2022. gada 24. februāris bija ceturtdiena. Parasta darba diena, bet mēs modāmies ar ziņām par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Tas bija eksistenciāls šoks, kas atgādinājums arī par Latvijas un katra mūsu dzimtas vēstures tumšākajām lappusēm. Šajā situācijā katram no mums bija jādomā, ko mēs varam darīt – gan privāti, gan valstiski.

Jau 25. februārī Tieslietu padome Ukrainas atbalstam pieņēma Rezolūciju par demokrātijas vērtību un suverenitātes aizsardzību Ukrainā, kurā nosodīja Krievijas iebrukumu. Tūlīt arī sazinājāmies ar Ukrainas Augstākās tiesas vadību un apsolījām viņiem jebkuru palīdzību, ko vien spētu sniegt. Tobrīd vēl nebija skaidrs, kas notiks ar Kijivu, jaunie Augstākās tiesas tiesneši ar automātiem rokā sargāja tiesas ēkas. Saziņā ar mūsu konsuli Kijivā pārrunājām iespējamo Ukrainas Augstākās tiesas evakuācijas plānu. Par laimi, un pateicoties pilsētas aizstāvjiem, tas palika nerealizēts. Tomēr krīzes situācijā nodibinātie kontakti tika padziļināti jau citā veidā – kopīgi domājot par Ukrainas Eiropas integrācijas procesu un šajā kontekstā veicamajām tieslietu sektora reformām. Vienkārši tāpēc, ka lielā valsts neapstājās un varbūt visdziļākās krīzes brīžos nākotnes perspektīva ir īpaši svarīga.

Paralēli sadarbībai ar Augstāko tiesu nodibinājās arī kontakti ar Ukrainas Augsto tieslietu padomi. Sākotnējais uzdevums bija panākt Ukrainas uzņemšanu ENCJ (Eiropas Tieslietu padomju asociācijā) novērotāja statusā. Šis mērķis tika sasniegts 2023. gada jūnijā. Kopš tā laika Ukrainas kolēģiem ir pieejams ES dalībvalstu un kandidātvalstu forums, ar kura darba grupu un semināru starpniecību iepazīties ar jaunāko informāciju par tiesu sistēmas organizāciju Eiropā, dalīties ar savu pieredzi un veidot kontaktus ES dalībvalstīs.

Savukārt pagājušais gads mūsu Tieslietu padomei bija starptautiskām aktivitātēm bagāts – jūnijā Rīgā uzņēmām ENCJ Ģenerālo asambleju, kurā piedalījās arī Ukrainas Augstās tieslietu padomes priekšsēdētājs Hrihorijs Usiks, bet oktobrī – plašu viņa vadītu delegāciju. Apmainījāmies ar informāciju par mūsu valstu tieslietu sistēmu darbu, pārrunājām Ukrainas Eiropas integrācijas aktualitātes. Ukrainas kolēģi pēc mūsu lūguma iepazīstināja Latvijas pusi – gan Augstākās tiesas un Tieslietu padomes, gan Ģenerālprokuratūras, Tieslietu un Aizsardzības ministriju kolēģus – ar pārskatiem par Ukrainas tiesu sistēmas darbu un Ukrainas krimināltiesību un kriminālprocesa attīstību kara laikā, veicot arī salīdzinošu analīzi ar Latvijā spēkā esošajām normām.

Ukrainas Augstākās tiesas tiesneses Natālijas Antoņukas runu šodien publicējam, pieminot jau ceturto kara sākuma gadadienu.

Nesen publicētā video uzrunā slavenais vēsturnieks Timotijs Snaiders sacīja – tādēļ, ka ukraiņi cīnās, mēs varam nodarboties ar citām lietām. Mēs varam dzīvot savas dzīves. Viņi pērk mums laiku. Viņi rada telpu, kurā mēs varam izdarīt izvēles. Tādēļ mēs esam viņiem parādā. Padomājiet par to.

Šis laiks ir visdārgākais kredīts, kas mums kā valstij un katram individuāli ir dots. Un mēs nedrīkstam to vienkārši palaist vējā. Mācīsimies no ukraiņu pieredzes, lai būtu maksimāli gatavi izaicinājumiem, ko vienlaikus visiem spēkiem jācenšas novērst.

Solvita Harbaceviča,

Augstākās tiesas priekšsēdētāja padomniece Tieslietu padomes jautājumos

 

Krimināltiesību attīstība Ukrainā kara laikā – atziņas un ieteikumi Latvijai

Dr. Natālijas Antoņukas, Ukrainas Augstākās tiesas Pirmās Krimināllietu kasācijas palātas priekšsēdētāja vietnieces un sekretāres, uzstāšanās seminārā “Tiesiskuma stiprināšana izaicinošos laikos: Latvijas un Ukrainas tiesu dialogs” 2025. gada 6. oktobrī Rīgā, Augstākajā tiesā: