Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros februārī pievienoti četri Civillietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēzes:
Ar laulības šķiršanas lietā izspriežamajiem prasījumiem saistīto tiesāšanās izdevumu sadales kārtība

Civilprocesa likuma 242. panta 3. punkts piemērojams ne vien laulības šķiršanas prasījumam, bet arī tādu tiesāšanās izdevumu sadalīšanai, kas saistīti ar citiem laulības šķiršanas lietā izspriežamajiem prasījumiem, ja tas pamatots ar laulības šķiršanas lietas īpatnībām. Šāda kārtība katrā ziņā ir attiecināma uz prasījumiem par aizgādības noteikšanu un saskarsmes tiesības izmantošanas kārtības noteikšanu, bet nav piemērojama Civilprocesa likuma 238. panta pirmajā daļā norādītajiem mantiskajiem prasījumiem.

Taisnīga tiesāšanās izdevumu sadale laulības šķiršanas lietā

Piemērojot Civilprocesa likuma 242. panta 3. punktu tiesāšanās izdevumu sadalīšanai laulības šķiršanas lietā, jāņem vērā taisnīguma un samērīguma principi. Lai noteiktu šiem principiem atbilstošu tiesāšanās izdevumu sadalījumu, tiesai jāizvērtē ne vien pušu mantiskais stāvoklis, bet arī citi apstākļi, proti, apstākļi, kas atklāj strīda būtību (piemēram, kura puse ir veicinājusi laulības iziršanu, neattaisnojami pārkāpusi pušu vienošanos par saskarsmes nodrošināšanu ar bērniem, izvirzījusi nepamatotus materiāltiesiskos prasījumus) un ar lietas izskatīšanu saistīti apstākļi (piemēram, kura no pusēm ir novilcinājusi tiesvedību, negodprātīgi izmantojusi savas procesuālās tiesības, nav ievērojusi sadarbības principu).

Attiecībā uz pušu mantiskā stāvokļa izvērtējumu ņemams vērā, ka pie līdzīgiem pušu ienākumiem tiesāšanās izdevumi sadalāmi starp pusēm līdzīgi, ja vien nav citu apstākļu, kas ir par pamatu tiesāšanās izdevumu atšķirīgam sadalījumam.

Pušu mantiskā stāvokļa noteikšana, sadalot tiesāšanās izdevumus laulības šķiršanas lietā

Ja laulības šķiršanas lietā puses par savu mantisko stāvokli ir izteikušās neskaidri vai tik vispārīgi, ka tiesa nevar to noteikt un savstarpēji salīdzināt tiesāšanās izdevumu taisnīgai sadalīšanai, tiesai jālūdz pusēm atbilstoši konkretizēt savus apgalvojumus par mantisko stāvokli.

Ja puse neapstrīd otras puses tiesas sēdē apgalvoto par tās ienākumu un nepieciešamo izdevumu apmēru, tiesa var pamatot savu vērtējumu ar šiem neapstrīdētajiem faktiem, ievērojot Civilprocesa likuma 96. panta piektajā daļā noteikto, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Tomēr, ja,  lemjot par tiesāšanās izdevumu sadali, tiesai ir radušās pamatotas šaubas, proti, tai nav pārliecības par puses apgalvojumu patiesumu, un tas varētu liegt tiesāšanās izdevumus sadalīt taisnīgi, tā, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 239. panta pirmo daļu, var pēc savas iniciatīvas pieprasīt no attiecīgās puses tādus pierādījumus, kas nepieciešami apgalvoto apstākļu nodibināšanai.

Tiesas atzinums par lietas sarežģītību, lemjot par tiesāšanās izdevumiem

Tiesas atzinums par lietas sarežģītību nevar būt patvaļīgs, proti, lai palielinātu atlīdzināmo advokāta izdevumu apmēra robežas no vispārējā tiesību normā paredzētajiem uz tādām, kas noteiktas speciālajā tiesību normā, tiesai spriedumā jāpamato tas, kādēļ konkrētās lietas sarežģītības dēļ ir bijuši nepieciešami lielāki izdevumi tās efektīvai vešanai tiesā.

Laulības šķiršanas lietā vairāku no ģimenes tiesiskajām attiecībām izrietošu prasījumu esību var ņemt vērā kā vienu no kritērijiem, lai izvērtētu lietas sarežģītību, taču tas nevar būt patstāvīgs pamats, lai nodibinātu Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta „e” apakšpunkta tiesību normas tiesiskā sastāva pazīmi, ka lieta ir sarežģīta.

