• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%
Viegli lasīt

Tiesu prakse

58.nodaļa. KASĀCIJAS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (473.–477.1 pants)

29.11.2023. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-393/2023

Strīds par izmaksām, kas komunālo pakalpojumu sniedzējam rodas, dzīvokļu īpašniekiem tieši norēķinoties par šo pakalpojumu sniegšanu, tiesai jāizšķir pēc būtības. Citiem vārdiem, tiesai jāpārbauda, vai pakalpojuma sniedzējs ir noteicis ekonomiski pamatotu šādu izmaksu lielumu.
Pārvaldnieks pārstāv dzīvokļu īpašnieku kopību ar likumiskā pārstāvja tiesībām, proti, tā pārstāvības tiesību iegūšanai nevajag vēl kādu īpašu kopības pilnvarojumu, tostarp nav nepieciešams īpašs pilnvarojums pārstāvēt kopību konkrētā tiesvedībā. Ja pārvaldnieks ir juridiska persona, tad kopības pārstāvību civilprocesā tas īsteno ar savu amatpersonu vai citu savu pilnvaroto pārstāvju starpniecību. Šādā gadījumā tiesai jāpārliecinās gan par pārvaldnieka kā kopības pārstāvja pārstāvības tiesībām, gan par tā amatpersonu vai citu pilnvaroto pārstāvju pārstāvības tiesībām. Ja dzīvokļu īpašnieku kopību pārstāv pārvaldnieks, tad dzīvokļu īpašniekiem nav vēl speciāli jāpilnvaro kopīgs pārstāvis lietas vešanai tiesā.

Lejupielādēt

2023. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[H]/2023

Lietā par kaitējuma atlīdzības piedziņu gan prasītājam, gan tiesai ir jānošķir mantiskais un nemantiskais kaitējums. To atlīdzināšanai ir atšķirīgi tiesiskie priekšnoteikumi un atlīdzības noteikšanas kritēriji. Nosakot atlīdzību par morālo kaitējumu, nav pieļaujams izmantot mantiskā kaitējuma apmēra noteikšanas kritērijus un metodes.

Lejupielādēt

29.06.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-49/2022

Lejupielādēt

02.09.2021. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-145/2021

Legāta statuss nav attiecināms uz novēlētā nekustamā īpašuma domājamām daļām, kā arī nekustamais īpašums nevar būt legāts, ja tas ir vienīgais mantojuma priekšmets.

Lejupielādēt

03.03.2021. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-7/2021 un senatoru Intara Bistera, Ināras Gardas, Ļubovas Kušnires, Aigara Strupiša un Mārītes Zāģeres atsevišķās domas

Apmierinot prasību par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platības grozīšanu, tiesiskās attiecības var tikt grozītas no kāda brīža pagātnē, proti, ar atpakaļvērstu spēku, tikai gadījumos, kad tiesisko attiecību grozīšana tiek saistīta ar kādu lietas apstākli, kuru tiesa tikai konstatē, vai kad tiesisko attiecību grozīšanu ar atpakaļvērstu spēku paredz strīdam piemērojamās tiesību normas. Pārējos gadījumos, kad tiesiskās attiecības tiek grozītas ar tiesas spriedumu, attiecīgie grozījumi stājas spēkā vienlaikus ar sprieduma stāšanos likumīgā spēkā un ir spēkā uz turpmāko laiku.

Lejupielādēt

25.11.2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-41/2020 un senatoru Intara Bistera, Andas Briedes un Mārītes Zāģeres atsevišķās domas

Tiesai ir jāievēro likuma iztulkojums, kuru izskatāmajā lietā izteicis Senāts, arī tad, ja tiesa uzskata par pamatotu citādu iztulkojumu.
Tiesai, kas izskata lietu no jauna pēc būtības, Senāta atceltajā spriedumā ietvertie zemākas instances tiesas vērtējumi par lietas apstākļiem nav saistoši, ja Senāts tos attiecīgas kasācijas sūdzības neesības dēļ nav pārbaudījis un nav atzinis par pareiziem.

Lejupielādēt

09.09.2016. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-2324/2016

Lejupielādēt

01.11.2016. Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-1844/2016

Civilprocesa likuma 476.pantā lietotais vārds „spriedumā” ir tulkojams paplašināti, ietverot tajā arī kasācijas instances tiesas lēmumus. Nav pieļaujams, ka zemākas instances tiesa, kas šo lietu izskata no jauna, nepilda Augstākās tiesas lēmumu, kurā skaidri norādītas zemākas instances tiesas kompetences robežas attiecīgajā procesuālajā jautājumā, turklāt pieņemot citu lēmumu, kurš ir tieši pretējs Augstākās tiesas lēmumam. Tāpat paplašināti iztulkojama arī likuma „Par tiesu varu” 16.panta otrā daļa, tulkojot jēdzienu „spriedums” kā „nolēmums”, proti, ielasot tajā arī attiecīgus tiesas lēmumus.

Lejupielādēt

07.01.2015. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1478/2015

Civillikuma 179.pants interpretējams tā, ka bērns, kurš mācās vidējās vai augstākās mācību iestādes dienas nodaļā un nav vecāks par 24 gadiem, ir uzskatāms par nespējīgu sevi apgādāt, līdz ar to vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu. Turpretī, ja bērns ir vecāks par 24 gadiem un turpina mācīties, tad pieņemams, ka bērns spēj sevi apgādāt un vecākiem vairs nav pienākums uzturēt bērnu. Ja līdztekus studijām kādā no iepriekš norādītajām mācību iestādēm bērns strādā un gūst ienākumus vai arī studijas pārtrauc, tad vecāks, kuram piespriests uzturlīdzekļu maksāšanas pienākums, mainoties apstākļiem, ir tiesīgs celt tiesā prasību par uzturlīdzekļu apmēra samazināšanu jeb atbrīvošanu no šā pienākuma.

