Lai diskutētu par civillietu izskatīšanā aktuālajiem jautājumiem pirmās un apelācijas instances tiesās, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Normunds Salenieks un senators Aldis Laviņš 17. aprīlī Jēkabpilī tikās ar Zemgales tiesu apgabala tiesnešiem.

Pasākuma mērķis – attīstīt domapmaiņu starp kasācijas instances tiesu un abu instanču tiesām, kuras izskata lietas pēc būtības, veicināt vienotu tiesu praksi, kā arī laikus un efektīvi apspriest aktuālos tiesību jautājumus, lai nodrošinātu lietu izskatīšanu un nolēmumu sagatavošanu augstā kvalitātē.

Tikšanās laikā citastarp tika apspriests, kādu ietekmi uz tiesu darbu ir radījusi Civilprocesa likumā regulētās saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā reforma. Reaģējot uz Senāta Civillietu departamenta norādītajiem trūkumiem šī regulējuma darbībā, tika izdarīti būtiski likuma grozījumi, kas stājās spēkā pagājušā gada 1. aprīlī. Atbilstoši Tiesu administrācijas informācijai pēc likuma grozījumiem pieteikumu skaits brīdinājuma izsniegšanai pieaudzis vidēji 2,5 reizes, kas norāda uz to, ka kreditori šo procedūru atzīst par efektīvāku veidu parādu piedziņai nekā salīdzinoši ilgāku un vairāk resursu prasošo parāda piedziņu prasības tiesvedības kārtībā. Arī parādniekiem šī procedūra ir labvēlīgāka, jo jāsedz būtiski mazāki tiesāšanās izdevumi.

Saskaņā ar apkopoto statistiku, salīdzinot pusgadu pirms un pēc brīdinājuma kārtības regulējuma efektivizēšanas, rajona (pilsētas) tiesās saņemto prasības pieteikumu par zaudējumu atlīdzību un parādu piedziņu skaits samazinājies divkārt – no 11 355 pieteikumiem līdz 6848. Šo tendenci atzinīgi komentēja Civillietu departamenta priekšsēdētājs Normunds Salenieks: „Tiesām būtu jāizskata tādas parādu piedziņas lietas, kurās pusēm ir pamatots strīds par parāda esību vai tā apmēru, nevis kur parādsaistību neizpildes iemesls ir parādnieka nevēlēšanās vai nespēja tās segt. Tiesu atslogošana no šādām lietām ir ieguvums ne tikai tiesu sistēmai, bet visai sabiedrībai, jo uzlabojas gan pieeja tiesai, gan tiek iegūts laiks, kas nepieciešams sarežģītu strīdu rūpīgai izskatīšanai un taisnīga rezultāta nodrošināšanai.”

Tikšanās laikā tika pārrunāta arī Senāta aktuālā judikatūra, lai nodrošinātu tās vienotu izpratni un piemērošanu, izskatot līdzīgas civillietas. Pārrunāti arī tiesību jautājumi, par kuriem Zemgales apgabala tiesu tiesneši bija iepriekš lūguši Senāta Civillietu departamentam sniegt viedokli. Piemēram, kritēriji juridiskās personas atbrīvošanai no tiesu izdevumiem, atsevišķi procesuāli aspekti uzturlīdzekļu piedziņas un saskarsmes kārtības noteikšanas lietu izskatīšanā, piedziņas no zemnieku saimniecībām īpatnības, atsevišķi jautājumi par dzīvojamo māju pārvaldīšanas lietu izskatīšanu un citi jautājumi.

Arī turpmāk ir paredzēts rīkot senatoru un tiesnešu tikšanās reģionos, lai kvalitatīvai lietu izspriešanai aktuālie tiesību jautājumi tiktu identificēti un apspriesti iespējami ātri, šādi nodrošinot arī vienotu tiesu praksi.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211