Tīmekļa vietnē www.at.gov.lv tiek izmantotas tikai tehnoloģiski nepieciešamās sīkdatnes, kuras nodrošina vietnes darbību un funkcionalitāti Detalizēta informācija
18.12.2024.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1018/2024
Ja vienā prasības pieteikumā ir apvienoti vairāki prasījumi un ar spriedumu viens prasījums tiek apmierināts, bet cits – noraidīts, tiesai atbilstoši Civilprocesa likuma 140. panta sestās daļas jēgai un mērķim jāizvērtē katra lietā piemērotā prasības nodrošinājuma līdzekļa juridiskā sasaiste ar konkrēto prasījumu, lai prasības daļējas apmierināšanas gadījumā spriedumā pareizi izlemtu jautājumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu pilnībā vai kādā daļā. Ja attiecīgais prasības nodrošinājuma līdzeklis, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, pēc savas juridiskās būtības ir nepieciešams un atbilstošs tam, lai nodrošinātu nevis apmierināto, bet gan ar spriedumu noraidīto prasījumu, tiesai ir pamats spriedumā atcelt šo prasības nodrošinājuma līdzekli.
Civilprocesa likuma 138. panta pirmās daļas 7. punktā paredzētais prasības nodrošinājuma līdzeklis – hipotēkas veidā ieķīlātā nekustamā īpašuma pārdošanas apturēšana (kā izpildu darbības atlikšana) – nav atbilstošs līdzeklis tam, lai nodrošinātu ar hipotēku apgrūtinātā nekustamā īpašuma pircēja prasījumu par īpašuma tiesības atzīšanu uz šo strīdus objektu, jo saskaņā ar Civillikuma 1378. pantu ķīlas parādnieka izdarīts ar hipotēku apgrūtinātā nekustamā īpašuma atsavinājums citai personai negroza hipotekārā kreditora tiesības un katru šādu atsavinājumu iespējams izdarīt, vienīgi atstājot spēkā hipotēku uz atsavināto nekustamo īpašumu. Šādu pircēja prasījumu pret pārdevēju par īpašuma tiesības atzīšanu uz hipotēkas veidā ieķīlātu nekustamo īpašumu iespējams pietiekami nodrošināt ar Civilprocesa likuma 138. panta pirmās daļas 2. punktā un trešajā daļā paredzēto līdzekli – aizlieguma atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā.
09.09.2024.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-660/2024
Prasītāja pienākums pieteikumā par pagaidu aizsardzību piemērošanu norādīt apstākļus, kas apliecina pagaidu aizsardzības piemērošanas nepieciešamību iespējama būtiska kaitējuma novēršanai, ir izpildāms neatkarīgi no tā, vai prasība ir celta par kaitējuma atlīdzināšanu. Citiem vārdiem, pieteikumā par pagaidu aizsardzību norādītie apstākļi būtiska kaitējuma pamatošanai var nesakrist ar prasības pamata apstākļiem.
22.01.2024.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-150/2024
Civilprocesa likuma 137. panta sestajā daļā norādītais „jebkurā procesa stadijā” iztulkojams tādējādi, ka tas aptver arī laiku pēc sprieduma spēkā stāšanās jeb sprieduma izpildes stadiju.
14.07.2022.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-751/2022
Tiesa vai tiesnesis pēc prasītāja motivēta pieteikuma piemēro pagaidu aizsardzību, ja:
1) ir pietiekams pamats uzskatīt, ka prasītājam pieder tiesība, kuras aizsardzību viņš lūdz prasībā;
2) ir pietiekams pamats uzskatīt, ka prasītājam piederošā tiesība tiek aizskarta vai tiks aizskarta;
3) ir pietiekams pamats uzskatīt, ka ar minēto aizskārumu prasītājam tiek nodarīts vai tiks nodarīts būtisks kaitējums gadījumā, ja pagaidu aizsardzība netiek piemērota;
4) interešu līdzsvars ir pagaidu aizsardzības piemērošanas labā.
Pirmie divi priekšnoteikumi kopā veido prasības pirmšķietamo pamatotību.
Lai gan pagaidu pienākumrīkojuma piemērošanai nepieciešams konstatēt visus četrus kritērijus (t.s. četru soļu tests), tomēr, jo lielāka ir pārliecība par pirmajiem diviem kritērijiem (proti, ka prasība ir pirmšķietami pamatota), jo mazāka nozīme ir pārējiem diviem kritērijiem, un otrādi.
