Valsts zemes dienests

20.03.2025. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-53/2025

Valsts zemes dienestam nav pienākuma kadastrāli uzmērīt ēku, kurai ir saglabājies viens konstruktīvais elements – pamati –, bet nav saglabājušās iekštelpas un ārtelpas, lai aktualizētu ziņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

Lejupielādēt

18.07.2025. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-45/2025

Kadastra informācijas sistēmas dati par lineāras inženierbūves (piemēram, sadzīves kanalizācijas cauruļvadi) tiesisko valdītāju ir deklaratīvi un tie nenodibina tiesības.

Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 93.pants neierobežo laikā un nenosaka konkrētu procesa veidu kļūdainu datu labošanai. Informācija par kļūdaini reģistrētiem datiem Valsts zemes dienesta rīcībā var nonākt gan pēc datu subjekta pieteikuma, gan arī kāda administratīvā procesa ietvaros, datu subjektiem iesniedzot pierādījumus datu aktualizācijas procesā u.tml. Tiklīdz Valsts zemes dienesta rīcībā ir informācija par reģistrēto kadastra datu neatbilstību, tam ir pienākums šo kļūdu labot, lai nodrošinātu, ka valsts informācijas sistēmā atrodas patiesa un aktuāla informācija par reģistrēto objektu.

Lejupielādēt

09.06.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-230/2021

Izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā Valsts zemes dienests ir tiesīgs veikt tikai uz ierosinātāja iesnieguma pamata vai saņemot informāciju no Ministru kabineta 2012.gada 10.aprīļa noteikumu Nr. 263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” 100.punktā norādītajām datubāzēm tiešsaistes režīmā. Izņēmums no minētā principa ir Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 93.pants, kad Valsts zemes dienests pats ir konstatējis savu kļūdu, ievadot datus no tā rīcībā esošajiem dokumentiem. Datu ievadīšana kadastra informācijas sistēmā uz sprieduma civillietā pamata ir datu aktualizācija uz jauna dokumenta pamata, nevis kļūdainu kadastra datu labošana Kadastra likuma 93.panta izpratnē.

Lejupielādēt

09.06.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-202/2021

Ja atsevišķā dzīvokļa īpašuma pārbūve tiek veikta, neskarot kopīpašumā esošo daļu vai citus dzīvokļu īpašumus, dzīvokļa īpašniekam nav nepieciešams saņemt dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišanu. Arī gadījumā, ja atsevišķā īpašuma kopējā platība mainās, veicot tikai atsevišķā īpašuma pārbūvi, dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmērs nemainās un nav nepieciešams dzīvokļu kopības lēmums par kopīpašumā esošās daļas pārgrozīšanu. Savukārt gadījumā, ja atsevišķā īpašuma pārbūve skar kopīpašumā esošo daļu un/vai tās rezultātā mainās dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmērs, dzīvokļa īpašniekam nepieciešams saņemt dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišanu. Arī tad, ja pārbūve ir skārusi dzīvojamās mājas kopīpašuma daļu, lai arī pati pārbūve ir veikta atsevišķā īpašuma robežās, kadastra datu aktualizācijai ir nepieciešama dzīvokļu īpašuma kopības piekrišana – vai nu tā būtu sniegta, piekrītot pieteicēju telpu grupas pārbūvei, vai arī pirms kadastra datu aktualizācijas.

Lejupielādēt

28.04.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-103/2020

Valsts zemes dienests Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā var reģistrēt personu kā būvju īpašnieku, tikai pamatojoties uz dokumentiem, kas apliecina būves tiesisku iegūšanu.

1. No Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 6.panta otrās daļas izriet, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nekustamā īpašuma sastāvā nevar būt reģistrētas būves, par kurām dienestā nav iesniegti būvju tiesisku iegūšanu apliecinoši dokumenti. Tas būtu pretrunā nekustamā īpašuma veidošanas principiem un kadastra darbību regulējošām tiesību normām. 2. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 7.panta pirmās daļas 2.punkta „d” apakšpunkts attiecas uz tādu nekustamo īpašumu, kas saskaņā ar likumu ir atzīstams par nekustamo īpašumu, taču nav ierakstāms zemesgrāmatā, bet tikai Kadastra informācijas sistēmā. Tas nozīmē, ka šī norma neattiecas uz būvēm, kas ierakstāmas zemesgrāmatā.

