Tīmekļa vietnē www.at.gov.lv tiek izmantotas tikai tehnoloģiski nepieciešamās sīkdatnes, kuras nodrošina vietnes darbību un funkcionalitāti Detalizēta informācija
2023.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-[D]/2023
Ja lietā par laulāto kopīgās mantas sadali konstatēts, ka uz nekustamo īpašumu, kas ietilpst laulāto kopīgajā mantā, ir reģistrēta hipotēka par labu valstij sakarā ar nodokļu parādu, kas izveidojies vienam no laulātajiem, Valsts ieņēmumu dienests kā trešā persona nav pieaicināms, jo spriedums šādā strīdā nevar nodibināt, pārgrozīt vai izbeigt kādu šīs iestādes tiesību vai pienākumu.
22.01.2013.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-27/2013
1. Apstāklis, ka kreditors vispirms ir vērsies pret galveno parādnieku un Civilprocesa likuma 50.¹ nodaļas kārtībā ir pieņemts lēmums par galvenā parādnieka maksājuma saistības pēc aizdevuma līguma nodošanu piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā, nevar būt par pamatu secinājumam, ka kreditoram vairs nav tiesības prasīt galvojuma līguma izpildi un saņemt apmierinājumu no galvinieka.
Ne no materiālo, ne arī no procesuālo tiesību viedokļa nepastāv ierobežojumi, kas liegtu kreditoram celt prasību vienīgi pret ekspromisorisko galvinieku.
2. Galviniekam, aizstāvoties pret prasību, ir tiesības norādīt tiesai ne vien uz apstākļiem par galvenā parādnieka saistības izpildījuma apmēru, bet arī uz argumentiem, kuri uz laiku vai vispār paralizē kreditora tiesību saņemt izpildījumu pēc galvenās saistības. Lai realizētu minētās tiesības, galvinieks var izlietot visus Civilprocesa likumā paredzētos aizsardzības līdzekļus – izteikt iebildumus pret prasību, celt pretprasību, pieteikt lūgumus, tostarp par galvenā parādnieka pieaicināšanu lietā trešās personas statusā. Līdz ar to galviniekam ir pieejami visi procesuālie līdzekļi, lai aizstāvētos pret celto prasību, neatkarīgi no tā, vai galvenais parādnieks ir pieaicināts lietas dalībnieka statusā.
23.05.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-413/2007
Kravas pārvadātājam un saņēmējam, noslēdzot starptautisku kravas autopārvadājuma līgumu un paredzot pārvadātāja atbildību par kravu atbilstoši 1956.gada 19.maija Konvencijai par starptautisko autopārvadājuma līgumu (CMR), kurai Latvijas Republika pievienojusies 1993.gada 2.decembrī, nav piemērojamas Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma normas par ceļu satiksmes negadījumā nodarīto zaudējumu kravai. Norādītais likums piemērojams ārpuslīgumiska rakstura civiltiesiskai atbildībai, kas iestājas ceļu satiksmes negadījuma rezultātā.
05.10.2005.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-579/2005
Pabeidzot zemnieku saimniecības bankrota procedūru un izslēdzot saimniecību no Uzņēmumu reģistra, zemnieku saimniecības īpašnieks ir atbildīgs par maksātnespējas procesā neatgūta kredīta atmaksu.