Pagaidu aizsardzības mērķis ir nodrošināt efektīvu tiesas aizsardzību situācijā, kad konkrētās lietas apstākļos nepieciešams steidzams risinājums būtiska kaitējuma novēršanai. Būtiska kaitējuma jēdziens ir ģenerālklauzula, kas tiesai vai tiesnesim jāpiepilda ar konkrētu saturu katrā konkrētā lietā, ņemot vērā tās apstākļus. Gandrīz jebkurš tiesību vai interešu aizskārums izraisa kādas negatīvas sekas šo tiesību īpašniekam, tomēr ne jebkuras neērtības dod tiesības pretendēt uz pagaidu aizsardzību. Kaitējumam (prasītāja mantisko vai nemantisko labumu aizskārumam) ir jāsasniedz pietiekama nopietnības pakāpe, proti, tam jābūt pietiekami nozīmīgam, lai būtu nepieciešama nekavējoša tiesas rīcība pirms lietas galīgā noregulējuma. Par kaitējuma nopietnību citastarp var liecināt tas, ka kaitējums ir neatgriezenisks vai grūti novēršams.
13.11.2019.
Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SPC-30/2019
Likums nepieļauj protesta iesniegšanu par tiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu. Ja lietas dalībnieka ieskatā ar prasības nodrošinājumu ir būtiski aizskartas tā tiesības, tad tam ir jāiesniedz pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu, nevis jāmēģina rast citus alternatīvus ceļus šā nolēmuma atcelšanai.
12.01.2017.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-5/2017
Ja prāvnieks, izvēloties prasības nodrošinājuma līdzekli, iespējams labvēlīga sprieduma izpildes nodrošināšanai piesaka šādu lūgumu, viņam prasības noraidīšanas gadījumā jārēķinās ar pienākumu atlīdzināt pretējās puses mantiski novērtējamas nelabvēlīgās sekas, kas cēlušās piemērotā nodrošinājuma dēļ.
Kā izriet no Civillikuma 1775.panta, tikai nejaušs zaudējums nav jāatlīdzina. Tāpēc ļauna nolūka neesība nav šķērslis cietušajam prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas paredzēti Civilprocesa likuma 143.pantā.
29.12.2014.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-3133/2014
Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmums, ar kuru nostiprinājuma lūgums atstāts bez ievērības, pamatojoties uz to, ka tiesneša lēmums par prasības nodrošināšanu ir pretrunā Civillikuma 1297.pantam, neatbilst Zemesgrāmatu likuma 77.panta 4.punktam un likuma „Par tiesu varu” 30.panta 1.1 daļai, jo likumdevējs nav piešķīris zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim tiesības novērtēt pirmās instances tiesas tiesneša taisīto lēmumu tiesiskumu un revidēt tiesneša izskatīto pieteikumu, tostarp arī pieteikuma par prasības nodrošināšanu, rezultātus.
Likumīgā spēkā stājušos tiesneša lēmumu nepildīšana nav pieļaujama, turklāt lēmums par prasības nodrošināšanu izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas (Civilprocesa likuma 142.panta pirmā daļa).
04.12.2013.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-2021/2013
Piešķirot ārvalsts tiesas nolēmumam izpildāmību Latvijas Republikas teritorijā, tiesai jāpielāgo ārvalsts tiesas nolēmuma rezultatīvā daļa Latvijas tiesību sistēmai, jo atzīšanas un izpildes lēmuma praktiskā izpilde ir izpildes dalībvalsts tiesību ziņā (Regulas (EK) Nr.44/2001„Par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās” 38.pants, Regulas (EK) Nr. 4/2009 “Par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās” 41.pants).
24.04.2013.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1654/2013
Civilprocesa likuma 140.panta pirmās daļas otrā teikuma (04.08.2011.likuma redakcijā, spēkā no 01.10.2011.) mērķis ir pasargāt no iespējamiem zaudējumiem un dažādiem apgrūtinājumiem personu, pret kuru celta acīmredzami nepamatota prasība, ja šāda prasība tiktu nodrošināta.
