Senāta Krimināllietu departaments ir izskatījis apsūdzētā kasācijas sūdzību un nolēmis neierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā par izspiešanu saistībā ar CSDD Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā atklātu drošības ievainojamību. Līdz ar Senāta lēmumu stājies spēkā Vidzemes apgabaltiesas 2026. gada 24. februāra spriedums. Ar to apsūdzētajam piespriests naudas sods sešu valstī noteikto minimālo mēnešalgu apmērā jeb 4680 euro. Ņemot vērā aizturēšanā pavadīto laiku, galīgais soda apmērs noteikts 4290 euro.

Vīrietis tika apsūdzēts pēc Krimināllikuma 183. panta pirmās daļas par izspiešanu, piedraudot radīt būtisku kaitējumu. Saskaņā ar apsūdzību viņš bija atklājis ievainojamību CSDD reģistra autorizācijas sistēmā un sazinājies ar CSDD, norādot, ka informāciju par šo nepilnību atklās tikai pret atlīdzību. Reaģējot uz šādu rīcību, CSDD piesaistīja uzņēmumu, kas specializējas sistēmu ievainojamību atklāšanā. Sarakstē ar šī uzņēmuma pārstāvi apsūdzētais pieprasīja 1000 euro atlīdzību un norādīja, ka maksājuma nesaņemšanas gadījumā informāciju par autorizācijas sistēmas drošības nepilnību nodos masu medijiem.

Lietas izskatīšanas gaitā pirmās instances tiesa vīrieti atzina par vainīgu, savukārt apelācijas instances tiesa viņu attaisnoja. 2023. gadā lieta nonāca Senātā, kas apgabaltiesas attaisnojošo spriedumu atcēla.

Skatot lietu atkārtoti, apgabaltiesa atstāja spēkā pirmās instances spriedumu, ar kuru apsūdzētajam piespriests naudas sods 12 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā jeb 6000 euro apmērā, bet sodu mīkstināja līdz 5750 euro.

Senāts apgabaltiesas spriedumu atkārtoti atcēla, un lieta apelācijas kārtībā tika nodota izskatīšanai Vidzemes apgabaltiesā.

Senāta lēmumā norādīts, ka apelācijas instances tiesa motivēti secinājusi, ka apsūdzētā rīcība nav vērtējama kā civiltiesisks darījums, jo apsūdzētais, pieprasot samaksu par atklāto ievainojamību CSDD autorizācijas sistēmā, piedraudēja naudas nesamaksāšanas gadījumā publicēt masu medijos ziņas par atklāto CSDD reģistra ievainojamību, nevis atbildīgi ziņoja CSDD par atklāto sistēmas ievainojamību.

Senāts atzīst, ka apelācijas instances tiesa ir izdarījusi secinājumus par apsūdzētā vainīgumu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā, izvērtējot visus lietā esošos pierādījumus. Ievērojot minēto Senāts atzīst, ka apsūdzētā kasācijas sūdzībā norādītie argumenti šajā daļā pēc būtības ir pamatoti ar viņa atšķirīgo viedokli par lietā esošo pierādījumu ticamības un pietiekamības vērtējumu, savukārt lietā esošo pierādījumu izvērtēšanu, atbilstoši likumam veic tiesa, kas iztiesātā lietu pēc būtības. Kasācijas sūdzības argumenti šajā daļā faktiski pauž sūdzības iesniedzēja neapmierinātību ar tiem secinājumiem, kādus izdarījusi apleācijas instances tiesa, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, un vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 569.panta pirmo daļu.

Lieta Nr. SKK-361/2026 (11816016518)

 

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas komunikācijas speciāliste

Tālr. 67020362; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv