Augstākās tiesas priekšsēdētāja sasauktā Senāta departamenta priekšsēdētāju sēdē izskatīts Vidzemes rajona tiesas tiesneša iesniegts jautājums par lietas pakļautību, lai noteiktu, kurā tiesā jāizskata privātpersonas prasība pret pašvaldību par zaudējumu un nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu.

Zaudējumi un nemantiskais kaitējums prasītājai, kura ir vērsusies rajona tiesā, saistīts ar nāvējošu traumu meitai, paskrienot zem masīvkoka šūpolēm un saņemot sitienu ar tām. Šūpoles uzstādītas uz pašvaldības zemes.

Šo zaudējumu atlīdzināšanu mātei nebija izdevies panākt ne kriminālprocesā, kurā apsūdzētais pašvaldības bijušais darbinieks tika attaisnots, ne administratīvajā procesā, jo kriminālprocesa ieilgšanas dēļ prasītāja bija nokavējusi likumā paredzēto trīs gadu termiņu, kurā vērsties administratīvajā tiesā. Nespējot panākt, ka jautājums par atlīdzinājumu tiek izskatīs kriminālprocesā vai administratīvajā procesā, prasītāja lūdza piešķirt atlīdzinājumu civilprocesa kārtībā.

Senāta departamentu priekšsēdētāju sēde atzina, ka prasījums par nodarīto kaitējumu un zaudējumiem pēc būtības ir saistīts ar pašvaldības faktisko rīcību un kā tāds būtu izskatāms administratīvajā tiesā. Taču konkrētā prasījuma izskatīšana administratīvajā tiesā vairs nav iespējama, jo ir nokavēts pieteikuma iesniegšanas termiņš.

Departamentu priekšsēdētāju sapulce apsvēra, vai tas izņēmuma kārtībā nav izskatāms vispārējās jurisdikcijas tiesā, ņemot vērā, ka konkrētajā gadījumā runa ir par atlīdzinājumu, kas saistīts ar tiesību uz dzīvību aizskārumu. Šīs tiesības paredz valsts pienākumu ne vien veikt iepriekšējus pasākumus, lai nepieļautu nelaimes gadījumus, kas var apdraudēt personas dzīvību, bet arī nodrošināt cietušajam tiesiskos līdzekļus atlīdzinājuma gūšanai, ja noticis nelaimes gadījums.

Šos apstākļus vajadzēja ņemt vērā arī Administratīvajai rajona tiesai, vērtējot termiņu faktiskās rīcības pārsūdzēšanai. Kaut arī Administratīvā procesa likumā trīs gadu termiņa atjaunošana nav paredzēta, tas neizslēdz tiesas pienākumu apsvērt, vai konkrētajā gadījumā kādas cilvēktiesības ievērošana neņem virsroku pār tiesību normā noteiktas procesuālās kārtības ievērošanu. Administratīvā rajona tiesa nav līdzsvarojusi pamattiesību aizsardzības un procesuālās kārtības intereses.

Līdz ar to Senāta departamentu priekšsēdētāju sapulce atzina: izņēmuma kārtībā, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt prasītājai Satversmē noteiktās pamattiesības, kas konkrētajā gadījumā ir svarīgāk par tiesu kompetences nošķiršanas jautājumiem, tiesvedība ir turpināma vispārējās jurisdikcijas tiesā.

Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 50. panta piekto daļu Augstākās tiesas priekšsēdētājs sasauc Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes, lai izšķirtu tiesneša vai tiesas iesniegtu jautājumu par lietas pakļautību. Priekšsēdētājs ar balsstiesībām piedalās šajās sēdēs.

 

Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa:

komunikacija@at.gov.lv; tālrunis: 67020396, 28652211