• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%
Viegli lasīt

Tiesu prakse

30.4 nodaļa. LIETAS PAR KAPITĀLSABIEDRĪBU DALĪBNIEKU (AKCIONĀRU) SAPULCES LĒMUMU ATZĪŠANU PAR SPĒKĀ NEESOŠIEM (250.28–250.42 pants)

22.07.2025. Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-681/2025

Lejupielādēt

28.11.2024. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-994/2024

Komerclikuma 217. panta pirmās daļas pirmā teikuma izpratnē ar „būtisku pārkāpumu sapulces sasaukšanā vai lēmuma pieņemšanā” ir saprotams ikviena dalībnieka tiesības saņemt informāciju Komerclikuma 214. pantā noteiktajā kārtībā pārkāpums, kā arī ikviena dalībnieka tiesības piedalīties vai balsot dalībnieku sapulcē pārkāpums. Apstāklis, ka konkrētā dalībnieka balsis, ņemot vērā viņam piederošo kapitāla daļu daudzumu, nevarētu ietekmēt apstrīdētā lēmuma pieņemšanu, nedrīkst būt juridisks attaisnojums šī dalībnieka subjektīvo tiesību saņemt informāciju un piedalīties sabiedrības pārvaldē aizskārumam
Ja savā prasības pieteikumā par dalībnieku sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu dalībnieks ir noliedzis, ka viņš būtu saņēmis valdes sūtītu paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu, tad sabiedrības kā atbildētājas pienākums ir pietiekami pārliecinoši pierādīt pretējo, t. i., faktu, ka paziņojums par dalībnieku sapulci ir ticis nosūtīts dalībniekam. Sabiedrības kā atbildētājas paskaidrojums nav pietiekams, lai tiesa konstatētu faktu, ka dalībnieks ticis pienācīgi informēts par dalībnieku sapulci. Civilprocesa likuma 9.1 pantā paredzētais „patiesības paušanas pienākums” un tā pārkāpums var būt pamats Civilprocesa likuma 73.1 panta paredzēto procesuālo sankciju piemērošanai, bet neierobežo vai neatceļ Civilprocesa likuma 104. panta pirmās daļas tiesību normu, kurai atbilstoši pušu un trešo personu paskaidrojumi atzīstami par pierādījumiem tikai tad, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.

Lejupielādēt

03.07.2024. Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-762/2024

Lejupielādēt

21.12.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-54/2022

Revidentam par atkarīgās sabiedrības atkarības pārskata pārbaudi ir jāsastāda rakstveida atzinums, kurā ir skaidri un nepārprotami jāatbild uz Koncernu likuma 31. panta otrajā daļā norādītajiem jautājumiem. Latvijā atzītie starptautiskie revīzijas standarti revidenta atzinumam par atkarības pārskatu piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā Latvijas likumiem.
Akciju sabiedrības akcionāra tiesības uz informāciju par norisēm akciju sabiedrībā ir šaurākas nekā sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieka tiesības uz informāciju par norisēm šādā sabiedrībā. Akcionāram ir tiesības uz ziņām par sabiedrības saimniecisko stāvokli (bet ne šīs ziņas pamatojošiem dokumentiem), turklāt apjomā, kādā tās nepieciešamas darba kārtības jautājumu izskatīšanai un objektīvai izlemšanai. Valde nedrīkst atteikties sniegt akcionāram ziņas par noslēgtajiem darījumiem starp sabiedrību un akcionāru, valdes vai padomes locekli vai saistīto personu, tomēr jāvērtē, cik detalizētas ziņas nepieciešamas attiecīgā akcionāru sapulces lēmuma pieņemšanai. Ja valde akcionāram nepieciešamās ziņas nesniedz, tad akcionārs var celt prasību tiesā pret akciju sabiedrību par šo ziņu izsniegšanu, ievērojot principu, ka personai ir tiesības prasīt tiesā tikai tādu informāciju, kāda tai ir nepieciešama, bet nav pieejama. Tiesības uz informāciju ir akcionāra individuālas tiesības, tostarp gadījumā, ja tās tiek īstenotas akcionāru sapulcē. Ja tiesa konstatē šo akcionāra tiesību aizskārumu, tā uzliek akciju sabiedrībai pienākumu sniegt ziņas akcionāram individuāli bez akcionāru sapulces sasaukšanas. Akciju sabiedrības valdes kompetencē ir izlemt, kādā veidā, ņemot vērā akcionāru vienlīdzības principu, informēt citus akcionārus par individuālajam akcionāram izsniegto informāciju, piedāvājot vai nodrošinot to saņemt arī citiem akcionāriem.

Lejupielādēt

18.08.2021. Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-1095/2021

Valdes loceklim Komerclikuma 217. pants nepiešķir subjektīvu tiesību apstrīdēt sabiedrības dalībnieku vienbalsīgu lēmumu par viņa atcelšanu no amata. Ja atceltajam valdes loceklim ir no šī lēmuma izrietoša mantiska vai reputācijas aizskāruma pretenzija pret sabiedrību, prasība ceļama vispārējā prasības tiesvedības kārtībā. Civilprocesa likuma 30.4 nodaļā ietvertā procesuālā kārtība paredzēta kapitālsabiedrību būtiskāko iekšējo strīdu risināšanai nolūkā novērst komersanta prettiesisku pārņemšanu.

