Tīmekļa vietnē www.at.gov.lv tiek izmantotas tikai tehnoloģiski nepieciešamās sīkdatnes, kuras nodrošina vietnes darbību un funkcionalitāti Detalizēta informācija
26.09.2023.
Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-907/2023
Atzīstot personu par tiesīgu saņemt palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā, persona vienlaikus ir reģistrējama pašvaldības dzīvokļa jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības reģistrā. Tajā pašā laikā pašvaldībai ir pamats lemt par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt palīdzību tikai tad, ja personai ir tiesības lūgt šāda veida palīdzību. Vēršoties pašvaldībā ar iesniegumu par reģistrēšanu palīdzības saņemšanai vēlāk nekā sešu mēnešu laikā no repatrianta statusa iegūšanas, persona zaudē tiesības lūgt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, atsaucoties uz repatrianta statusu. Līdz ar to likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.panta trešajā daļā noteiktā termiņa nokavējums ir šķērslis pašvaldībai lemt par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā.
30.06.2022.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-348/2022
Remigrācijas atbalsta pasākums, sniedzot finansiālu atbalstu remigrantu saimnieciskās darbības uzsākšanai vai veikšanai, veicina no Latvijas aizbraukušo ģimeņu, kam ir saikne ar Latviju, atgriešanos. Pasākums ir attiecināms uz personu grupu, kas ir uzsākusi saimniecisko darbību vai jau ir izdarījusi pietiekamas aplēses tās uzsākšanai un kas šo piešķirto finansējumu ar prognozētu pieaugumu atmaksās nodokļu un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veidā. Tādējādi šo cilvēku atgūšana ir valsts ilgtermiņa ieguvums, jo tas ir arī viens no instrumentiem reģionālās attīstības un iedzīvotāju skaita reģionos palielināšanai.
1. Viens no priekšnoteikumiem, lai pretendētu uz remigrācijas atbalsta veidu, ir atgriešanās vai pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes.
Kritērija – ilgstoša prombūtne – jēga ir nodrošināt atbalstu personām, kurām ir saikne ar Latviju, bet kuras ilgstoši dzīvojušas ārvalstī. Savukārt ieraksts Iedzīvotāju reģistrā par dzīvesvietas adresi ārvalstī kalpo par līdzekli, ar kuru Remigrācijas atbalsta pasākumu projektu iesniegumu vērtēšanas komisijai ātri un efektīvi to pārbaudīt. Nolūkā pārliecināties par personas atrašanos ilgstošā prombūtnē, likumdevējs ir izvēlējies piemērot ārvalsts adreses Iedzīvotāju reģistrā reģistrācijas faktu, jo tas vienkāršā veidā, ļauj noskaidrot dzīvesvietas ārvalstīs esības faktu. Šī prasība nav vērsta uz to, lai sodītu personu par dzīvesvietas deklarēšanas pienākuma nepildīšanu.
2. Dzīvesvietas ārvalstīs paziņošanas pienākuma mērķis ir nodrošināt to, lai persona ir sasniedzama. Personas pienākumu būt sasniedzamai tiesiskajās attiecībās ar valsti neatceļ personas pārcelšanās dzīvošanai ārpus Latvijas. Šā pienākuma izpilde īstenojama ar ierakstu Iedzīvotāju reģistrā par personas adresi ārvalstī.
3. Atteikums pārbaudīt dzīvesvietas ārvalstīs faktu tāpēc, ka par dzīvesvietu nav ieraksta Iedzīvotāju reģistrā, ir pārlieku formāls.
Ministru kabinets vispārīgi ir pieļāvis, ka ziņas par personas ilgstošu prombūtni ir iespējams pierādīt arī ar citiem faktiem. Remigrācijas atbalsta pasākuma dalībniekam ir tiesības iesniegt prombūtni apliecinošus dokumentus, apliecinot projekta iesniegumā norādītās informācijas patiesumu. Šāda iespēja pamatā ir attiecināma uz personām, kas vēl nav ieguvušas Latvijas pilsonību, bet kurām ir tiesības iegūt pilsonību reģistrācijas kārtībā, jo ziņas par viņu dzīvesvietu varētu arī nebūt pieejamas Iedzīvotāju reģistrā. Tomēr, ņemot vērā remigrācijas atbalsta pasākuma mērķi, šādā veidā prombūtni var pierādīt arī repatrianti, kam nav attiecīgā ieraksta Iedzīvotāju reģistrā. Šādā veidā tiek nodrošināta un veicināta privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizsardzība.