Tēze:
Civillikuma 1927. pantā paredzētajam prasījumam pret apdāvināto ir Civillikuma 1895. pantā noteiktais vispārējais 10 gadu noilguma termiņš arī tad, ja dāvinātāja parāds kreditoram izriet no komercdarījuma. Noilguma termiņš sāk tecēt no brīža, kad iestājušies abi Civillikuma 1927. pantā paredzētie nosacījumi – dāvinātājam mantas dāvināšanas laikā bija parāds un dāvinātājs šo parādu nespēj samaksāt, bet, ja dāvināts nekustamais īpašums, tad turklāt ne agrāk par apdāvinātā īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Tēzes:
Tiesiska darījuma iztulkošanas mērķis un metožu secība

Tiesiska darījuma iztulkošanas mērķis ir noskaidrot darījuma noteikumu juridiski saistošo saturu, kas ir iespējami atbilstošākais darījuma dalībnieku saskanīgajai gribai tā noslēgšanas laikā. Iztulkojot darījumu, tiesai ir jāievēro Civillikuma apakšnodaļas par tiesiska darījuma iztulkošanu pantos (Civillikuma 1504.–1509. pants) noteiktā loģiskā secība – katras šajās normās norādītās metodes piemērošanas priekšnosacījumi, proti, Civillikuma 1507.–1509. pants tiesai jāpiemēro tikai tad, ja darījumu nevar iztulkot saskaņā ar Civillikuma 1504.–1505. pantu.

Tiesiska darījuma objektīvā un subjektīvā iztulkošana

Tiesiska darījuma subjektīvā iztulkošana ir vērsta uz to, lai noskaidrotu darījuma dalībnieku patieso gribu, izpētot un noskaidrojot katra dalībnieka subjektīvos priekšstatus par viņa gribas izteikumu saturu. Objektīvās iztulkošanas mērķis ir interpretēt darījumā ietilpstošos gribas izteikumus tā, kā tos būtu drīkstējusi saprast saprātīga un neitrāla persona, kas zina darījuma noslēgšanas apstākļus; šādā gadījumā darījuma saturs tiek noteikts atbilstoši tā objektīvi pieņemamajai nozīmei.

Civillikumā ietvertajos tiesisku darījumu iztulkošanas noteikumos (Civillikuma 1504.–1510. pants) ir gan subjektīvās, gan objektīvās iztulkošanas iezīmes. Likumdevējs darījuma objektīvo iztulkošanu ir ierobežojis, nosakot, ka tad, ja darījumā lietotajiem vārdiem dalībnieki saskanīgi ir piešķīruši citu nozīmi, tad tai dodama priekšroka. Proti, Civillikuma 1504. pants kopsakarā ar 1505. pantu norāda uz to, ka tiesai, darījumu iztulkojot, ir jānosaka darījumā lietoto vārdu (plašākā nozīmē – darījuma noteikumu) objektīvā nozīme, ja vien puses tiesvedības laikā nav vienisprātis par lietoto vārdu citu nozīmi vai ja nav pierādīts, ka dalībnieku saskanīgā griba bija šos vārdus lietot citā nozīmē.

Lietas apstākļu vērtēšana, iztulkojot tiesisku darījumu

Tiesiska darījuma iztulkošanā ņem vērā ne tikai tā dalībnieku paskaidrojumos norādītos, bet arī citus lietas apstākļus, no kuriem secināma darījuma dalībnieku saskanīgā griba darījuma noslēgšanas brīdī, piemēram, darījuma noslēgšanas apstākļus un dalībnieku darbības, tostarp dalībnieku rīcību un saziņu pirms darījuma noslēgšanas. Iztulkojot darījumu, šaubu gadījumā prezumējams, ka darījuma dalībnieki gribēja sasniegt saprātīgu un likumīgu rezultātu.

Līguma papildinošā iztulkošana līguma roba gadījumā

Līguma robs ir nepilnība, kas rodas, ja puses nav vienojušās par kādiem līguma sekmīgai izpildei būtiskiem jautājumiem un likuma imperatīvajās vai dispozitīvajās normās nav ietverts tiesiskais regulējums minēto nepilnību novēršanai. Ja tiesa konstatē līguma robu, tā to aizpilda līguma papildinošās iztulkošanas ceļā, ņemot vērā dalībnieku hipotētisko gribu, respektīvi, noskaidrojot, par kādu līguma noteikumu saturu puses būtu saprātīgi vienojušās, ja zinātu par roba esību. Taču, ja galīgā atbilde uz līgumā neatrisinātajiem jautājumiem ir atrodama likuma imperatīvajās vai dispozitīvajās normās, tad līguma roba nav un papildinošā iztulkošana nav nepieciešama.

Civillikuma noteikumi par tiesiska darījuma iztulkošanu (Civillikuma 1504.–1510. pants) ir paredzēti nevis līguma robu aizpildīšanai, bet gan neskaidri formulētu tiesiska darījuma noteikumu iztulkošanai.

Tēze:
Sabiedrības prasības celšanu pieprasījušais un to cēlušais sabiedrības dalībnieku mazākums (sk. Komerclikuma 172. panta otro daļu) ne tikai no celtās prasības turpmākās virzības un procesuālo tiesību īstenošanas viedokļa, bet arī no tiesāšanās izdevumu uzņemšanās (segšanas) viedokļa juridiski ir pielīdzināms prasītājam. Tāpēc, ja ar tiesas spriedumu pilnīgi vai daļēji apmierināta sabiedrības prasība, prasības celšanu pieprasījušajam un to cēlušajam dalībnieku mazākumam pilnībā vai attiecīgajā daļā atlīdzināmi tiesāšanās izdevumi, pēc analoģijas piemērojot Civilprocesa likuma 41. panta pirmās daļas un 44. panta otrās daļas noteikumus.