Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros janvārī pievienoti trīspadsmit Civillietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēzes:
Preču zīmes reģistrācijas atzīšana par spēkā neesošu, ja reģistrācijas pieteikums iesniegts ar negodprātīgu nolūku un pieteicējs preču zīmi nodevis trešajai personai

Ja vēlāka preču zīme reģistrēta ar negodprātīgu nolūku, šīs preču zīmes īpašnieka maiņa neliedz agrākas preču zīmes īpašniekam izmantot tiesības reģistrāciju apstrīdēt un tiesai atzīt negodprātīgi reģistrēto zīmi par spēkā neesošu. Šādas prasības celšanas termiņš nav ierobežots.

Sajaukšanas iespējas vērtējums, ja konstatēta preču zīmju saimes pastāvēšana

Konstatējot, ka prasītājam pieder preču zīmju saime (sērija), tiesai jāveic konkrētu saimē ietilpstošu preču zīmju kopējā elementa atšķirtspējas vērtējums un katras apstrīdētās zīmes izvērtējums, salīdzinot to ar prasītāja zīmju sēriju, kā arī jāpārbauda, vai apstrīdētajām zīmēm piemīt tādas īpašības, kuras var tās sasaistīt ar šo sēriju, radot patērētājiem maldīgu priekšstatu par atbildētāja preču zīmju piederību prasītāja preču zīmju saimei.

Pārkāpēja vaina kā priekšnoteikums kaitējuma atlīdzības piedziņai

Lai preču zīmes īpašniekam rastos tiesības uz kaitējuma atlīdzību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu, jākonstatē pārkāpēja vaina, proti, ka viņa darbība vai bezdarbība neatbilda prasītajam rūpības līmenim (tika pieļauta vismaz viegla neuzmanība). Tāpat jākonstatē, ka šādas darbības vai bezdarbības rezultātā tika aizskartas preču zīmes īpašnieka tiesības, nodarot viņam kaitējumu.

Tēzes:
Ceļu satiksmes regulējuma piemērojamība no publiskās satiksmes norobežotiem ceļiem

No publiskās satiksmes norobežoti un individuāli lietojami komersanta vai māju ceļi nekalpo ceļu satiksmei Ceļu satiksmes likuma 1. panta 6. punkta izpratnē. Ceļa īpašnieka varā ir izlemt, vai viņam piederošais ceļš tiks izmantots publiskai satiksmei vai arī tikai un vienīgi individuāli regulētam lietojumam. Pēdējā gadījumā Ceļu satiksmes likuma normas attiecībā uz īpašnieka pienākumiem ir piemērojamas tiktāl, ciktāl tās regulē ar īpašnieku saskaņotu transportlīdzekļu kustību attiecīgajā objektā atbilstoši tā izveidošanas mērķim.

Tiesas pienākums atrast cēlonisko sakaru starp atbildētāja prettiesisko rīcību un kaitējumu nodarījušo negadījumu

Ja prasība celta par negadījuma rezultātā radušos kaitējumu, tiesas pienākums ir vērtēt strīdā iesaistīto pušu rīcības tiesiskumu un atrast cēlonisko sakaru starp attiecīgās puses prettiesisko rīcību un kaitējumu nodarījušo negadījumu, tostarp būtiska nozīme ir paša cietušā darbības vērtējumam. Lai nonāktu pie pamatota atzinuma par notikušā negadījuma cēloni, situācijā, kad prasītājs negadījuma izraisīšanu saista ar atbildētāja prettiesisku darbību vai bezdarbību, tiesai, vērtējot pierādījumus, jānonāk pie secinājuma, ka bez konkrētā cēloņa (prettiesiskās darbības vai bezdarbības) negadījums nebūtu noticis. Citiem vārdiem, nav pietiekami konstatēt, ka atbildētājs ir pārkāpis normatīvā aktā noteiktu prasību, bet arī jāpārliecinās, ka attiecīgās likuma prasības ievērošana būtu novērsusi negadījumu.

Tēze:
Lai apstrīdētu paternitātes pieņēmumu, bērna mātes vīram divu gadu laikā no dienas, kad viņš uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņa, jāceļ atbilstoša prasība, norādot un pamatojot apstākļus, kas no objektīva vērotāja skatupunkta var būt piemēroti, lai pamatoti radītu viņam šaubas par to, vai viņš ir bērna bioloģiskais tēvs. Savukārt atbildētājam, kurš apstrīd, ka prasība ir iesniegta likumā paredzētajā termiņā, ir pierādīšanas nasta par pieteikuma iesniegšanas termiņa nokavēšanu. Ja bērna mātes vīrs ir norādījis noteiktu laiku, kad viņam kļuva zināmi paternitātei pretimrunājošie apstākļi, tad atbildētājam ir jāpierāda, ka bērna mātes vīrs jau agrāk par norādīto laiku ir zinājis par paternitātei pretimrunājošiem apstākļiem. Ja atbildētājs iesniedz pārliecinošus (pietiekami ticamus) pierādījumus, tad pierādīšanas nasta pāriet atpakaļ prasītājam.