Lejupielādēt

30.04.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-56/2020

Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumu kontekstā ir nošķiramas divas vērtības, kas attiecas uz inženierbūves nolietojumu – aprēķinātais inženierbūves nolietojuma procents un pieņemtais inženierbūves nolietojuma procents Būves nolietojuma procenta aprēķinā izmantojamie elementi ir tādi, kas patiesi raksturo konkrēto objektu, proti, būves tips un lietošanas ilgums, kas savukārt ietver ziņas par laiku, kad būve pieņemta ekspluatācijā, kad veikta būves rekonstrukcija vai renovācija. Šādas ziņas par būvi parasti vislabāk ir zināmas objekta īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam. Tādēļ ir loģiski pamatots tiesību normās noteiktais kadastra subjekta pienākums šādu datu izmaiņu gadījumā ierosināt kadastra datu aktualizāciju. Normās noteiktais pieņēmums par nolietojuma procentu pēc būtības ir vienīgi fikcija, kas atkarīga no likumdevēja gribas un ieskata par to, kur novelkama robeža, pēc kuras aprēķinātā reālā nolietojuma pakāpe vairs netiek ņemta vērā. Pieņemtā nolietojuma procenta izmaiņas var nebūt saistītas ar objekta faktiskām izmaiņām dabā vai ar objekta tiesiskā statusa izmaiņām. Turklāt no tiesību normām neizriet jebkādi nosacījumi, kas nekustamā īpašuma objekta īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem varētu ļaut secināt, vai, kādos gadījumos un cik bieži pieņēmums par būves nolietojuma procentu varētu mainīties (līdz šim tas mainīts vienu reizi). Tiesību normās ietvertais pieņēmums par nolietojuma procentu nevar tikt uzskatīts par kadastra objektu raksturojošiem datiem. Attiecīgi uz tā izmaiņām nevar attiecināt tādas pašas tiesiskās sekas, kādas attiecas uz objektu raksturojošo datu izmaiņām, proti, kadastra subjekta pienākumu ierosināt kadastra datu aktualizēšanu.

1. Ja mainās kadastra objektu raksturojošie dati (notiek izmaiņas kadastra objektā), objekta īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums vērsties Valsts zemes dienestā ar ierosinājumu par kadastra datu aktualizēšanu, savukārt Valsts zemes dienestam – aktualizēt kadastra datus Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. 2. Gadījumā, kad mainās tiesību normā noteiktais pieņemtais inženierbūves nolietojuma procents, pēc analoģijas ir piemērojams regulējums par kadastrālo vērtību bāzes izmaiņām un Valsts zemes dienesta rīcību šo izmaiņu gadījumā. Kadastrālās vērtības bāzes izmaiņas, līdzīgi kā pieņēmums par nolietojuma procentu, nav saistītas ar reālām tiesiskām vai faktiskām izmaiņām kadastra objektā, bet gan ir tieši atkarīgas no valsts institūciju izšķiršanās. Līdz ar to Valsts zemes dienestam, mainoties tiesību normā noteiktajam pieņēmumam par inženierbūves nolietojuma procentu, ir pienākums pašam reģistrēt izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un atbilstoši tām veikt objekta kadastrālās vērtības pārrēķinu.

Lejupielādēt

22.12.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-17/2020

Kazuistiskā pieeja regulējumā nesniedz skaidru priekšstatu par likumdevēja izvēli attiecībā uz to, kāda kadastrālā vērtība ir atzīstama par aktuālo kadastrālo vērtību, nosakot nekustamā īpašuma iegādes vērtību tajos likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajos gadījumos, uz kuriem nav attiecināms Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr. 899 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” regulējums. Šādā gadījumā, nosakot nekustamā īpašuma iegādes vērtību, jāņem vērā privātpersonai labvēlīgāks risinājums, ievērojot privātpersonas tiesību ievērošanas principu.

Lejupielādēt

13.03.2019. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-961/2019

Pašvaldības lēmums par nekustamā īpašuma lietošanas mērķi un lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību ir administratīvais akts, kas pārbaudāms administratīvā procesa kārtībā. Ar lēmumu noteiktais nekustamā īpašuma lietošanas mērķis tiks izmantots ne tikai jaunas zemes vienības daļas reģistrēšanai, bet arī kadastrālās vērtēšanas vajadzībām un nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai.

Lejupielādēt

04.04.2018. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-63/2018

Ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2014.gada 1.janvāra grozījumiem pēc būtības ir noregulēta nodokļa samaksas pienākuma izbeigšanās gadījumos, kad vairs neeksistē nekustamā īpašuma objekts (tas vairs vispār nepastāv dabā vai ir pievienots citam objektam). Šādā gadījumā nodokļa samaksas pienākuma izbeigšanās nav saistāma ne ar vienu citu brīdi, kā vienīgi ar laiku, kad Kadastra informācijas sistēmā dzēsts ieraksts par objektu.

Lejupielādēt

Tiesu prakse

Valsts zemes dienests