Lejupielādēt

29.06.2015. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-89/2015

Ja tiesa piemērojusi tiesību normu, kura konkrētajā gadījumā nebija jāpiemēro, taču tas nav novedis pie lietas nepareizas izspriešanas pēc būtības, kasācijas instances tiesa spriedumu uz šā pamata neatceļ, bet izskaidro attiecīgo tiesību normu piemērošanas jautājumus.

Lejupielādēt

08.05.2013. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-32/2013

Iestādes prettiesiskas faktiskās rīcības gadījumā privātpersonu tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu, tai skaitā, morālo kaitējumu realizējamas saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu, tādēļ konkrētā prasība nav pakļauta izskatīšanai vispārējās jurisdikcijas tiesā, bet gan administratīvā procesa kārtībā, un tiesvedība lietā būtu izbeidzama. Atzīstot, ka Satversmes 92.pantā noteikto personas pamattiesību nodrošināšana ir svarīgāka par tiesu kompetences nošķiršanas jautājumiem, jo īpaši situācijā, kad prasītāju prasījuma izšķiršanas iespēja administratīvā procesa kārtībā ir zudusi daļēji arī tiesas rīcības dēļ, savlaicīgi neatsakoties pieņemt prasības pieteikumu vai tiesvedību lietā neizbeidzot, Senāts ierosinātās lietas izskatīšanu nolēma turpināt.

Lejupielādēt

18.04.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-150/2012

Jautājums par noteiktā laikā nenomaksāta nekustamā īpašuma nodokļa parāda piedziņu izspriežams vienīgi pašvaldības un fiziskās personas administratīvi tiesisko attiecību kontekstā un Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Lejupielādēt

01.02.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-8/2012

1. Atbilstoši Konvencijas 10.pantam vārda brīvības izpausme ir pakļauta formalitātēm un ierobežojumiem, tostarp, lai aizsargātu citu cilvēku reputāciju un tiesības. Līdz ar to katrā konkrētajā gadījumā būtiski ir noskaidrot, kādu apstākļu dēļ būtu pamats uzskatīt, ka vārda brīvība prevalē pār citu cilvēku tiesībām, ņemot vērā, ka vārda brīvības priviliģētais stāvoklis attiecas tikai uz tiem jautājumiem, kas publiski svarīgi (interesē sabiedrību). 2. Likums neparedz izdevējam tiesības grozīt (manīt) autora darbu, taču tas nenozīmē, ka izdevējs ir atbrīvots no pienākuma izvērtēt, vai, publicējot attiecīgu rakstu, netiek aizskartas citu personu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kas garantētas Satversmes 96.pantā.

Lejupielādēt

22.02.2011. Senāta Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-538/2011

1. Ja kasācijas sūdzība formāli atbilst Civilprocesa likuma 450.- 454.panta prasībām, senatoru kolēģija var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību, ja nerodas šaubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā, ja vien nav konstatējams Civilprocesa likuma 452.panta trešās daļas noteikumu pārkāpums. Senāts kasācijas kārtībā vērtē jautājumu par kasācijas sūdzības atbilstību pieņemamības kritērijiem un kasācijas tiesvedības ierosināšanu un lemj par apelācijas instances tiesas sprieduma likumību un pamatotību. Atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību apelācijas instances tiesas spriedums stājas spēkā un tiesvedības process lietā beidzas. Tas nozīmē, ka jebkādu ar šo procesu saistīto papildu jautājumu izskatīšana, kas varētu ietekmēt tiesas sprieduma spēku, izņemot lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, vairs nav iespējama. 2. Civilprocesa likuma 164.panta septītajā daļā noteikts: iekams lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, ir iespējams (..) noslēgt izlīgumu (..). Minētā likuma norma attiecas gan uz tiesvedību pirmās instances tiesā, gan atbilstoši Civilprocesa likuma 428.panta otrajai daļai – uz apelācijas instances tiesu. To apstiprina arī Civilprocesa likuma 223.panta 5.punkts un 440.pants, kas paredz tiesvedības izbeigšanu gadījumā, ja tiesa izlīgumu ir apstiprinājusi. Lai gan Civilprocesa likuma 226.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka izlīgums pieļaujams jebkurā procesa stadijā, patiesībā tas ir pieļaujams tajās procesa stadijās, kad vēl nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Izlīgums kasācijas instances tiesā, vadoties pēc kasācijas instances tiesas uzdevumiem un kompetences, nav iespējams.

Lejupielādēt

26.05.2004. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-329/2004

Lejupielādēt

06.06.2001. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-301/2001

Lejupielādēt

01.12.1999. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-683/1999

Lejupielādēt

13.10.1999. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-603/1999

Lejupielādēt

15.09.1999. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-585/1999

Lejupielādēt

15.09.1999. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-569/1999

Lejupielādēt

26.05.1999. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-339/1999

Lejupielādēt

14.04.1999. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-233/1999

Lejupielādēt

10.06.1998. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-355/1998

Lejupielādēt