Tēzes:
Nepieļaujamība nodot piespiedu izpildei šķīrējtiesas spriedumu, ja nav konstatējama materiālā tiesība, kuras aizsardzību varētu īstenot tiesas ceļā

Ja atbilstoši tiesiskajam regulējumam prasība nevar būt pakļauta izskatīšanai civilprocesuālā prasības tiesvedības kārtībā vai personai nevar būt civilā prasības tiesība vispārējās jurisdikcijas tiesā, tad šāda prasība nevar tikt izskatīta arī šķīrējtiesā.

Apsolītas rokas naudas pieprasīšanas tiesas ceļā neiespējamība

Nepastāv tiesisks pamats tiesas ceļā pieprasīt rokas naudas samaksu, pamatojoties uz apsolījumu, kas saskaņā ar Civillikuma 1727. pantu nerada tiesiskas sekas.

Tēzes:
Zvērināta revidenta atzinums par sabiedrības atkarības pārskata pārbaudi

Revidentam par atkarīgās sabiedrības atkarības pārskata pārbaudi ir jāsastāda rakstveida atzinums, kurā ir skaidri un nepārprotami jāatbild uz Koncernu likuma 31. panta otrajā daļā norādītajiem jautājumiem. Latvijā atzītie starptautiskie revīzijas standarti revidenta atzinumam par atkarības pārskatu piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā Latvijas likumiem.

Akcionāra tiesības uz ziņām par darījumiem starp akciju sabiedrību un akcionāru, valdes vai padomes locekli vai saistīto personu

Akciju sabiedrības akcionāra tiesības uz informāciju par norisēm akciju sabiedrībā ir šaurākas nekā sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieka tiesības uz informāciju par norisēm šādā sabiedrībā. Akcionāram ir tiesības uz ziņām par sabiedrības saimniecisko stāvokli (bet ne šīs ziņas pamatojošiem dokumentiem), turklāt apjomā, kādā tās nepieciešamas darba kārtības jautājumu izskatīšanai un objektīvai izlemšanai.

Valde nedrīkst atteikties sniegt akcionāram ziņas par noslēgtajiem darījumiem starp sabiedrību un akcionāru, valdes vai padomes locekli vai saistīto personu, tomēr jāvērtē, cik detalizētas ziņas nepieciešamas attiecīgā akcionāru sapulces lēmuma pieņemšanai. Ja valde akcionāram nepieciešamās ziņas nesniedz, tad akcionārs var celt prasību tiesā pret akciju sabiedrību par šo ziņu izsniegšanu, ievērojot principu, ka personai ir tiesības prasīt tiesā tikai tādu informāciju, kāda tai ir nepieciešama, bet nav pieejama.

Tiesības uz informāciju ir akcionāra individuālas tiesības, tostarp gadījumā, ja tās tiek īstenotas akcionāru sapulcē. Ja tiesa konstatē šo akcionāra tiesību aizskārumu, tā uzliek akciju sabiedrībai pienākumu sniegt ziņas akcionāram individuāli bez akcionāru sapulces sasaukšanas. Akciju sabiedrības valdes kompetencē ir izlemt, kādā veidā, ņemot vērā akcionāru vienlīdzības principu, informēt citus akcionārus par individuālajam akcionāram izsniegto informāciju, piedāvājot vai nodrošinot to saņemt arī citiem akcionāriem.

Tēzes:
Mantojumam piemērojamā likuma un mantojuma materiāltiesiskā regulējuma nošķīrums

Civillikuma 16. pantā vienpusīgi ietvertā starptautisko privāttiesību kolīziju norma noteic vienīgi piesaistes kritēriju valstij, kuras materiāltiesiskais regulējums tiks piemērots mantojuma tiesībās uz mantojumu, kas atrodas Latvijā. Šī norma nepārgroza Latvijas materiāltiesisko regulējumu un tiesiskajā sistēmā pastāvošo izpratni par mantojumu kā nedalāmu kopumu, neatkarīgi no mantas atrašanās vietas.

Tas, ka mantojuma masā ietilpstošā manta atrodas dažādās jurisdikcijās un rīcībai ar mantu nepieciešama tās valsts leģitimācija saskaņā ar vietējo likumu, neietekmē jautājumu, vai prasītājam pēc Latvijas likuma ir materiālā tiesība, kuras aizsardzību vai atjaunošanu viņš grib panākt, un tas nenonāk konfliktā ar ārvalsts likumu.

Neatņemamās daļas tiesīgā aizskāruma novērtēšana, ja šis mantinieks iecelts par testamentāro mantinieku attiecībā uz ārvalstī esošu mantu

Novērtējot, vai neatņemamās daļas tiesīgais ir „palicis neievērots” vai „bez likumiska iemesla atstumts”, ir jāņem vērā mantojuma daļa, par kuru šis mantinieks ārvalstī uz tur esošo mantu ir iecelts par testamentāro mantinieku.

Pienākums veikt iepriekš saņemtā pievienojumu, ja lejupējais ir spējīgs pats sevi apgādāt

Civillikuma 763. pantā paredzētais izņēmums no iepriekš saņemtā pievienojuma saistīts ar tādiem izdevumiem, kurus mantojuma atstājējs taisījis, izpildot no ģimenes tiesiskajām attiecībām izrietošu pienākumu pret lejupējiem, citiem vārdiem, šie izdevumi nevar tikt uzskatīti par tādu papildu sniegto mantisko labumu, uz ko būtu attiecināms iepriekš saņemtā pievienojums. Minētais mantojuma atstājēja pienākums izbeidzas no brīža, kad lejupējais ir spējīgs pats sevi apgādāt.

Tēzes:
Komercnoslēpuma tiesību pārkāpuma konstatēšana

Lai atzītu par pierādītu komercnoslēpuma tiesību pārkāpumu gadījumā, kad iespējamais pārkāpējs apstrīd, ka strīdus informācija ir bijusi komercnoslēpums, tiesai vispirms atbilstoši Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 2. panta pirmajai daļai ir jānoskaidro attiecīgās informācijas atbilstība komercnoslēpuma pazīmēm un pēc tam jāvērtē, vai ar konkrētajām darbībām iespējamais pārkāpējs ir nelikumīgi ieguvis, izmantojis vai izpaudis komercnoslēpumu.

Darba devēja pienākums rakstveidā norādīt komercnoslēpumu saturošu informāciju

Darba devēja pienākums rakstveidā norādīt, kura informācija uzskatāma par komercnoslēpumu, noteikts, lai darbinieks zina, kuru informāciju viņš nav tiesīgs iegūt, izmantot vai izplatīt bez komercnoslēpuma turētāja (darba devēja) atļaujas. Šo darba devēja pienākumu var atzīt par izpildītu tikai tad, kad atbilstošā informācija ir pietiekami skaidri noteikta, nevis, piemēram, vispārīgi noteikts, ka jebkāda informācija, kura darba tiesisko attiecību ietvaros nonāk darbinieka rīcībā, ir atzīstama par komercnoslēpumu.

Iepriekšminētais darba devēja pienākums ir normatīvi paredzēts komercnoslēpuma slepenības saglabāšanas pienākums, kas darba devējam jāveic, lai attiecīgā informācija būtu atzīstama par komercnoslēpumu.

Komercnoslēpuma un konfidenciālas informācijas jēdziena nošķiršana

Komercnoslēpums ir Komercnoslēpuma aizsardzības likumā definētām pazīmēm atbilstoša informācija. Savukārt konfidenciāla informācija ir plašāks jēdziens, kas attiecas ne vien uz komercnoslēpumu saturošu informāciju, bet uz jebkādu informāciju, kurai ar tiesību aktu vai līgumu noteikts neizpaužamas informācijas statuss, tostarp tā var būt informācija, kurai nepiemīt komerciāla vērtība. Citiem vārdiem, ne katra konfidenciāla informācija ir komercnoslēpums, bet katrs komercnoslēpums ir konfidenciāla informācija.

Tēzes:
Eiropas Savienības tiesību normu par zaudējumu atlīdzināšanu konkurences tiesību pārkāpumu gadījumā (Direktīva 2014/104/ES) nozīme negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpumu lietās

Tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/104/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem, darbības jomā ir vienīgi konkurences tiesību pārkāpumi, kas izpaužas kā aizliegtās vienošanās vai dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. panta izpratnē (Latvijas tiesībās – Konkurences likuma 11. un 13. panta izpratnē), nav pamata atzīt nedz minētās Direktīvas netiešo iedarbību, nedz jebkādu citu tās ietekmi uz tiesiskajām attiecībām, kas izriet no iespējama negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpuma Konkurences likuma 18. panta izpratnē.

Atrautās peļņas aprēķināšana negodīgas konkurences aizlieguma (Konkurences likuma 18. pants) pārkāpuma gadījumā

Aprēķinot tirgus dalībnieka, kura tiesības aizskartas, atrauto peļņu gadījumos, kad negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpums izpaudies kā nepamatotu un šim dalībniekam nevajadzīgu darījumu noslēgšanas veicināšana cita tirgus dalībnieka labā, izmantojot aizskartā tirgus dalībnieka darbinieka saikni ar citu tirgus dalībnieku, nevar vienkārši pieņemt, ka tā atbilst pārkāpēja peļņai, kas gūta attiecīgo darījumu rezultātā. Izšķirīga nozīme ir tam, kādu peļņu, ņemot vērā ierasto lietu ritējumu vai arī īpašus apstākļus, ja tādi lietā nodibināti, gūtu tirgus dalībnieks, kura tiesības aizskartas, ja pārkāpjošās darbības, kuras lietā ir pienācīgi jākonstatē, nebūtu izdarītas.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)