Lejupielādēt

14.04.2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-647/2020

No mantošanas ceļā kopīpašumā nonākušām kapitāla daļām izrietošo balsstiesību izmantošanas kārtība, ja līdzmantinieki ierakstīti dalībnieku reģistrā, ir aplūkojama pēc Komerclikuma 157. panta pirmās daļas noteikumiem, kas uzskatāma par speciālo normu gan attiecībā pret Civillikuma 716., gan 719. pantu. Proti, līdzmantinieki, kuru kopīpašumā ir nedalīta mantojuma sastāvā ietilpstošas kapitāla daļas un kuri kā kopīpašnieki (līdzmantinieki) ierakstīti sabiedrības dalībnieku reģistrā, var izmantot balsstiesības, tikai ar kopīgu gribas izteikumu ieceļot kopīgu pārstāvi.

Lejupielādēt

23.03.2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-49/2020

Komerclikuma 276. panta ceturtās daļas normas mērķis ir nodrošināt vienotu kārtību ziņu pieprasīšanai un to sniegšanai attiecībā uz akcionāru sapulcē izskatāmajiem jautājumiem. Par akcionāra pieprasījumu minētās normas kārtībā uzskatāms tikai tāds pieprasījums, kurš iesniegts pēc sapulces izsludināšanas.
Komerclikuma 287. panta pirmās daļas 2. punkts ir iztulkojams tādējādi, ka pieprasījums ieprotokolēt akcionāru sapulces balsojumu ir nepieciešams tikai tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs, lai pierādīšanas nolūkos sasaistītu konkrētā akcionāra balsojumu ar pret pieņemamo lēmumu nodotajām balsīm, un tajā nav jānorāda balsojuma motivācija.

Lejupielādēt

18.12.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1782/2018

Lejupielādēt

17.05.2018. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1065/2018

Ievērojot no Civillikuma 382.panta izrietošo mantojuma atstājēja mantisko attiecību kontinuitātes principu, nav pieļaujams, ka ar mantojuma atstājēja nāvi izbeigtos kādas viņa tiesības vai pienākumi, kas pēc savas tiesiskās dabas var tikt mantoti. Tādejādi, apstākļos, kad sabiedrības statūtos paredzēti ierobežojumi kapitāla daļu pāriešanai mantojumā, mantojuma aizgādnim atbilstoši Civillikuma 662.pantā noteiktajam, ir ne vien tiesības, bet arī pienākums rīkoties, lai nepieļautu tās samazināšanu, pasliktināšanos vai zaudēšanu. Attiecīgi, ievērojot arī sabiedrības dalībnieku lēmuma apstrīdēšanai likumā noteikto prasības celšanas prekluzīvo termiņu, mantojuma aizgādnim ir tiesības pirms mantojuma pārņemšanas apstrīdēt tiesā sabiedrības sapulces lēmumu, ar kuru ir samazinātas mantojumā ietilpstošajās kapitāla daļās noteiktās tiesības ietekmēt komercsabiedrības lēmumu pieņemšanu.

Lejupielādēt

28.09.2017. Civillietu departamenta Rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-1751/2017

Komerclikuma 217.pantā noteiktās un Civilprocesa likuma 30.4 nodaļas kārtībā izlietojamās prasības tiesības izlietošanai noteiktais prekluzīvais termiņš nav pārtraucams, apturams vai atjaunojams, tādēļ tā nokavējums neatgriezeniski izbeidz prasības tiesību. Ja šāds nokavējums ir konstatējams jau prasības pieteikuma pieņemšanas un lietas ierosināšanas stadijā, tiesnesim saskaņā ar Civilprocesa likuma 132.panta pirmās daļas 2.punktu ir pamats atteikties pieņemt prasību.

Lejupielādēt

29.09.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1628/2017

Pagaidu aizsardzības ietvaros noteiktie aizliegumi tik vispārinātā veidā, kā tie noteikti izskatāmajā lietā, – aizliegums veikt jebkādas darbības, aizliegums noturēt akcionāru sapulces un aizliegums veikt maksājumus – neatbilst pagaidu aizsardzības līdzekļa mērķim – konkrēta tiesību aizskāruma novēršanai. Šādi vispārīgi un universāli aizliegumi var pilnībā paralizēt komercsabiedrības darbību, turklāt tie rada aizdomas par prasības celšanu nolūkā kaitēt sabiedrībai. Tādēļ jebkuram šādi noteiktam aizliegumam ir jābūt pietiekami konkrētam, un ir jāpastāv saistībai starp šo aizliegumu, no vienas puses, un prasības priekšmetu un pamatu, no otras puses.

Lejupielādēt

07.03.2017. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-914/2017

Lejupielādēt

04.09.2014. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-2775/2014

Tiesvedībā, kura notiek Civilprocesa likuma 30.4 nodaļas kārtībā, atbildētājs ir kapitālsabiedrība, bet ne tās dalībnieki. Civilprocesa likuma 30.4 nodaļas kārtībā celtā prasībā nevar ietvert prasījumus, kuri nav paredzēti Civilprocesa likuma 250.30 pantā un kuri celti uz citiem pamatiem, nekā prasībā ietvertie minētajā pantā paredzētie prasījumi. Civilprocesa likuma 134.panta noteikums par tiesībām vienā prasības pieteikumā apvienot vairākus saistītus prasījumus ir vispārīgā norma, kura attiecināma uz prasības celšanas vispārīgo kārtību. Ar Civilprocesa likuma 30.4 nodaļas normām ir izdarīti izņēmumi no šīs vispārīgās kārtības (sk. Civilprocesa likuma 250.28 pantu), tādēļ Civilprocesa likuma 250.30 pantā noteiktie izņēmumi, ciktāl tie nosaka citu kārtību, uzskatāmi par speciālo normu attiecībā pret 134.pantu.

Lejupielādēt