem par šā darījuma raksturu, bet nejaušās – pēc tiesas ieskata (Civillikuma 1534. pants).

Tiesības prasīt priekšlīguma izpildi

Priekšlīguma noslēgšana nerada tūlītēju saistību izpildīt nākotnē slēdzamo galveno līgumu, tomēr rada saistību noslēgt galveno līgumu ar priekšlīgumā atrunāto saturu. Līdz ar to priekšlīguma labprātīga neizpilde dod tiesības prasīt galvenā līguma noslēgšanu (galvenā līguma atzīšanu par noslēgtu) tiesas ceļā.

Priekšlīguma pusei var būt tiesības prasīt arī atlīdzību par zaudējumiem, kas tai radušies galvenā līguma nenoslēgšanas vai novēlotas noslēgšanas dēļ. Taču minētais neizslēdz tiesības prasīt galvenā līguma noslēgšanu, ja vien tā nav kļuvusi neiespējama un prasītājs to joprojām vēlas. Šie tiesiskās aizsardzības līdzekļi var būt gan alternatīvi, gan savietojami.

Līgumslēgšanas brīvības ierobežojumi

Līgumslēgšanas brīvība var tikt ierobežota ne tikai ar likumu, likumdevējam nosakot, ka speciālos gadījumos tiesību subjektam ir pienākums noslēgt līgumu ar personu, kura izteic šādu gribu, bet arī ar līgumu (privātautonomi), tiesību subjektam līgumiski uzņemoties pienākumu noslēgt kādu noteiktu līgumu vai arī neslēgt noteikta veida līgumus. Priekšlīgums ir piemērs līgumiski nodibinātam līgumslēgšanas pienākumam, kas vienlaikus izpaužas kā līgumiski nodibināts līgumslēgšanas brīvības ierobežojums.

Tiesības apvienot prasījumu par priekšlīguma izpildīšanu ar prasījumu par galvenā līguma izpildīšanu

Prasītājs prasījumu par priekšlīguma izpildīšanu (galvenā līguma noslēgšanu vai atzīšanu par noslēgtu) var apvienot vienā prasībā ar prasījumu par galvenā līguma izpildīšanu (piemēram, pirkuma maksas piedziņu), ja vien lietas tiesiskie un faktiskie apstākļi to pieļauj. Jāizpildās vismaz šādiem priekšnoteikumiem: abiem prasījumiem jābūt iztiesājamiem starp tām pašām pusēm (galvenais līgums ir slēdzams starp tām pašām pusēm, kurām līgums jāizpilda), priekšlīgumam jānoteic vai no priekšlīguma jābūt nosakāmiem visiem galvenā līguma būtiskajiem noteikumiem un no galvenā līguma izrietošajai saistībai jābūt izpildāmai, tiklīdz noslēgts galvenais līgums. Tomēr šāda apvienošana nav vispārināma uz visiem gadījumiem, un tiesa var konstatēt arī kādus citus šķēršļus prasījumu apvienošanai, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus.

 

Pievienots klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)