Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros septembrī pievienots divdesmit viens Civillietu departamenta nolēmums (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienots klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēzes:
Atkarīgās sabiedrības kreditora prasības tiesības piedzīt zaudējumus no valdošā uzņēmuma

Pamatojoties uz Koncernu likuma 27.panta piekto daļu, atkarīgās sabiedrības kreditors ir tiesīgs celt prasību pret valdošo uzņēmumu par zaudējumu atlīdzību piedziņu par labu sev.

Priekšnoteikumi valdošā uzņēmuma atbildībai par pamudinājumu atkarīgajai  sabiedrībai noslēgt tai neizdevīgu darījumu

Zaudējumu piedziņas pamatu no valdošā uzņēmuma veido jebkurš valdošā uzņēmuma  pamudinājums atkarīgajai sabiedrībai noslēgt tai neizdevīgu darījumu vai veikt citu neizdevīgu pasākumu. Strīda gadījumā prasītājam jānorāda tiesai uz iespējamo neizdevīgo darījumu un zaudējumu nodarīšanas faktu, bet tieši valdošajam uzņēmumam (tā likumiskajiem pārstāvjiem) jāpierāda darījuma saimnieciskā pamatotība.

Tēze:
Zvērināta tiesu izpildītāja klātbūtne audiovizuālā ieraksta laikā nav kritērijs tā pieņemamības vērtēšanā.

Tēze:
Ceļot tiesā izpirkuma prasību Civillikuma 1386. pantā minētajā gadījumā, prasītājs tiesas depozīta kontā var iemaksāt summu, kas līdzvērtīga draudzības pirkumā nolīgtajai maksai. Šādā situācijā tiesai, apmierinot izpirkuma prasību, no izpircēja būtu jāpiedzen starpība starp tiesas noteikto īpašuma īsto cenu un tiesas depozīta kontā iemaksāto summu.

Tēze:
Pieņemot dzīvokļa īpašumos nesadalītas dzīvojamās mājas kopīpašnieku lēmumu par pārvaldīšanas uzdevuma došanu, balsu skaitīšanā ņemami vērā kopīpašnieku lietošanā esoši būvnieciski norobežoti un funkcionāli nošķirti dzīvokļi, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas, kuras kā dzīvojamās vai nedzīvojamās telpu grupas reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Katram kopīpašniekam ir tik balsu, cik šādu telpu grupu atbilstoši viņam piederošajām domājamām daļām ir viņa atsevišķā lietošanā. Proti, balsis skaitāmas pēc katra kopīpašnieka atsevišķā lietošanā nodotajām telpu grupām, nevis pēc katram kopīpašniekam piederošajām domājamām daļām no kopīpašuma.

Tēze:
Vairākiem atbildētājiem nerodas solidāra saistība tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanai civilprocesuālajā kārtībā.

Tēze:
Kā sabiedrības dalībnieku uzticības personai, kam uzticēta svešas mantas pārvaldīšana, valdes loceklim ir pienākums būt lojālam gan pret sabiedrību kā patstāvīgu tiesību subjektu, gan arī pret visu tās dalībnieku ekonomiskajām interesēm, izvairoties no interešu konflikta amata izpildē.  Paaugstināts tiesību ļaunprātīgas izlietošanas risks un interešu konflikta risks ir paškontrahēšanās darījumos, tāpēc valdes loceklim nav rīcības brīvības paškontrahēties, izmantot sabiedrības darījuma iespējas vai gūt personisku labumu no amata pienākumu izpildīšanas, nodarot kaitējumu sabiedrības interesēm. Situācijā, kad valdes loceklis ir arī dalībnieks sabiedrībā, komercdarbības pratības zināšanu apjoms nepārgrozās atkarībā no tā, kādā statusā viņš uzņemas savus pienākumus.

Tēze:
Komerclikuma 12.panta ceturtā daļa nenodrošina komersantam iespēju atsaukties uz korespondences nesaņemšanas faktu, ja komersants to saņēmis citā pieļaujamā un pierādāmā saziņas veidā. Šī norma neierobežo tiesības īstenot saziņu ar komersantu elektroniskā formā arī tad, ja puses nav vienojušās par savstarpējo elektronisko saziņu.

Tēze:
Ar tiesas spriedumu nevar atjaunot lietošanas tiesības un valdījumu uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nereģistrētu telpu grupu vai dzīvokli, jo šāds dzīvoklis kā kadastra objekts nepastāv, un līdz ar to šāds spriedums nav izpildāms.

Tēze:
Sabiedrības dalībnieku (padomes) lēmums par atlīdzības noteikšanu nav valdes locekļa tiesību uz atlīdzību rašanās priekšnoteikums. Dalībnieku (padomes) kompetencē ir noteikt atlīdzības apmēru atkarībā no valdes locekļa pienākumu apjoma un sabiedrības finansiālā stāvokļa.

Komerclikuma 221. panta astotās daļas otrā teikuma norma nedod sabiedrībai iespēju apstrīdēt valdes locekļa tiesības uz atlīdzību vispār. Tas, ka dalībnieku sapulce nav pieņēmusi lēmumu par valdes loceklim pienākošos atlīdzību, nav tāds apstāklis (defekts), kas varētu ietekmēt ar valdes locekli noslēgtā pilnvarojuma līguma spēkā esību.

Tēze:
Ja ar ārvalsts tiesas nolēmumu atcelts un zaudējis spēku šīs valsts tiesas nolēmums, kurš iepriekš ticis atzīts un nodots izpildei Latvijas Republikā, šis lēmums ir atceļams sakarā ar jaunatklātu apstākli, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 479. panta 4. punktu.

Tēze:
Ja tiesiskais regulējums nepieļauj Darba likumā tieši norādīto sodu kumulatīvu piemērošanu, tad vēl jo vairāk šāds aizliegums attiecas uz situācijām, kad par vienu un to pašu pārkāpumu papildus Darba likumā paredzētajam disciplinārsodam darbiniekam tiek piemērotas citas sodoša rakstura negatīvas sekas.

Tēze:
Ja uz tiesas ceļā dalāmo laulāto kopīgo īpašumu guļ parāda nasta, nosakot otra laulātā labā piedzenamās kompensācijas apmēru, tiesai spriedumā jāvērtē gan ar īpašuma iegādi nodibinātās, gan pēc laulāto kopdzīves pārtraukšanas arvien pastāvošās kredītsaistības.

Tēze:
1980. gada 25. oktobra Hāgas konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem noteic speciālu pārstāvja iecelšanas (pilnvarošanas) kārtību, un nacionālās tiesību normas par pilnvarojumu nevar sašaurināt tās tvērumu, tostarp attiecībā uz advokāta pilnvarojumu. Nav pieļaujams tāds Advokātu lietvedības noteikumu tulkojums, kas liedz pārstāvamajam tiesības uz tiesas aizsardzību pārsūdzības kārtībā situācijā, kad advokāta orderī nav norādīta institūcija, kurā zvērināts advokāts pilda uzdevumu, ja lietā iesniegta speciālajam ārējam normatīvajam aktam – Hāgas konvencijai – atbilstoša pieteicēja pārstāvja pilnvara.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)