No minētā izriet tiesas uzdevums veikt prasības pirmšķietamā juridiskā pamatojuma padziļinātu izpēti, kas nav iespējama atrauti no prasījumā norādīto materiālo tiesību normu izvērtējuma kopsakarā ar ierosinātā strīda faktiskajiem apstākļiem. Ja šis uzdevums ir izpildīts, tad pieņemtajā lēmumā neizbēgami atspoguļojas tiesas attieksme pret prasību, kas tomēr nenozīmē, ka prasības nodrošināšanas pieteikuma izlemšanas stadijā tiek pausta tiesas pārliecība par prasības pamatotību pēc būtības.
20.06.2012.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1644/2012
Jautājums par to, vai prasība ir pirmsšķietami apmierināma, var tikt vērtēts tad, kad tiek skatīts pieteikums par prasības nodrošināšanu.
Savukārt, izskatot pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu, ir jākonstatē, ka ir mainījušies lietas apstākļi. Tādējādi objektīvais pamats prasības nodrošinājuma atcelšanai ir tādu apstākļu konstatēšana, kas apliecina, ka ir mainījušies faktiskie lietas apstākļi, kuri bija par pamatu nodrošinājuma piemērošanai, vai pierāda, ka ir zudis pamats prasības nodrošināšanai.
06.04.2011.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-951/2011
Kreditors, kuram par labu tiesa nodrošinājusi prasību, nekļūst par nodrošināto kreditoru Maksātnespējas likuma izpratnē un nebauda nekādas priekšrocības pār citiem kreditoriem. Prasības nodrošinājums nekādā veidā neietekmē sprieduma izpildes iespējamību, jo tā ir atkarīga nevis no prasības nodrošinājuma esamības vai neesamības, bet gan no kopējā kreditoru skaita un saistību apjoma.
23.09.2009.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-784/2009 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)
1. Zemesgrāmatu nodaļā saņemta nostiprinājuma lūguma, kas pamatots ar tiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu, izskatīšanas kārtību un secību reglamentē Zemesgrāmatu likums.
2. Civilprocesa likuma 142.panta pirmā daļa, kas nosaka, ka lēmums par prasības nodrošināšanu izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas, attiecas uz civilprocesuālajiem jautājumiem, un šī tiesību norma neietekmē ārpus Civilprocesa likuma regulējuma izejošo Zemesgrāmatu likumā noteikto nostiprinājuma lūgumu izskatīšanas kārtību zemesgrāmatu nodaļā.
04.12.2007.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1019/2007
Jautājums par to, kuri no lēmumiem, kas pieņemti, izšķirot pieteikumu par prasības nodrošinājumu, ir pārsūdzami, izlemjams atbilstoši speciālajai tiesību normai Civilprocesa likumā (Civilprocesa likuma 141.panta pirmā daļa).
05.12.2007.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-946/2007
Jautājums par prasības nodrošināšanas atcelšanu neietilpst to gadījumu skaitā, kuros iespējams pārsūdzēt par blakus sūdzību pieņemto lēmumu (Civilprocesa likuma 449.panta pirmā daļa).
20.09.2006.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-667/2006
1.Saskaņā ar Civilprocesa likuma 142.panta pirmo daļu tiesas lēmums par prasības nodrošināšanu izpildāms nekavējoties pēc tā saņemšanas.
2. Nostiprinājuma lūgums, kas iesniegts Zemesgrāmatu nodaļai un kas pamatojas uz tiesas lēmumu par aizlieguma atzīmes nekavējošu ierakstīšanu zemesgrāmatā, nav pielīdzināms nostiprinājuma lūgumam, kādus iesniedz tiesisku darījumu dalībnieki un kuru izskatīšanai Zemesgrāmatu likuma 72.panta otrajā daļā noteikts piecpadsmit dienu termiņš. Attiecinot Zemesgrāmatu likuma 73., 75.pantu par pirmtiesību tam nostiprinājuma lūgumam, kas saņemts agrāk, arī uz aizlieguma atzīmes ierakstīšanu saskaņā ar tiesas lēmumu, zūd jēga Civilprocesa likuma 142.pantam, ka lēmums par prasības nodrošināšanu izpildāms nekavējoties pēc tā saņemšanas.
11.01.2006.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-9/2006
Atbilstoši Civilprocesa likuma 143.pantam atbildētājs ir tiesīgs prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies sakarā ar prasības nodrošināšanu, ja pret viņu celtā prasība ir noraidīta. Zaudējumu piedziņas jautājums apspriežams saskaņā ar Civillikumā paredzētajiem zaudējumu atlīdzības nosacījumiem.
